5. Izzināšana – piepūlē
Pastāv nosacījums, kas obligāts visām zinātnēm: jāpieliek lielas pūles, lai kļūtu par zinātnieku. Zinātne tiek izzināta atbilstoši ieguldītajām pūlēm, par cik gan egoistiskais, gan arī altruistiskais egoisma piepildījums prasa pūles.
Kālab Radītājs visu izveidoja tieši tādā veidā? Ar pakāpenisku ierobežojumu, Viņš Sevi ierobežoja34 visās pasaulēs no augšienes uz leju35, lai radītu mūsos apslēptības nosacījumus. Vadoties no šiem nosacījumiem, mums jāmeklē, ar ko un kā sevi piepildīt.
Ja piepildīšana neprasītu pūles, egoisms nekad nepaceltos augstāk par nedzīvo līmeni36: tas pastāvīgi būtu piepildīts, neko vairāk nevēlētos un neattīstītos. Tikai pateicoties tam, ka egoisms pastāvīgi tiecas sasniegt piepildījumu, līdz ar to tas attīsta saprātu, galvu, parcufu roš37.
Attēls 1.5.1.
Mēs to redzam, pamatojoties uz Bezgalības pasauli38, kur ir tikai toh – kli iekšējā daļa, kas piepildīta ar gaismu.
Attēls 1.5.2.
Nepieciešams attīstīt roš, tas ir, izzināšanu, apzināšanos, jo tieši šī daļa ir jāizveido radījumā, lai tas pielīdzinātos Radītājam, jo tieši radījuma galva pielīdzinās Radītājam.
Mēs neņemam vērā egoistisko vēlmi vai vēlmi, kas apveltīta ar ekrānu, mēs piegriežam vērību tikai aprēķiniem, izzināšanai. Tādēļ radījumam sev ikreiz jārada tukšuma stāvokļi. Ja radījums arvien vairāk attīsta parcufa galvu (tas ir, līdzību Radītājam), līdz ar to tas ikreiz sajūt arvien lielāku tukšumu.
Tie, kuri tiecas pēc baudas un nevēlas laboties, nemēro kabalas ceļu un nepietuvinās garīgajam. Tāpēc kabalistu ir tik maz skaitliskuma ziņā: virzīties uz priekšu, lai sasniegtu garīgo, nākas pretojoties savam iztukšotajam stāvoklim.
1.6. Jautājumi un atbildes
Jautājums: Vai, apgūstot kabalas zinātni, nepieciešams zināt arī pārējās zinātnes?
Cilvēks, kurš studē kabalu, zemapziņā saprot arī pārējās zinātnes. Viņš tās nesaprot mūsu pasaules zinātnieka līmenī, jo viņam nav tās valodas zināšanas, kas ir zinātniekiem.
Piemēram, kad es sarunājos ar savu Skolotāju par viļņiem, par to mijiedarbību, difrakcijām, par stāvokļiem, kas rodas viļņu īpašībās, par teorijām, vadoties no radījuma būtības, viņš to ļoti labi saprata. Taču paskaidrot to zinātniskā valodā es nespēju, jo viņš šo valodu nezināja. Kabalisti jūt avotus un galvenos jēdzienus, kurus jūt jebkurš zinātnieks, viņi jūt daudz dziļāk salīdzinājumā ar zinātniekiem. Taču, ja viņi izskaidro un apraksta kādas parādības, tad dara to savā līmenī un savā valodā. Tāpēc, atverot grāmatu „Desmit Sefirot Mācība”39 un vienlaicīgi būdams, pieņemsim, gan kabalists, gan fiziķis, šajā grāmatā cilvēks redzēs Universa pamatlikumus, kuri ietver sevī visu to, ko fizikas zinātne kādreiz atklājusi vai vēl atklās mūsu pasaulē.
Jautājums: Kāda nozīme ir nepieciešamībā apgūt zinātnes, arodus, svešvalodas utt., ja garīgajā tas nebūs nepieciešams?
Šī pasaule mums atklājas piecos maņu orgānos kā garīgās pasaules kopija – sajūta sestajā sajūtu orgānā (sestajā maņā).
