9. KURSS
Kabala un filozofija – salīdzinošā analīze
Šajā kursā tiek veikta kabalas un filozofijas salīdzinošā analīze, ņemot vērā, ka šo zinātņu realitātes izpētes veidi ir atšķirīgi. Daudzi vēl šodien uzskata kabalu par filozofijas daļu, taču to atšķirība ir kardināla. Filozofija nodarbojas ar visu, ko cilvēks izzina ar savu piecu maņu orgānu palīdzību, tas ir, neizejot ārpus mūsu uztveres robežām, nesaņemot papildu, sesto sajūtu orgānu.
Cilvēkam, kurš nesaprot, nesajūt, nekad nav dzirdējis par tādas iespējas pastāvēšanu, filozofija patiešām ir zinātne, kas pauž visaptverošas zināšanas par Universu. Tāpēc filozofi cilvēces vēstures gaitā bija visprogresīvākā grupa. Taču tie, kas zina, kas ir kabala, ko tā atklāj cilvēkam un kādas sniedz iespējas, saprot, ka filozofija ir tikai mūsu iztēles auglis.
Filozofija nodarbojas ar spriedumiem par tām zināšanām, darbībām un īpašībām, kuras neatrodas precīzi noteiktā jomā, kas pakļautos mūsu pieredzei, tāpēc šīs zināšanas ir absolūti apšaubāmas, jo netiek apstiprinātas ar jebkādu praksi un eksperimentāli. Šīs zinātnes spriedumi skar abstraktus jēdzienus, par kuriem katram var būt savs viedoklis.
Tas, kas filozofijā ir minējums, kabalā ir izpētes materiāls. No tā izriet galvenā atšķirība starp filozofiju un kabalu, to pretstatījums viena otrai.
Saturs
Ievads
1. nodarbība. Kabalistiskā un filozofiskā doma, meklējot atbildes uz
„mūžīgiem jautājumiem”
1.1. Cilvēks un daba
1.2. Jautājums par pasaules rašanos un cilvēka būtību rietumu filozofijā
1.3. Tradicionālo domāšanas sistēmu krīze
1.4. Kāpēc kabala jāsalīdzina ar filozofiju
1.5. Kabalas ietekme uz filozofiju un zinātni
1.6. Tests
2. nodarbība. Kabalas un filozofijas antagonisms
2.1. Kabala un filozofija – realitātes izpētes dažādie veidi
2.2. „Garīguma” definēšanas problēma
2.3. Atšķirība starp sapratni un izzināšanu
2.4. Jautājums par Augstākā vadošā spēka (Radītāja) būtību
2.5. Tests
3. nodarbība. Matērijas un formas izzināšana
3.1. Matērijas un formas izpēte
3.2. Matērija un forma kabalā
3.3. Jautājums par matērijas būtību un rašanos
3.4. Vai garīgais spēj radīt materiālo
3.5. Tests
4. nodarbība. Par Visuma uzbūvi un realitātes uztveri
4.1. Visuma uzbūve un rašanās no kabalas viedokļa
4.2. Par realitātes uztveri
4.3. Tests
Noslēgums
Ievads
Galvenais esamības jautājums – kāds ir mūsu eksistences mērķis un jēga? Jau kopš seniem laikiem cilvēks aizdomājās par viņam apkārt esošās pasaules rašanos un tās uzdevumu, un par savu vietu šajā pasaulē. Visos vēsturiskajos laikos cilvēces attīstību noteica tieši atbildes meklējumi uz šiem jautājumiem. Attīstības gaitā cilvēks meklēja daudzveidīgas metodes, lai izprastu to, kas viņu tik ļoti satrauca: tika radīti senie mīti, radās māksla, rituāli radīja reliģijas, pēc tam cilvēka doma noformējās filozofijā un visbeidzot attīstījās zinātne. Katrā vēsturiskajā periodā izcili prāti piedāvāja ne mazums pasaules sapratnes metožu, taču līdz pat mūsdienām cilvēki turpina noskaidrot: kas tad viņiem ir zināms par šo pasauli un ko viņi zina par sevi?
Filozofija nodarbojas ar dabas, sabiedrības un cilvēciskās domāšanas attīstības vispārējo likumu, tāpat arī ar visu intelektuālo humanitāro mantojumu izpēti. Turpretim kabala nodarbojas ar Universa izpēti un izzināšanu, cilvēka vietas noteikšanu tajā.
Šodien vairs nav nepieciešami gari priekšvārdi, kur detalizēti tiek izskaidrots, ka kabalai nav nekāda sakara ar mistiku, ciparu un burtu maģisko manipulāciju, un ka tā ir zināšanu sistēma par pasauli un Universa izzināšanas metodika. Šī zinātne tāpat kā filozofija tiek studēta universitātēs. Lai apspriestu kabalas zinātnes aktuālās problēmas, tiek organizēti kongresi un konferences, kuros piedalās pasaules vadošie zinātnieki, izcilie pētnieki, par šo priekšmetu aizstāv zinātniskās disertācijas. Kopā ar zinātniekiem un filozofiem kabalisti organizē simpozijus par jaunās ētikas, morāles jautājumiem un par attieksmi pret apkārtējo realitāti globālās krīzes periodā.
Kabala un filozofija – divas zinību sistēmas par pasauli un cilvēku, tā pamatā ir viens un tas pats jautājums: kāda ir esamības jēga? Taču, vai ir kas kopējs kabalistu un filozofu pētniecības metodēs? Kādi ir rezultāti, pie kuriem nonāca vieni un otri savu meklējumu procesā daudzu tūkstošu gadu garumā?
