2. daļa. Reliģijas būtība un tās mērķis
3. nodarbība
3.1. Radītājs – absolūtas labestības likums
3.2. Radītāja būtība
3.3. Destrukcijas cēlonis
3.4. Nolūks
3.5. Vēlme sniegt baudu
3.6. Tests
4. nodarbība
4.1. Radītāja vadība – mērķtiecīga
4.2. Bezgalības pasaule
4.3. Pakāpeniskas attīstības nozīme
4.4. Tests
5. nodarbība
5.1. Gaismas ceļš un ciešanu ceļš
5.2. Attīstības mērķis
5.3. Darbs cilvēka iekšienē
5.4. Tests
6. nodarbība
6.1. Kabalas būtība – ļaunuma apzināšanās attīstībā
6.2. Baušļa būtība
6.3. Ļaunuma apzināšanās
6.4. Realitātes uztvere
6.5. Atšķirības pakāpe no Radītāja īpašībām
6.6. Pakāpeniska altruistiskās īpašības attīstība
6.7. Divi spēki
6.8. Tests
7. nodarbība
7.1. Kabalas metodikas atšķirība no audzināšanas sistēmas „musar”
7.2. Pamatprincips
7.3. Ētikas atšķirība no kabalas
7.4. Spēks, kas spēj mainīt egoismu
7.5. Atlīdzības princips
7.6. Īpašību līdzības princips
7.7. Tests
Jautājumi un atbildes
Piezīme: Materiāla pamatā doktora Mihaela Laitmana lekcijas, kuras tika nolasītas Starptautiskās Kabalas akadēmijas studentiem. Bāla Sulama teksts izcelts ar trekno šriftu, ar parasto – M. Laitmana komentāri, kurus apstrādāja J. Ašlaga (ARI) vārdā nosauktā Kabalas Pētniecības institūta pasniedzēji.
3. nodarbība
3.1. Radītājs – absolūtas labestības likums
3.2. Radītāja būtība
3.3. Destrukcijas cēlonis
3.4. Nolūks
3.5. Vēlme sniegt baudu
3.6. Tests
3.1. Radītājs – absolūtas labestības likums
Noteiktā savas attīstības posmā cilvēks nonāk pie jautājuma par savas dzīves jēgu un tās vietu Visumā. Mēs esam pakļauti iznīcības draudiem, daudzi nonāk līdz izmisumam, depresijai, bet ir tādi, kuriem šajā pasaulē ir labi. Taču mūsdienu cilvēkam kopumā rodas arvien vairāk pretenziju, kuras galu galā viņu noved pie vēlmes pacelties virs pasaules problēmām. Kā to izdarīt? Kurš no cilvēkiem, dzīvojošiem uz Zemes, negribētu atbrīvoties no problēmām vai vismaz zināt to cēloņus? Uzdodot sev šādus jautājumus, cilvēks sāk meklēt metodes, kuras viņam palīdzētu sakārtot lietas viņa dzīves gaitā. Zināma cilvēces daļa rod atbildes reliģijā. Izskatīsim Bāla Sulama rakstu „Reliģijas būtība un tās mērķis”42, kur viņš detalizēti skaidro, kas ir patiesa reliģija no kabalas viedokļa.
Šeit es vēlētos atbildēt uz trīs jautājumiem:
1) Kas ir reliģijas būtība?
Kas ir reliģija? Vai tā ir īpašs pasaules uzskata tips vai pilnīgi patstāvīga ideja?
2) Tās mērķis tiek sasniegts šajā pasaulē vai nākamajā pasaulē?
Reliģijai ir mērķis. Bāls Sulams savā rakstā no paša sākuma klāsta, ka reliģija nav tikai jēdziens, bet metode, ar kuras palīdzību tiek sasniegts noteikts labums. Tieši tāpēc cilvēki arī vēlas šo metodi izmantot. Taču, kur šis labums tiek sasniegts: šajā pasaulē vai nākamajā pasaulē? Vai varbūt abās pasaulēs? Nepieciešams izpētīt jēdzienus „šī pasaule” un „nākamā pasaule”, kā arī noskaidrot, ko nozīmē „labums”, jo katram cilvēkam tas ir individuāls.
3) Reliģijas mērķis – labums Radītājam vai labums radījumam?
Kam rezultātā būs labi? Radītājam vai radījumam? Vai varbūt viens izmanto otru?
No pirmā acu uzmetiena lasītājs būs pārsteigts par maniem vārdiem un nesapratīs, kur slēpta šo trīs jautājumu būtība, kurus izvēlējos par tēmu šim rakstam. Kurš gan nezina, kas ir reliģija? Vēl vairāk, kurš gan nezina, ka tās atalgojumu un sodu gaida un cer saņemt pārsvarā tikai nākamajā pasaulē?
