4.7. Noslēgums
Pēc kabalas pamattēžu izpētes, kļūst saprotams, ka tā ir īpaša zinātne, kas harmoniski savieno sevī racionālo un iracionālo zinību korelāciju. Lai gan atšķirībā no akadēmiskām zinātnēm, tā atklāj mums Augstāko iracionālo pasauli, taču tā pēta to, izmantojot tos pašus likumus un analoģisku pieeju tāpat kā akadēmiskās zinātnes. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tas ir zinātniskais empīrisko pētījumu ceļš. Šajā gadījumā pētnieks kabalists izzina Augstākā spēka vadības likumus un vienlaikus sāk atklāt to izpausmi attiecībā pret sevi, viņš ieiet apzinātā savstarpējā mijiedarbībā ar izpētes materiālu.
Taču, kas padara kabalu unikālu, ar ko tā atšķiras no visām citām izzināšanas metodēm, kuras cilvēks izmanto? Tās īpatnība ir tajā aspektā, ka cilvēks ar kabalas palīdzību izzina Augstāko Universa daļu, no kurienes viss, kas tajā noris, nonāk lejup šajā pasaulē, ietērpjas mūsu piecos maņu orgānos un mēs to sākam sajust un uztvert kā šīs pasaules realitāti.
Respektīvi, studējot kabalistiskās zinātnes, mēs varam izzināt Universu, nonākot līdz pašām tā saknēm. Turklāt tā nav vēl vienas realitātes papildu daļas izzināšana. Universs ir tajā līmenī, kurā tas atrodas, pirms šī realitāte nonāk lejup pie mums. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks iepriekš izzina realitāti, pirms tā izpaudās mūsu pasaulē un viņam pār to nav nekādas varas. Ar iepriekšējā līmeņa atklāšanos, līdz brīdim, kad tas kļūst par mūsu realitāti, kabalists ar to domā iespēju iemācīties vadīt notikumus, pirms tie ietērpsies materiālajā pasaulē, pateicoties tam, ka personīgi iekļaujas Augstākajā realitātē. Mēs it kā paceļamies augšup uz vadības centru, no kurienes tiek realizēta visa kontrole pār mūsu objektīvo realitāti.
Cilvēks paceļas virs sevis, pārejot no radījuma līmeņa uz Radītāja līmeni – tur, no kurienes nonāk visi spēki, lai pēc tam ietērptos mūsu pasaules matērijā, atklātos kā konkrēti notikumi un fakti. Ja tur, šo spēku avotā, mums izdosies mainīt pret tiem savu attieksmi (ne pašus spēkus, bet tieši mūsu attieksmi pret tiem), tad, ietērpjoties mūsu pasaules matērijā, tie tiks uztverti pilnīgi citādāk.
4.8. Tests
1. Ar kādu nolūku ir radītas pasaules, pakāpes, ierobežojumi?
a) – cilvēka labošanai;
b) – lai cilvēks tos izzinātu;
c) – cilvēka izolācijai;
d) – lai cilvēkam izraisītu ciešanas.
2. Kādi divi gaismas veidi atrodas iekš desmit sefirot?
a) – nefeš un ruah;
b) – hohma un hasadim;
c) – tiešā un atstarotā;
d) – pastāv tikai viens veids.
3. Kādā veidā tiek īstenots kontakts starp pakāpēm?
a) – augstākās pakāpes daļa ietilpst zemākajā;
b) – zemākās pakāpes daļa ietilpst augstākajā;
c) – pakāpes neatrodas kontaktā viena ar otru;
d) – pamatojoties uz šo pakāpju izzināšanu.
4. Kādu analīzes veidu cilvēks izmanto labošanās ceļā?
a) – loģisko;
b) – „rūgts” un „salds”;
c) – patiesība un meli;
d) – atteikšanās no analīzes.
Jaunākie komentāri