Vai filozofija jāuzskata par zinātni šī jēdziena īstajā nozīmē, pamatoties uz to faktu, ka ne vienreiz vien tā tika manīta dažu nepareizi saprastu ideju tendenciozā sagrozīšanā un diezgan brīvā interpretācijā, ņemot vērā, ka senie grieķi šīs idejas aizguva no Babilonijas, Ēģiptes un Jūdejas kabalistiem? Ko patiesībā ietver kabalas metode? Kāpēc tās pieeja kalpo par alternatīvu filozofiskajai izpētei? Vai ir iespējama zinātnieku kabalistu un filozofu sadarbība jauna pasaules uzskata modeļa izveides centienos, ar kura palīdzību būtu iespējams pārvarēt mūsdienu civilizācijas krīzes stāvokli? Vai antagonisms, kas ielikts šo divu sistēmu absolūti dažādajā pasaules uztveres pieejā, ir tik spēcīgs, ka nav iespējams runāt par dialogu starp kabalu un filozofiju?
Atbildes uz šiem netriviāliem jautājumiem satur šīs sadaļas mācību līdzeklis.
Piezīme: Sadaļā tiek sniegts priekšstats par kabalas pētniecisko metodi (jautājums par pašas zinātnes priekšmetu detalizēti izskatīts mācību grāmatas pirmajā sējumā). Šajā darbā netika izvirzīts uzdevums izklāstīt rietumu filozofijas vēsturi vai detalizēti izskatīt tā vai cita filozofa pasaules uzskatu, – jebkurš cilvēks, kurš sīki interesējas par šiem jautājumiem, var iepazīties ar tiem patstāvīgi, smeļot informāciju filozofijas avotos. Taču, lai saruna par kabalas un filozofijas antagonismu būtu pamatota un balstītos uz kādu konkrētu materiālu, tāpat arī ar mērķi ilustrēt filozofijas idejas, kuras apstrīd kabalisti, šajā sadaļā sniegts neliels vēsturisks ekskurss, kur tiek minēti citāti un atsauces uz dažādu filozofu darbiem un filozofijas skolām.
Neskatoties uz to, ka filozofija radās cilvēces civilizācijas rītausmā Indijā, Ķīnā, Ēģiptē, savu klasisko formu tā sasniedza Senajā Grieķijā. Var sacīt, ka arī pati civilizācija mūsdienu izpratnē izveidojās Grieķijā, lai gan dažas tās formas eksistēja jau tūkstošiem gadu Ēģiptē, Mezopotāmijā un daudzās citās Oikumenas vietās. Tādējādi šajā sadaļā tiek izskatītas tikai dažas antīkās pasaules filozofiskās idejas un to attīstība, šīs idejas pārņēma Rietumu filozofija, taču Austrumu pasaules uzskata sistēmas paliek ārpus šīs nodaļas uzmanības robežām.
Izskatot tēmu, sastādītāji pamatojās uz noteiktiem avotiem sakarā ar to, ka tieši rietumu civilizācija un rietumu filozofija spēlēja dominējošo lomu pēdējo divu tūkstošu gadu garumā (un to turpina darīt līdz pat šai dienai, bet jau ar mazāku pārliecības pakāpi). Taču nepieciešams atzīmēt, ka rietumu pasaules interese par austrumu kultūrām un austrumu pasaules uzskatu sāka strauji attīstīties XIX gs. beigās, un šī interese nav izdzisusi līdz pat mūsdienām. Tas liecina par to, ka pasaules izpratnes sistēma, kuru piedāvā tradicionālā rietumu filozofija, neapmierina. (Piemēram, priekšstati par pasauli, kurus attīstīja Indijas filozofija, lielā mērā ietekmēja Šopenhaueru, tāpat arī XX gs. krievu domātājus). Vēlmi saņemt atbildes uz jautājumu par esamības jēgu no citām, reizēm ļoti attālām kultūrām, diktē rietumu domātāju totālā nepatika pret novecojušām pasaules uzskata koncepcijām, kas bija noformējušās, pamatojoties uz tradicionālo filozofiju, zinātni un reliģiju, tāpat arī XX gs. un XXI gs. cilvēka rūgtuma sajūtu, kurš izgājis šī vēsturiskā perioda vilšanās, krīzes un kataklizmas.
Kursa sastādītāji, citējot zinātnieku kabalistu darbus, tāpat vēlas pievērst studējošo uzmanību jēdziena „filozofija” izmantošanai: ar to šajā gadījumā tiek domāti tikai daži filozofiskās domas virzieni, nevis globālā folozofiskā plūsma kopumā. (Ārpus izskatīšanas ietvariem paliek mūsdienu filozofiskā doma, filozofijas un zinātnes sintēze utt.). Lai skrupulozi izanalizētu kabalas pozīciju attiecībā pret katru atsevišķu filozofisko virzienu, nāktos uzrakstīt vairākus sējumus. Turklāt kabalistiskajos pirmavotos, uz kuriem pamatojamies savā izpētē, nav pietiekami datu šādai analīzei, taču noteicošais ir tas, ka mācību līdzekļa autori neizvirzīja sev tādu darbietilpīgu uzdevumu.
Salīdzinot filozofu pasaules uzskatus ar zinātnieku kabalistu viedokļiem un saņemot priekštatu par Universa uzbūvi un realitātes uztveres veidu no kabalas pozīcijas, var paskaidrot gan filozofijas krīzes cēloņus, gan arī abstrakto filozofisko ideju praktiskās realizācijas daudzkārtējo mēģinājumu izgāšanos.
Jaunākie komentāri