Tautā saka: papūlēsies šajā pasaulē – saņemsi atalgojumu nākamajā pasaulē. Par šo tēmu ir daudz skaistu izteicienu, taču tiem nepieciešams skaidrojums.
Nerunājot jau par trešo jautājumu. Visi zina, ka reliģija virzīta radījumu labumam – priecināt viņus ar laimi un bagātību.
Radītājs labs, Pašam nekas nav vajadzīgs. Viņš ir pati pilnība un novēl mums tikai labu. Viņš deva mums iespēju, un mēs strādājam šajā pasaulē – „Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst”43 un pēc tam izpelnamies paradīzi.
Ko var piebilst augstāk sacītajam?
To zina visi, pat tie, kuri pavirši pazīstami ar reliģiju.
Pareizi, man nav ko piebilst. Taču tāpēc, ka šie trīs jautājumi ir tik pazīstami un ierasti mums kopš bērnības, cilvēki savas dzīves gaitā nespēj tiem ne ko pielikt, ne ko papildus tajos noskaidrot.
Visiem tādā mērā viss saprotams, ka tas it kā neprasa skaidrojumu. Un cilvēks šajā jautājumā turpina kļūdīties, nepūloties to noskaidrot. Cilvēki nodzīvo savu dzīvi, turpinot domāt par reliģiju tāpat kā domāja par to bērnībā.
Taču tas parāda augstāko jēdzienu nezināšanu, kuri patiesībā ir fundamenta pamats, uz kura atrodas visa reliģiskā „celtne”.
Šīs lietas mums precīzi ir jānoskaidro, jo tās kalpo par pamatu mūsu attieksmei pret dzīvi. Taču, kad Bāls Sulams piemin jēdzienus „reliģiozs cilvēks” vai „reliģija”, šie jēdzieni viņam nozīmē ko citu. Mums pilnīgi jāatkāpjas no vispārpieņemtā uzskata par reliģijas un ortodoksālo ticīgo reliģiskā aparāta jēdzieniem.
Lai neaizņemtu lasītāja prātu ar gariem prātojumiem, es vadīšos tikai no rakstītā iepriekšējos rakstos, galvenokārt no raksta „Toras Dāvāšana”44, kas ir mūsu apspriežamās augstās tēmas priekšvārds. Es runāšu īsi un vienkārši, lai sacītais būtu saprotams ikvienam.
Nav svarīgi, ka daudzi nav iepazinušies ar rakstu „Toras Dāvāšana”. Pret visiem jēdzieniem un nosacījumiem, kas šeit atklājas, nepieciešams attiekties bez jebkāda aizsprieduma un iepriekšējām zināšanām. Kabalists45 nekad nepamatojas uz to, ka kaut kur kaut kas ir uzrakstīts, bet vadās tikai no tā, ko pats personīgi ir izzinājis.
Kabalists ir cilvēks, kurš izzina Augstāko realitāti46 un redz, kādā veidā tajā organizēti dabas spēki, kas iedarbojas uz cilvēci un to vada, lai mēs šajā dzīvē izietu kādu noteiktu procesu.
Kabalists atklāj gan šīs, gan arī Augstākās pasaules realitāti, viņš redz starp tām saikni un raksta, vadoties tikai no tā. Kabalists vadās no savas izzināšanas, kas pamatojas uz objektīvu zinātnisku pētīšanu, kuras pamatā ir realitāte, kas viņam atklājas. Tādējādi, kad nākamajā punktā Bāls Sulams raksta par absolūtu labestību, Augstāko spēku un tā attieksmi pret radījumiem, viņš pamatojas uz savu izzināšanu, nevis atsaucas uz kādu grāmatu.
Vārdnīca
42 Ashlag Y. Mahut ha-Daat ve Matrata // Ashlag Y. Matan Tora. – Jerusalem, 1995. – P. 47 (Hebrew).
43 Pentateihs, Radīšanas grāmata, 3:19
44 Ashlag Y. Matan Tora. Jerusalem, 1995. (Hebrew).
45 Kabalists – zinātnieks, kurš apveltīts ar papildu, garīgo sajūtu orgānu – „ekrānu”, kas ļauj izpētīt Augstākās pasaules iedarbību uz sevi.
46 Augstākā realitāte – pastāv atbilstoši atdeves īpašību likumiem.
Par „Augstāko” tiek dēvēta tāpēc, ka atdeves īpašība ir cēlonis, mūsu pasaules [realitāte, kas tiek uztverta ar piecu maņu orgānu palīdzību] sakne. Augstāko realitāti, Augstāko pasauli ir iespējams sajust ar sestā sajūtu orgāna palīdzību, ekrānu.
Jaunākie komentāri