Attēls 1.6.1.
Atšķirība ir tikai materiālā, no kura rodas sajūta: egoistiskais materiāls (pamatne, matrica, ekrāns) vai altruistiskais. Tāpēc sestā sajūtu orgāna attīstība ir iespējama tikai mūsu pasaulē, tas ir, stāvoklī, kad cilvēks atrodas piecu maņu orgānu sajūtās. Tikai no tiem un pretēji tiem mēs varam pareizi attīstīt sesto sajūtu orgānu, jo attiecības starp pieciem maņu orgāniem un sesto sajūtu orgānu ir pretējas.
Attēls 1.6.2.
Jautājums: Vai eksistē citas saprātīgas būtnes, izņemot cilvēku?
Saprāts ir vēlmes auglis, tas attīstījās tieši ar nolūku sasniegt vēlamo. Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar cilvēku nav egoistiskākas būtnes, tad nav arī saprātīgākas. Atbilstoši sestā sajūtu orgāna attīstībai, cilvēkā tāpat attīstās arī viņa dabiskās vēlmes – tieši ar nolūku, lai, pamatojoties uz šīm vēlmēm, attīstītu sesto orgānu. Studējošais kabalu kļūst lielāks egoists un saprātīgāka būtne salīdzinājumā ar apkārtējiem, taču tikai tāpēc, ka virzās augstāk, pret savu egoismu. Šajā nozīmē var sacīt, ka nav saprātīgākas būtnes par kabalistu, kurš izzina visu Universu – no mūsu zemes zemākās vietas līdz Augstākās pasaules augstumiem.
Jautājums: Kabalā rakstīts, ka uz citām planētām ir tikai dzīvnieku un augu daba. Kā tas var būt zināms – kabalisti taču turp nelido?
Mūsu Visuma ietvaros ir iespējama visu dzīvības veidu eksistence, līdz pat būtnēm, kuras mums līdzinās intelektuāli un bioloģiski. Izņēmums ir tikai mūsu garīgā būtība, punkts sirdī, dvēseles embrijs, līdzības Radītājam tilpne. Tas piemīt tikai cilvēkam uz planētas Zeme.
Jautājums: Vai cilvēkam, kurš nodarbojas ar kabalu, jāattīstās tikai šajā virzienā? Vai karjeras un profesionālisma jēdzieni jānostumj malā?
Jebkura cilvēka nodarbošanās šajā pasaulē tiek vērtēta pēc rezultāta, kurš nosaka, cik lielā mērā tas sniedz labumu sabiedrībai. Ņemot vērā, ka visas cilvēka darbības nosaka viņa egoisms, nekā laba tajās nav, izņemot to, ka galu galā cilvēks atklās to veltīgumu un nonāks pie lēmuma par nepieciešamību laboties. No šejienes izriet, ka maksimālu labumu pasaulei sniedz kabalists, jo ar savu labošanos viņš pievelk mūsu pasaulē Augstāko gaismu40, kas sniedz labumu un pārpilnību.
Kabala cilvēku aicina pildīt savu pilsonisko pienākumu mūsu pasaules ietvaros, strādāt, uzturēt ģimeni, kalpot sabiedrībai. Turklāt par savu galveno centienu, savu mērķi cilvēkam ir jāizvirza garīgā izaugsme, līdz sasniegs radījuma mērķi, savas rašanās pirmcēloni mūsu pasaulē. Sasniedzot šo mērķi, cilvēkam vairs nav nepieciešams nonākt lejup šajā pasaulē.
Jautājums: Grāmatā „Haosa harmonija vai fraktālā realitāte” (V. un T. Tihoplavs) uzrādīts īss zinātnisko darbu pārskats, kuri atklāj harmoniju ūdenī. Ūdens, kuru satur organisms, tiek pakļauts Visuma informācijas lauka enerģijas iedarbībai. Ja cilvēks nedzīvo harmonijā ar dabu, ar sevi pašu un apkārtējiem cilvēkiem, viņš pavājina Visuma iedarbību uz savu organismu un maksā par to ar daudzveidīgām nepatikšanām, tostarp arī ar slimībām. Kāda ir jūsu attieksme attiecībā uz šo apgalvojumu?
