3.4. Vai garīgais spēj radīt materiālo
„No pirmā acu skata ir grūti izprast, kā garīgais var radīt un uzturēt ko materiālu. Taču šī grūtība rodas tikai tad, ja izskatīt garīgo kā nesaistītu ar materiālo. Ņemot vērā kabalistu viedokli, ka jebkura garīgā īpašība pilnībā līdzinās materiālā īpašībai, var secināt, ka šīs īpašības ir savstarpēji tuvas un starp tām nav atšķirību, izņemot matērijā: garīgajam matērija ir garīga, bet materiālajam matērija ir fiziska. Taču visas īpašības, kas darbojas garīgajā matērijā, darbojas arī fiziskajā matērijā.
Garīgās un materiālās saiknes izpratnē pastāv trīs kļūdaini apgalvojumi:
1. Saprātīgās domas spēks cilvēkā ir nemirstīgā dvēsele, cilvēka būtība;
2. Ķermenis ir dvēseles turpinājums un rezultāts;
3. Garīgās būtības ir vienkāršas un nesaliktas”68.
Šādus kļūdainus viedokļus jau sen sagrāva materiālistiskā psiholoģija un cilvēks, kurš vēlas izzināt Augstāko vadošo spēku, to var realizēt, izmantojot šī spēka izzināšanas zinātnisko metodiku – kabalu.
Mēs runājam par to, ka nav laika jēdziena: cēlonis un sekas darbojas tikai attiecībā pret mums. Attiecībā pret garīgo pasauli viss eksistē mūžīgi un nemainīgi. Bāls Sulams raksta, ka laika problēma ir filozofiska kategorija, tajā pašā laikā kabalists tādu jēdzienu vispār neizskata.
3.5. Tests
1. Kādu izpēti kabala dēvē par patiesu un zinātnisku?
a) – abstrakto formu izpēti;
b) – materiāla un formas, kas iemiesota materiālā, izpēti;
c) – radījuma materiāla izpēti;
d) – formas izpēti ārpus materiāla.
2. Cik lielā mērā mēs varam izzināt Radītāju?
a) – atbilstoši formas līdzībai (īpašību, vēlmju, darbību identiskumā), kuru cilvēks sasniedz savas labošanās rezultātā;
b) – atbilstoši Radītāja iekšējās būtības atklāsmei;
c) – atbilstoši Augstākās gaismas abstraktās formas izzināšanai;
d) – atbilstoši personīgo vēlmju izpētei, tas ir, radījuma materiālam.
3. Kādā veidā radījuma materiāls var saņemt Radītāja formu (tas ir, Viņa darbību veidu)?
a) – radījumam viss ceļš jānoiet patstāvīgi, vadoties no sava prāta;
b) – radījumam sākumā jāsaņem zināšanas par to, kas notiks ar viņu rezultātā;
c) – pateicoties tam, ka augstākā (Radītāja) kelim AHAP atrodas iekš zemākā (radījuma) kelim GE, tas ir, augstākais sevi demonstrē zemākajam kā paraugu;
d) – saskaņā ar Radītāja lēmumu.
4. Kā kabalā tiek definēta mīlestības sajūta, kuru gaisma veido tilpnē?
a) – kā radījuma materiāls;
b) – kā forma, kas iemiesota materiālā;
c) – kā ierobežojums (ekrāns) attiecībā pret vēlmi baudīt;
d) – kā forma ārpus materiāla.
5. Nosauciet garīgo pakāpi, kurā sākas formas izzināšana?
a) – Asija pasaule („dāvanas iedošana”);
b) – Jecira pasaule („dāvanu skaita palielinājums”);
c) – Brija pasaule („mīlestības būtības atklāšana”);
d) – Acilut pasaule („gaisma un mīlestība tiek sajustas kopā”).
6. Vai pastāv matērija kā tāda, pati par sevi?
a) – jā;
b) – nē;
c) – pastāv tikai attiecībā pret mūsu iekšējām īpašībām, tas ir, mūsu maņu orgānu uztveres iespējām;
d) – pastāv kā objektīvā realitāte, neatkarīgi no mums.
7. Pabeidziet frāzi: „Mums jārunā par spēku, kas darbojas materiālā, nevis par pašu materiālu, jo eksistējošais materiāls ir …”
a) – nejaušība;
b) – likumsakarība;
c) – realitāte;
d) – objektīvā realitāte.
Vārdnīca
68 J. Ašlags. Gudrības Augļi. Raksti. Kabalas un filozofijas salīdzinošā analīze. Jeruzaleme, 1999. (ivrits). 25. lpp.
Jaunākie komentāri