6. nodarbība
6.1. Kabalas būtība – ļaunuma apzināšanās attīstībā
6.2. Baušļa būtība
6.3. Ļaunuma apzināšanās
6.4. Realitātes uztvere
6.5. Atšķirības pakāpe no Radītāja īpašībām
6.6. Pakāpeniska altruistiskās īpašības attīstība
6.7. Divi spēki
6.8. Tests
6.1. Kabalas būtība – ļaunuma apzināšanās attīstībā
Kabalas zinātne ir radījuma mērķa sasniegšanas līdzeklis. Kabalai nav ne mazākā sakara ar zinību un ticējumu komleksu, kuru cilvēce izveidojusi šajā pasaulē. Visas iepriekšējās zināšanas, viss, ko esam lasījuši un dzirdējuši, to visu ir vērts aizmirst, pirms mēs uzsākam kabalas apgūšanu. Studijas jāuzsāk no „tīras lapas”. Pretējā gadījumā mēs apjuksim, nespēsim pareizi apgūt apzīmējumus un nezināsim, ko kabalists patiesībā ar to domā.
Ne jau tāpat vien šī zinātne tiek dēvēta par „slēpto”. Atklāt, sākt apgūt un saprast šo zinātni var tikai ar nosacījumu, ka, sekojot kabalistiem, cilvēks piešķirs terminiem tikai pareizus definējumus, kuru būtību viņam iepriekš definēja citi, ne kabalistiskie avoti.
Bāls Sulams savas galvenās grāmatas „Desmit Sefirot Mācība” priekšvārdā dažus vārdus velta mācību kārtībai. Lai mācības kļūtu par ceļa sākumu uz garīgo pasauli, cilvēkam nepieciešams apgūt pareizo pieeju šīm mācībām. Bāls Sulams iesaka, pirmkārt, iemācīties no galvas apzīmējumus. Tekstos ir sastopami vārdi „gaisma”, „kli”, „vēlme”, „reliģija”, „baušļi”, „Tora” un cilvēkam precīzi jāzina, ko šie termini nozīmē kabalas zinātnē. Katra termina nozīme atšķiras no mums ierastās. Kabalas zinātne šiem jēdzieniem piešķir citu traktējumu.
Jāizsargājas no kabalas tekstu nepareizas sapratnes un uztveres. Dažreiz nepieciešami gadi, lai cilvēks sāktu pareizi analizēt tekstus un saprast, par ko kabalā iet runa.
Piemēram, radījuma egoisms tiek dēvēts par ļaunumu, jo tas ir pretstatā Radītāja altruistiskai īpašībai. Kabalisti, kuri izzinājuši šo īpašību, apgalvo, ka Radītājs pret saviem radījumiem attiecas ar absolūtu labestību. Turpretim mēs šo atdevi (labestību) uztveram pretējā formā, jo mūsu egoistiskās īpašības tai ir pretstatā. To nepieciešams saprast un apzināties, līdz ar to mēs realizējam pirmo posmu ceļā uz mērķi.
Kā iespējams nonākt pie secinājuma, ka viss ļaunums slēpjas mūsos un ka mums jālabo tikai sevi, lai iegūtu Augstākās realitātes sajūtu? Bāls Sulams klāsta, ka vienīgais pareizais līdzeklis ir „reliģijas būtība” – kabalas zinātne. Tāpēc mēs to arī apgūstam.
6.2. Baušļa būtība
Viedie sacīja: „Kāda Radītājam starpība, kaklā vai pakauša daļā tu nokauj upurējamo dzīvnieku?”64
Radītājs nepievērš uzmanību cilvēka fiziskajām darbībām, kas šajā pasaulē dēvētas par „baušļiem’. Tās var veikt gan ar labu nolūku, gan arī ar sliktu. Darbības pašas par sevi neliecina par to, ko cilvēks vēlas, kādu mērķi cenšas saniegt. Cilvēks ar nazi var izrādīties gan slepkava, gan ķirurgs. Tikai būdami pārliecināti par cilvēka nolūku, mēs spējam izdarīt secinājumu par viņa darbības raksturu.
Tādējādi viss mūsu darbs tiek koncentrēts uz sirds, nolūka labošanu un ne uz fiziskām darbībām, kuras vispār nav jāņem vērā. Attiecībā uz cilvēka patieso rīcību tās neko neizsaka.
Baušļi doti tikai tādēļ, lai ar to palīdzību attīrītu radījumus.
Līdzīgi juvelierim mums jāattīra sava egoistiskā vēlme, lai tajā nepaliktu nekāds personiskās ieinteresētības piejaukums. Mums ir vēlme, kas nodrošināta ar nolūku, vērstu uz personisko labumu. Mums jāattīra vēlme no šī nolūka, lai paliktu tikai vēlmes materiāls tīrā veidā, bet nolūks tiktu virzīts tuvākā labā.
Visas darbības, kuras veicam, lai mainītu savu nolūku: no baudas gūšanas sev, vēršot to par labu tuvākajam, attiecas uz attīrīšanās procesu, radījumu labošanu. Šīs darbības tiek dēvētas par „baušļiem”.
Tātad bauslis ir darbība, kas vērsta uz cilvēka iekšējās daļas, viņa nolūka labošanu. Šī labošanās var mūsos notikt tikai ar noteikumu, ka pievelkam sev Augstāko gaismu, kas atgriež pie Avota65. Citiem vārdiem, ir spēks, kas nāk no augšienes un ja cilvēks vēlas laboties, tad ar īpašu darbību palīdzību viņš var pievilkt sev šo labojošo spēku, kas spēj cilvēka egoistisko nolūku mainīt uz altruistisko. Tā arī ir radījumu attīrīšana. Tieši tādas darbības tiek dēvētas par „baušļiem”, turpretim līdzeklis, proti, cilvēku labojošais Augstākais spēks tiek dēvēts par „Toru”.
Vārdnīca
64 Bereishit Rabbah, 44:1, Midrašs (komentārs) pirmajai Mozus grāmatai, dēvētai par Radīšanas grāmatu.
65 Gaisma, kas atgriež pie Avota – īpašs spēks no augšienes [no ārpuses], kas ietverts Torā [atnāk Toras studēšanas laikā], pateicoties kuram cilvēks sevi izlabo, iegūst altruistiskas vēlmes, nolūkus.
Jaunākie komentāri