Apgalvojums pats par sevi ir pilnīgi pareizs. Autoru novērojumi pareizi. Attiecībā uz garīgo pasauli to tāpat arī apstiprina kabalas zinātne.
Mēs studējam, ka Radītājs radījis cilvēku ar nolūku, lai viņš sasniegtu pilnīgu līdzību ar Radītāju, atrastos ar Viņu pilnīgā līdzsvarā. Par Radītāju dēvē vispārējo Universa likumu. Tādā mērā, kādā cilvēks atbilst šim likumam, viņš nonāk pie komfortablāka stāvokļa, sajūt savu piederību realitātei, kas šim likumam pakļaujas, tas ir, atrodas mūžības un pilnības stāvoklī. Attiecīgi, ja cilvēks šim likumam neatbilst, viņš sajūt diskomfortu un ciešanas.
Visuma informācijas enerģētiskā lauka iedarbība uz cilvēku, par ko raksta grāmatas autori, patiešām pastāv. Līdzsvars ar apkārt esošo mums vienmēr nāk par labu mūsu pasaulē un garīgajā pasaulē.
Jautājums: Kāda ir pasaulīgo zinātņu nākotne?
Pasaulīgās zinātnes rezultātā nonāks pie strupceļa, atklājot, ka nespēj virzīties tālāk dabas likumu izprašanā un tos pielāgot praktiskās dzīves vajadzībām. Zinātnes pašas nonāks pie vilšanās savu pētījumu metodēs.
Dzīve kļūst tik smaga, ka, nesaņemot no zinātnes praktiskas zināšanas, mēs pārstājam just pēc tām vajadzību. Tādējādi humanitārās zinātnes šodien zaudē atbalstu un cieņu: praktiskajā dzīvē to rezultāti vairs nesakrīt ar mūsu pastāvīgi pieaugošo egoismu. Šodien cilvēkiem arvien vairāk nepieciešami psihologi, proti, lai katram būtu savs psihologs un viņu nedaudz mierinātu. Neko vairāk no humanitārajām zinātnēm mēs negaidām.
Zinātnes nonāks līdz tādam stāvoklim, ka sāks nodarboties ar ticamības teoriju, kā to prasa kabala. Tad tās atklās, ka jebkura zinātne ir zinātne par mūsu būtību, ka jebkura zinātne sākotnēji pamatojas uz cilvēka īpašībām, lai gan tā pēta it kā ārējo pasauli. Cilvēks sevi projicē attiecībā pret viņu ietverošo vienkāršo Augstāko gaismu.
Zinātnieki sāks saprast, ka šī pasaule neeksistē, ka tā ir mūsu īpašību projekcija attiecībā pret balto gaismu un visi dati atkarīgi no cilvēka. Rodas jautājums: ja redzam to vai citu pasauli, atkarībā no saviem parametriem, kas sevī ir jāmaina, lai šo pasauli redzētu citādu – „rozā gaismā?”. Kālab pastāv zinātne, ja ne tādēļ, lai izzinātu un praktiski pielietotu zināšanas mūsu labumam? Ko man izdarīt, lai mana projekcija attiecībā pret balto gaismu būtu „rozā ar ziediņiem”? Ja zinātne man nesniedz šo risinājumu un es turpinu izjust ciešanas, un mani žņaudz mans augošais egoisms – tādā gadījumā man šīs zinātnes nav vajadzīgas.
Lūk, tieši tad no atsevišķām zinātnēm cilvēki nonāks pie kabalas zinātnes, jo tā sniedz risinājumu: paskaidro, kas cilvēkam sevī jāmaina, lai apkārtējā pasaule tiktu uztverta kā laba – uzlabotu projekciju veidā, izlabotu iekšējo īpašību veidā attiecībā pret absolūti vienkāršo, amorfo gaismu.
