Jautājumi un atbildes
Jautājums: No vienas puses, esmu dzimis kristietis, bet no otras puses, mani ļoti interesē kabalas zinātne. Kā to paskaidrot manam tuvāko cilvēku lokam? Kāda šeit ir saikne?
Nav svarīgi, kāda cilvēkiem ir reliģijas piederība. Cilvēki nesaprot, ka kabala nenomaina reliģiju. Tu vari nēsāt krustu, es – kipu, kāds cits – kufiju, taču tas neattiecas uz pasaules izzināšanu. Nodarbības kabalā līdzinās nodarbībām fizikā: šeit nav ticības, tev nav jātic. Tu vienkārši atklāj spēkus, ar kuru palīdzību sajūti sevi drošā pasaulē. Tu dzīvo un zini, kur tu atrodies, uz kurieni dodies. Ticība ir kas pilnīgi cits. Kabalā nav ticības jēdziena. Tevi māca, kā pietuvināties dabai, patiesai realitātei.
Es lasīju grāmatu, kuru sarakstījuši divi vācu ārsti, tās nosaukums „Slimība kā ceļš”77. Viņi raksta par to pašu, kas stāstīts kabalā: pasaule ir slēgta sistēma un mēs visi piederam vienam organismam. Ar savu slikto vai labo attieksmi vienam pret otru mēs izraisām attiecīgu Augstākā spēka attieksmi pret mums. Mūsu slimības izraisītas ar to, ka mēs nepareizi izturamies pret dabu. To uzrakstīja divi ļoti pazīstami vācu ārsti un tādu grāmatu ir daudz.
Kabala neatklāj neko jaunu. Vai tad tas pats netiek izklāstīts Austrumu reliģijās? Šodien par to runā arī zinātne. Mēs nepretendējam atklāt ko jaunu. Kabalas zinātnes priekšrocība starp citām zinātnēm pamatota ar to, ka tā attīsta cilvēkam patiesās realitātes redzējumu.
Tad, kad ārsti, biologi vai fiziķi runā par pasauli, kuras visas daļas ir savstarpēji saistītas vai par to, ka mūsu domas iznīcina pasauli, mēs varam viņiem ticēt vai neticēt. Kabalas zinātne sniedz iespēju to sajust, tajā dzīvot. Pamatojoties uz to, viss kļūst saprotams. Tas līdzinās atšķirībai starp mazu bērnu un pieaugušu cilvēku. Bērnam jāsaka: „Nedari to! Esi uzmanīgs!”, jo mēs zinām, ka noteikta darbība var nodarīt viņam kaitējumu. Taču pieaugušais cilvēks pats zina, ko nav ieteicams darīt. Tāpat arī kabalas zinātne: tā vienkārši attīsta jūtas. Tam nav nekā kopīga ar reliģiju. Var turpināt ticēt jebkam.
Kādreiz cilvēki nezināja, kas ir rentgena stari. Zinātnieki, kuri pirmie sāka pētīt radioaktīvo starojumu, saņēma apstarojumu, slimoja un mira. Tagad mums ir zināms, kā no tā aizsargāties. Tāpat arī dziļāk atklājot pasaules ainu, mēs redzam, no kā ir jāizsargājas, bet no kā nē. Pateicoties tam, mūsu pasaule kļūs labāka. Kabalas zinātnē tiek izklāstīts, kā labāk pārvaldīt pasauli, lai tev un citiem būtu labi. Tā atklāj kopējo ainu.
Mums jāparāda cilvēkam dabas īstie likumi, jāpalīdz saprast to, ka ļauna doma var novest pie tā, ka kaut kur pasaulē notiks sprādziens vai zemestrīce.
Mums jāredz, ka naids vienam pret otru un mūsu attieksme pret realitāti (pamatā mūsu domas) ietekmē visu realitāti. Ja mēs redzētu domas spēku un tās iedarbību! Spēki, izpaužoties arvien mazāk, ir arvien spēcīgāki. Tāpat kā iepriekš, mēs neredzējām apstarošanas spēku, nezinājām par šī spēka īso viļņu apstarošanas postošo ietekmi, tāpat arī patlaban mēs atrodamies neziņā par domas spēku. Ja mēs redzēsim mūsu domas spēku (kabala to mums ļauj izdarīt), mēs kļūsim uzmanīgāki, nedarīsim sliktas rīcības un visiem būs labi. Līdz tādai pakāpei labi, ka atklāsim mūžīgo dzīvi. Ne tikai mūsu esošo dzīvi, bet dzīvi mūžīgā kustībā. Nav vajadzības kaut kam ticēt, ir nepieciešams tikai atklāt vēl vienu, sesto sajūtu (sesto maņu).
Jautājums: Vai kabala ir saistīta ar citiem garīgajiem virzieniem – piemēram, šambalu?
Nekad un nekādā veidā kabalas zinātne nebija saistīta ar mistiskām, reliģiskām, „garīgām” plūsmām, jo kabala ir zinātne par Augstākās dabas pasauli, kas atklājas atbilstoši cilvēka sestās sajūtas, ekrāna attīstībai.
● Pētīšanas līdzeklis ir ekrāns.
● Pētīšanas metodika ir kabalas zinātne.
● Pētāmais objekts ir Radītājs vai Augstākā pasaule, kas ir viens un tas pats.
Radītāja sajušanu mēs dēvējam par Augstākās pasaules sajušanu vai citādi: pasaules, tas ir, garīgās pakāpes ir Radītāja sajušanas mēraukla. Vēl precīzāk: viss, ko mēs sajūtam, nav nekas cits kā Radītāja sajušana mūsu kli, vēlmē. Līdz pat ekrāna iegūšanai cilvēks sajūt Radītāju šīs pasaules veidā. Tādējādi šāda sajūta tiek dēvēta par apslēptu.
Jautājums: Vai kabala izskaidro tādas parādības kā telepātija, pārvietošanās telpā transa laikā?
Kabala neko neizskaidro par pazīstamajiem „transa”, „aiziešanas citā pasaulē”, „pārvietošanās telpā” un citiem fenomeniem. Kabalā tiek pētīts tikai Radītājs un saplūsmes metodika ar Viņu, kas izriet no dvēseles īpašību pielīdzināšanās Radītāja īpašībām. Būdams kabalists, es uzskatu visas šīs parādības tikai kā psiholoģiskas, psihosomatiskas, kas liecina par iekšējiem uzbudinājumiem un cilvēka pārdzīvojumiem, kādi nepastāv realitātē.
Jautājums: Ar kabalas palīdzību Radītājs tiek uztverts pilnīgi citādi, bet ticīgie taču arī atzīst Radītāju?
Ticīgais cilvēks vienkārši tic tam, ka pastāv Augstākais spēks, kas viņu vada un no kura izriet likumi, kas viņam ir jāpilda. Kabala atšķiras ar to, ka pievieno iespēju izjust Radītāju.
Vārdnīca
77 R. Dalke. Slimība kā ceļš. Izd. Vesj. M., 2005.
Jaunākie komentāri