Toras patiesā nozīme
Cilvēkiem, kuri spēj redzēt tikai mūsu pasauli, šķiet, ka Tora stāsta par pasaulīgo lietu iekārtu, par cilvēku savstarpējām attiecībām, par to, kā cilvēkam jāuzvedas, kā kontaktēties ar citiem kolektīva locekļiem, kā pareizi tajā dzīvot, kā organizēta cilvēku sadzīve un kādi ir tās likumi. Patiesībā tā tas nav.
Torā, pamatojoties uz mūsu pasaules objektiem, tiek aprakstītas Augstākās pasaules likumsakarības. Mozus izklāsta diezgan abstraktas lietas: piemēram, kā būvēt Templi, kā tajā strādāt, kā pildīt kādus nesaprotamus rituālus, dēvētus par baušļiem, kuru lielākai daļai mūsu pasaulē vispār nav racionāla izskaidrojuma (izņemot dažus, līdzīgi „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”). Galvenajos vilcienos baušļiem nav racionāla izskaidrojuma, tapēc ka tie apraksta Augstāko pasauli ar mūsu pasaules vārdiem.
Tāpēc vienkārši cilvēki, lasot Toru, uzskata, ka tas ir vēsturisks vēstījums. Kabalisti, lasot šo pašu grāmatu, saprot, ka tā stāsta par Augstāko pasauli un tās likumiem.
Tora uzrakstīta cēloņu un seku valodā, kad sekas mūsu pasaulē dod nosaukumu spēkam, kurš tās radījis. Garīgajā pasaulē nav nosaukumu. Cilvēks, raugoties caur materiālo objektu, darbību vai spēku, visu šo ķēdi, kas radījusi doto objektu, nosauc šī objekta vārdā.
Piemēram, ņemsim Bībelē aprakstīto nolaišanos lejup Ēģiptē. Septiņi treknie gadi un septiņi bada gadi Ēģiptes verdzībā, bēgšana no faraona, Sarkanās jūras pāriešana, ienākšana Sīnajā, Radītāja atklāšana, pēc tam ceļojums tuksnesī četrdesmit gadu garumā un tā tālāk, līdz Pirmā Tempļa būvniecībai.
Mūsu pasaulē tas viss neapšaubāmi norisa: gan Tempļa nopostīšana un klejošana tuksnesī, un Sīnaja kalns, kura pakājē patlaban atrodas pazīstamais Santa – Katarina klosteris un viss, kas Ēģiptē tika radīts verdzības laikos, ir vēsturiski notikumi. To apliecina arheoloģiskie pierādījumi. Taču kabalisti, izzinot Augstākos spēkus caur zemes objektiem, parādībām un notikumiem, redz šo Augstāko spēku projekciju, to ietekmi uz mūsu pasauli. Viņi noskaidro, kurp ved šie Augstākie spēki.
Kāpēc Visuma un cilvēces vēsture sākās un attīstas no noteikta brīža tieši šādā veidā? Pie kā tas viss nonāks? Caur vēsturiskajiem vēstījumiem zinātnieks kabalists redz Augstāko spēku visu iedarbības paleti uz mūsu pasauli. Vēl vairāk: ja mēs izzinām šos spēkus augstākajā līmenī, tad apgūstam tos ne vien attiecībā pret mūsu ķermeņiem, bet tāpat arī attiecībā pret mūsu dvēselēm.
Lai kā tas arī būtu, viss, par ko tiek runāts Torā, rezultātā piepildījās līdz XX gadsimta beigām. Sākot ar XX gadsimtu cilvēces vēsturē iestājas īpašs periods, tā no jauna sāka saņemt kabalas gudrību, kas nāk no Ādama. Ar šīs senās gudrības palīdzību iespējams iekļūt dabas iešienē, izprast tās saknes un tādā veidā rast eksistences jēgu.
Cilvēce šodien atrodas smagā krīzē, kas mudina mūs meklēt eksistences cēloni un tās mērķi.
Kabalas grupa vai tauta
Tātad Ādama skolnieki bija dažas personas. Ābramam to bija jau daži desmiti. Pakāpeniski, nonākot pie Ēģiptes verdzības perioda, šī grupa sasniedza milzīgu skaitu – 600 000 vīriešu, un viņi visi atradās Augstākās pasaules izzināšanas līmenī.
Piedzimstot bērnam, viņu audzināja un apmācīja lasīt un rakstīt, un audzināja tā, lai viņā attīstītos sestais sajūtu orgāns, kuru izmantojot viņš spētu iekļūt pasaules iekšienē, lai sajustu visa notiekošā cēloņus un sekas Universā.
Tādā veidā šī kabalistu grupa atradās augstā garīgā līmenī, pilnīgā Augstākās pasaules izzināšanā un saprata, kādā veidā tā mijiedarbojas ar mūsu pasauli. Kas notika tālāk?
Jaunākie komentāri