1.7. Tests
1. Pēc kādiem kritērijiem cilvēks nosaka tās vai citas zinātnes vērtību?
a) – pamatojoties uz secinājumu precizitāti;
b) – vadoties no pētījumu dziļuma un plašuma;
c) – pamatojoties uz praktisko lietderību un vērtību;
d) – pamatojoties uz izpētes priekšmeta unikalitāti.
2. Kāds ir cilvēka galvenais eksistences mērķis šajā pasaulē?
a) – pārdzīvot augstus garīgos stāvokļus;
b) – izlabot sevi un sasniegt absolūtu līdzību ar Radītāju;
c) – rūpes par savas ģimenes labklājību;
d) – kalpošana sabiedrībai.
3. Kas ir kabalas zinātnes izpētes priekšmets?
a) – Augstākais spēks;
b) – cilvēka iekšējā pasaule;
c) – Visums;
d) – burti un simboli.
4. Kas ir apkārt esošā realitāte saskaņā ar kabalistu viedokli?
a) – ārpus cilvēka ir Augstākā gaisma, kas atrodas absolūtā mierā;
b) – realitāte ārpus mums neeksistē;
c) – pasaules aina ir mūsu īpašību produkts;
d) – visas atbildes pareizas.
5. Kā saskaņā ar kabalistisko pētniecības metodi veidojas pasaules aina?
a) – materiālā pasaule eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas;
b) – pasaule ir visu matērijas formu kopums Zemes un kosmiskajā telpā;
c) – pasaules aina cilvēka apziņā veidojas atbilstoši augstākās gaismas
projekcijai uz maņu orgāniem;
d) – pareizu atbilžu nav.
Vārdnīca
34 Sevi ierobežoja – Radītājs Sevi ierobežoja, atbrīvojot vietu radījumam, tas ir, iedalīja „Savā iekšienē” kādu centrālo punktu un no šī punkta Sevi attālināja. Šajā punktā mēs eksistējam. Jēdziens „attālināja” neatbilst ikdienā lietotam „attāluma” jēdzienam. Šeit attālumu nosaka cilvēka sajūtas attiecībā uz Augstākā vadošā spēka klātbūtni vai trūkumu.
35 „No augšienes lejup” – augstākās gaismas izplatīšanās (īpašību pasliktinājums) no augšienes uz leju, no Sākotnējā avota (Radītāja) līdz pat materializācijai, mūsu pasaules izveidei.
36 Nedzīvais līmenis – tam piemīt vienīgā īpašība – saglabāt savu pastāvīgo stāvokli: saņemt un baudīt, pildot programmu, kas ielikta radījumā.
37 Parcufs Roš (galva) – parcufa daļa (garīgais objekts, ķermenis), kura pieņem lēmumus, pēc īpašībām vistuvākā Radītājam.
38 Bezgalības pasaule – stāvoklis, kad visas vēlmes apmierinātas pilnībā, bez ierobežojuma, tas ir, radījums (vēlme baudīt) neierobežo gaismas (baudas) izplatīšanos.
39 Desmit Sefirot Mācība – „Talmud Eser Sefirot” (TES) – mācību grāmata, kas sastāv no 6 sējumiem un kuru uzrakstījis Bāls Sulams. Tā satur jautājumus, atbildes, atkārtošanas un iegaumēšanas materiālus, skaidrojumus, grafikus, zīmējumus utt. Tā ir augstākās pasaules fizika, Visumu pārvaldošo likumu un spēku apraksts.
40 Pievelk augstāko gaismu mūsu pasaulē. Mēs sakām: gaisma virzās, atnāk, aiziet; kli pievelk gaismu, izraida. Taču kustībai (pārvietošanās) garīgajā nav nekā kopēja ar kustību no vietas uz vietu. Ar „kustību” šajā gadījumā mēs saprotam garīgā objekta īpašību maiņu. Tādējādi kabalists, kurš atrodas mūsu pasaulē, „pievelk” gaismu, pateicoties tam, ka sevi maina un pielīdzinās Radītājam (Augstākai gaismai).
Jaunākie komentāri