7. nodarbība
7.1. Kabalas metodikas atšķirība no audzināšanas sistēmas „musar”
7.2. Pamatprincips
7.3. Ētikas atšķirība no kabalas
7.4. Spēks, kas spēj mainīt egoismu
7.5. Atalgojuma princips
7.6. Īpašību līdzības princips
7.7. Tests
7.1. Kabalas metodikas atšķirība no audzināšanas sistēmas „musar”
Reliģija paredzēta ne radījumu labumam, bet reliģijas nesēju labumam.
„Reliģija”, „Tora” – ar to tiek domāta kabalas zinātne. Tā mums dota ne tikai „radījumu labumam”, lai saņemtu no tās labumu, bet „tās nesēja labumam”, tas ir, tam, kurš to pareizi un mērķtiecīgi izmanto.
Mums nav izredžu mainīt savu likteni uz labāku ar lūgumu un lūgšanu palīdzību. Līdzeklis, kas dēvēts par Toru un baušļiem, mums dots, lai mūs izlabotu. Atbilstoši labošanās pakāpei cilvēks sāk sevi sajust Radītāja, tas ir, „laba un labu daroša” pasaulē. Tikai mainot sevi pašu, cilvēks spēj mainīt savu likteni un savu dzīvi. Radītājs ir nemainīgs, Viņa attieksme pret savu radījumu nemainās. Viņš arī patlaban vada visu radību, „darot labu gan sliktajiem, gan labajiem”.
Daudzi kļūdaini salīdzina kabalistisko labošanās metodiku ar „musar” sistēmu.
Kabalistiskā labošanās metodika ietver sevī radījuma egoistiskās dabas labošanu uz Radītāja altruistiskajām īpašībām. Ko nozīmē reliģiskā tikumiskās audzināšanas sistēma „musar”? Tikumiskās audzināšanas sistēma pastāv visās mums pazīstamajās reliģijās, tā ierobežo, brīdina un iebiedē cilvēku, liekot viņam pildīt noteiktas darbības it kā pret paša gribu, aiz bailēm no soda.
Tāda sistēma nelabo cilvēka nolūku. Es nesaprotu morāles diktēto rīcību nepieciešamību, taču mani tā ir audzinājuši un neviļus es to visu pildu. Protams, tāda uzvedība paliek tikai kā ārējās rīcības. Ja ne mana audzināšana, kas kļuvusi par manu „otro dabu” un ja ne bailes no soda, es nepildītu neko no tā, ko nosaka morāle.
Tādējādi morāles sistēma nav vēlmju, proti, radījuma materiāla iekšējā labošanās. Morāle nestrādā ar nolūku sevis dēļ, tā nelabo visas 613 dvēseles vēlmes.
Kā šīs vēlmes mēs labojam? Mēs nelabojam pašas vēlmes. Sākotnēji katra vēlme tiek izmantota, lai saņemtu baudu sevis dēļ, taču virs visām šīm vēlmēm mums ir jāattīsta nolūks atdeves dēļ, nolūks sniegt baudu Augstākajam. Vēlmes paliek tās pašas, bet mainās to izmantošana. Citādi sakot, man jāstrādā ar to, lai, izmantojot kādu savu vēlmi, es spētu sniegt labumu Augstākajam. Tikai tādā veidā es varu pielīdzināties Augstākajam un sasniegt mūžīgo un pilnības dzīvi.
Par Augstāko kabalā tiek dēvēts mans izlabotākais stāvoklis attiecībā pret citiem radījumiem, šajā stāvoklī mana attieksme pret tiem ir altruistiskāka, proti, līdzīga Radītāja attieksmei.
Nepieciešams laiks, lai pierastu pie tādas sevis noskaņošanas attiecībā uz tekstu, pie tādas izteicienu sapratnes, pretējā gadījumā mēs vienkārši nesapratīsim to ideju, kuru kabalisti nodod gadsimtu garumā.
Cilvēkam nepieciešams mainīt savu nolūku, mainīt savas vēlmes virzienu. Tieši to no mums prasa Augstākais. To nav iespējams sasniegt ar morāles (musar) palīdzību – tam nepieciešama „gaisma, kas atgriež pie Avota”, proti, kabalas metodika. Šajā gadījumā gaisma ir spēks, kas maina cilvēka apziņu, piespiež viņu citādi uztvert apkārtējo sabiedrību un, pateicoties tam, pielīdzina viņu Radītājam, tas ir, atgriež cilvēku pie Avota. Patiesībā metodika ir ļoti vienkārša, tā ir viegli saprotama, taču tās realizācija prasa milzīgas pūles tā iemesla dēļ, ka pietrūkst vajadzība mainīties un laboties.
Tas notiek tāpēc, ka savā laikā viņi neizmēģināja reliģijas garšu…
Bāls Sulams skaidro, ka ir cilvēki, kuri neizzināja, nesajuta sevī ne Radītāja altruistiskās īpašības, ne radījuma egoistiskās īpašības. Atrodoties savās egoistiskajās īpašībās, nesajūtot Radītāju, viņi pat nenojauš, ka atrodas egoismā un domā, ka ar viņiem viss ir kārtībā vai pat uzskata sevi par taisnajiem.
Es viņus aicinu: „Nobaudiet un redzēsiet, ka Radītājs ir labs”.
Tieši tas mums ir jādara – jāsasniedz Radītāja sajušana un redzēšana, tas ir, pilnībā Viņš ir jāizzina.
Jaunākie komentāri