1.3. Matērijas izzināšana kabalas zinātnē
Tāpat arī kabala iedalās divās augstāk minētajās daļās: matērijas izzināšana un formas izzināšana. Taču salīdzinājumā ar klasisko zinātni, formas izzināšana tajā pilnībā izveidota, pamatojoties uz zinātnisko pētniecības uztveri, tas ir, uz eksperimentālo pētījumu secinājumiem.
Ar teikto ir pietiekami, lai saprastu, cik lielā mērā kabala atšķiras no visām eksistējošām zinātnēm. Kabala ļauj cilvēkam redzēt, sajust, izzināt gan matēriju, gan arī formu to patiesajā izpausmē un nedalāmajā saiknē, kad jebkurš mūsu pasaules un garīgās pasaules objekts tiek izzināts praktiski, eksperimentālā ceļā.
1.3.1. Matērija – spēks, kas iedarbojas uz maņu orgāniem
Visu garīgo pasauli mēs uztveram kā spēku, kas atdalīts no ķermeņa un tāpēc tam nav nekāda materiāla tēla. Taču, kā šis spēks, neiestājoties kontaktā ar materiālo pasauli, var to radīt un likt tai darboties? Citiem vārdiem, vai starp tiem pastāv savstarpēja saikne, vai nē?
Saskaņā ar materiālistisko definīciju, „matērija ir objektīva realitāte, kas dota mums sajūtās”8. No šī definējuma pilnīgi nav saprotams, kas ir „objektīvā realitāte”, taču apgalvojums, ka tā tiek dota sajūtās, ir pareizs. To, ko šajā brīdī sajūtam, mēs dēvējam par „materiālo”, turpretī to, ko nesajūtam, kas iepriekš netika uztverts, pie kādas kategorijas tas ir jāattiecina – pie garīgās vai materiālās?
Kā zināms, matērija spēj pieņemt daudzveidīgas formas, pārejot no viena stāvokļa citā. Dažus no šiem stāvokļiem cilvēks sajūt lielākā mērā, dažus – mazākā. Taču, ja mainīsies maņu orgānu iespējas, tad mainīsies arī matērijas uztvere. Šādā gadījumā gāze (piemēram, gaiss) tiks sajusta kā šķidrums vai ciets ķermenis, tātad cilvēks jutīs sevi kā iegremdētu šķidrumā vai atrodamies cietā ķermenī.
Ja sasildīt matēriju līdz pakāpei, kurā Visums pāries gāzveida stāvoklī, vai tā saglabāsies kā matērija? Ja – jā, tad kurš tādā gadījumā to spēs sajust?
Teiktais ļauj secināt, ka matērija ir relatīvs jēdziens un eksistē tikai attiecībā pret noteikta novērotāja īpašībām. Ja mainās novērotāja īpašības, tad attiecībā pret viņu mainās arī pati matērija.
Kas ir matērija pati par sevi, mums nav zināms. Par to varam sacīt tikai vienu: kaut kas ar noteiktu spēku iedarbojas uz mūsu uztveres orgāniem, izraisot mūsu smadzenēs atbilstošu tēlu rašanos. Tādējādi matērija ir tikai kādi spēki, kuri noteiktā veidā iedarbojas uz mūsu maņu orgāniem. Kabalisti, kuri sajūt garīgos spēkus papildu sestajā sajūtu orgānā9, saka, ka arī tie ir matērija.
Vārdnīca
8 V. I. Ļeņins, Materiālisms un empiriokriticisms. Pilns kop. rakstu krāj. 18 sēj., M., 1983. g., 276. lpp.
9 Sestais sajūtu orgāns – orgāns, ar kuru cilvēks sajūt Augstākās gaismas (Radītāja) iedarbību uz sevi un tāpēc ir spējīgs uz Viņu reaģēt.
Jaunākie komentāri