1.5. „Zoar Grāmata”
Pēc Otrā Tempļa nopostīšanas, pilnīgas izraidīšanas trimdā no garīgās pasaules un krituma līdz mūsu pasaules pakāpei, tiek radīta „Zoar Grāmata” – kabalas avots, kas uzrakstīts īpašā valodā.
Šis darbs arī šodien visā pasaulē iemantojis milzīgu popularitāti, nemainīgi saglabājot kabalas gudrības avota reputāciju. Uz grāmatas titullapas ir autora uzvārds – rabīns9 Šimons bar Johajs. Taču zinātnieku aprindās līdz pat šim brīdim nav vienota viedokļa par tās autorību un radīšanas laiku: vieni par autoru uzskata Mozu de Leonu10, XIII gs. spāņu kabalistu, citi (to vidū arī kabalisti praktiķi) pārliecināti, ka to uzrakstīja dižais kabalists rabīns Šimons bar Johajs (saīsināti – RAŠBIjs), rabīna Akivas11 skolnieks. Rabīns Akiva dzīvoja m. ē. II gs. Augšējā Galilejā (Izraēlas ziemeļi).
Attēls 1.5.1. Viena no „Zoar Grāmatas” pašu agrāko izdevumu titullapām.
Grāmata uzrakstīta aramiešu valodā, kas bija tā laika sarunvaloda, un tajā sacīts, ka Zoar Grāmatas vēstījums izklāstīts apslēptā valodā. Tās saturs ir daudzkārtains: seno leģendu un līdzību nodošanā, morālo kritēriju aprakstīšanā pastāv liels apslēptu slāņu daudzums. Saprast to līdzvērtīgi Ābrama un Mozus grāmatām spēj tikai cilvēks, kurš atrodas atbilstošajos garīgajos līmeņos.
Attēls 1.5.2. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums).
Sākot ar „Zoar grāmatu”, dižo kabalas grāmatu likteņi kļūst neparasti: tās – pazūd, tad piepeši atkal uzrodas, nejauši tiek iespiestas, dedzinātas. „Zoar grāmata” gadiem ilgi tika slēpta, tikai nejaušības dēļ tā tika izplatīta XIII gs. beigās, kad nomira tās īpašnieks, tā laika izcilākais kabalists Mozus de Leons. Viņa atraitne mirušā vīra manuskriptus pārdeva izdevējam, starp tiem atradās arī „Zoar grāmata’. Izdevējs to pārrakstīja un izplatīja.
Acīmredzot, „Zoar grāmata” nejaušā veidā nokļuva Mozus de Leona rokās, šī apstākļa dēļ viņu bieži uzskata par tās autoru. Saskaņā ar vienu no versijām, šīs grāmatas lappuses viņš atrada starp pergamenta lapām, kuras nezināms austrumu tirgotājs izmantoja kā iesaiņojamo papīru savām precēm. Būdams izcils kabalists, Mozus de Leons saprata sava atraduma patieso vērtību. Viņš savāca lapas, un pēc iespējas tās sakārtoja. Viņa rīcībā nonāca ne vairāk kā 10% no oriģinālteksta, kuru rabīns Aba12 pierakstīja no RAŠBIja vārdiem.
Mozus de Leons šo grāmatu slēpa un studēja. Izņemot šo grāmatu, viņa rīcībā bija vēl daži kabalistiskie darbi. Kādreiz viņš bija bagāts, taču vēlāk izputēja. Pēc vīra nāves atraitne bija spiesta pārdot viņa bibliotēku, tostarp arī „Zoar grāmatu”. Nav zināms, vai šī grāmata taisnā ceļā nonāca izdevēja rokās, kurš to publicēja, vai mēroja ceļu caur dažiem starpniekiem, taču rezultātā tā nāca gaismā.
Sākotnēji „Zoar grāmata” ietvēra sevī komentārus visām Piecām Mozus grāmatām, Praviešu Grāmatām un Svēto Rakstiem. Līdz mūsdienām no RAŠBIja darba nonāca tikai atsevišķu nodaļu komentāru fragmenti. Grūti apjaust, kāds bija šīs grāmatas oriģinālais apjoms. Šodien tas sastāda aptuveni tūkstoti lappušu. Var tikai iedomāties, ka autora iecere realizējās tāda paša apjoma 15 – 20 sējumos.
Pastāv viedoklis, ka šīs grāmatas uzrašanās pat tādā sašķeltā veidā bija kļūda, jo kā norādīts Zoar Grāmatā, tai ir jāatklājas cilvēkiem visu paaudžu beigās. Priekšlaicīga kabalas zinību atklāšana šim nolūkam nepiemērotā laikā izraisīja daudzu viltus mācību rašanos.
No otras puses, kabalas atklāšana pat sagrozītā veidā, ņemot vērā pareizās sapratnes un izskaidrojuma trūkumu, deva spēcīgu grūdienu cilvēka domas attīstībai. Šīs zinātnes atklāšana par priekšlaicīgu tiek uzskatīta tāpēc, ka tam bija jānotiek precīzi noteiktā laikā: cilvēkam ienākot egoistiskās attīstības pēdējā stadijā, Izraēlas tautai atgriežoties savā zemē un sākoties vispārējai krīzei XX gs. beigās.
Vārdnīca
9 Rabīns – viedā tituls (reliģisks ebreju tituls), izcelsme no ivrita vārda „rabbi” vai aramiešu vārda „rabbuni”, tiek tulkots kā „meistars, skolotājs”, no ivrita vārda „rav” – liels, dižens.
10 Mozus Ben Šem-Tovs de Leons (Leonas Mozus) (1250. g. – 1305. g.) – spāņu izcelsmes kabalists.
11 Rabīns Akiva, pilns vārds – Akiva ben Jozefs (aptuveni 50. g. – 132. g.) – izcils kabalists un viedais.
12 Rabīns Aba – RAŠBIja skolnieks.
Jaunākie komentāri