1.8. Mūsdienu pieeja kabalas apgūšanā
Atjaunotā pieeja kabalas izklāstā un apgūšanā sāka veidoties XX gadsimtā. Garīgās izzināšanas metodiku, noderīgu mūsdienu cilvēkam, spēja radīt dižais kabalists, praktiski mūsu laikabiedrs, rabīns Jehuda Ašlags, kurš saņēma vārdu Bāls Sulams, pateicoties komentāram „Sulam”, kas tika uzrakstīts „Zoar Grāmatai”.
Izņemot dziļu garīgo pieredzi, viņa darbi atšķiras ar apspriežamo tēmu unikālo izvērsumu un Universa struktūras iespaidīgu zinātnisko faktu kopumu. Aplūkojot šādas globālas problēmas, autors akcentē uzmanību tikai uz cilvēkam paredzēto lomu un uzdevumu. Būdams jaunas pieejas izveidotājs ARI darbu traktēšanā, Bāls Sulams tiek uzskatīts par mūsdienu kabalas zinātnes pamatlicēju. Viņš radījis vairāk kā desmit izcilu darbu.
Attēls 1.8.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums).
Jehuda Ašlags (Bāls Sulams) dzimis Varšavā, 1884. gadā. Jau kopš agrīnas jaunības skolotāji viņu atzina kā cilvēku, kurš nerimstoši tiecas atklāt Universa noslēpumus. Viņš pārsteidza savus skolotājus ar spīdošām jūdaisma pamatdarbu zināšanām, kā arī ar to, ka apguva izcilo rietumu folozofu, tostarp Kanta, Hēgeļa, Šopenhauera, Nīcšes un Marksa darbu oriģinālus. Vēlāk savos rakstos viņš salīdzinās viņu idejas ar kabalas pozīciju.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1921. gadā, Bāls Sulams atstāj Poliju un ar savu ģimeni pārceļas uz Palestīnu. Ieradies Jeruzalemē, viņš uzreiz dodas uz seno kabalas skolu „Beit El”, kura 200 gadu garumā kalpoja par šo zinību sistēmas studiju centru. Taču Bāls Sulams ātri vien viļas Jeruzalemes kabalistos, viņu izglītības līmenī un viņu pieejā šīs zinātnes studēšanā un pasniegšanā.
Novērtējot radušos situāciju un redzot masu garīgo kritumu, viņš vēlējās mainīt vēsturiskās attīstības gaitu, kas pēc viņa domām nesolīja neko citu, izņemot jaunas katastrofas iestāšanos un vēl briesmīgāku ciešanu un likstu periodu. Bāls Sulams izveido skolnieku grupu un sāk rakstīt grāmatas, kuru mērķis sniegt pareizu realitātes uztveres apgūšanas metodiku un saprātīgu pastāvēšanu tajā. Vēl būdams Polijā, Bāls Sulams kļuva pazīstams kā izcils kabalas zinātājs, viedo kabalistu māceklis. Tādā veidā pēc Bāla Šem-Tova viedie kabalisti turpināja kabalas zinību ķēdes nodošanu.
Bāls Sulams 1926. gadā dodas uz Londonu, kur divu gadu garumā strādā pie ARI grāmatas „Dzīvības Koks” komentāra radīšanas, kas dēvēts „Mirdzošais tēls”. Visu šo periodu viņš veic spraigu saraksti ar saviem skolniekiem, skaidrojot viņiem vēstulēs cilvēka garīgā darba pamatprincipus21.
Atgriezies Jeruzalemē (1928. g.), Bāls Sulams turpina pasniegt kabalu un rakstīt savu monumentālo darbu, un pēc dažiem gadiem laiž klajā traktātu „Desmit Sefirot Mācība”. Desmit sefirot ir Universa iekšējā struktūra, kas ietver sevī garīgo pasauli, mūsu pasauli un dvēseles, kas mājo pasaulēs.
Grāmata „Desmit Sefirot Mācība” sastāv no sešiem sējumiem (kopā vairāk kā 2000 lappuses) un iekļauj sevī visu, ko kabalisti bija radījuši visas šīs zinātnes vēstures pastāvēšanas laikā. Atšķirībā no saviem priekštečiem, savu darbu Bāls Sulams veidoja stingri ievērojot visus akadēmiskās mācību grāmatas kanonus: tajā ir pašpārbaudes kontroljautājumu un atbilžu saraksts, definējumu, terminu un pamatjēdzienu vārdnīca, alfabēta rādītājs un atsauces uz rakstu avotiem.
Pirmajā grāmatas daļā Bāls Sulams izklāsta sev uzstādītā uzdevuma būtību: „Šajā analīzē es centos izskaidrot desmit sefirot tādā veidā, kā to mums iemācīja dievišķais viedais ARI – saskaņā ar šo sefirot garīgo tīrību, kas atrodas ārpus taustāmu jēdzienu robežām, – lai ikviens iesācējs varētu uzsākt kabalas zinātnes studēšanu un neciestu neveiksmes vārdu nozīmes materializācijas iemesla vai citu kļūdu dēļ. Ņemot vērā, ka desmit sefirot sapratne ir pamats, kas ļauj apjēgt visus šīs zinātnes pārējos jautājumus.”22
Savos darbos Bāls Sulams nerimstoši tiecās paust kabalas iekšējo būtību, attīrīt to no viduslaiku primitīvajiem priekšstatiem kā par mistiku, brīnumu pilnu maģiju un absurdu fantasmagoriju. Viņš redzēja šajā zinātnē spēcīgu līdzekli, kas spēj mainīt cilvēku un kalpot viņa pilnveidošanai.
1940. gadā Bāls Sulams sāk radīt komentāru „Zoar Grāmatai” ar nosaukumu „Perush HaSulam” (burtiski „Kāpņu komentārs”). Neskatoties uz veselības stāvokļa pasliktināšanos, trīspadsmit gadu garumā viņš strādā līdz pat astoņpadsmit stundām diennaktī. Par šī fundamentālā komentāra radīšanas mērķi Bāls Sulams raksta „Zoar Grāmatas Priekšvārdā”:
„No augstāk minētā var saprast garīgās tumsības un neziņas iemeslus, kas atklājas mūsu paaudzē: tas notika tāpēc, ka cilvēki pārstāja studēt kabalas zinātni…
Es zinu, iemesls ir tajā apstāklī, ka zudusi ticība, īpaši dižiem paaudžu viedajiem, turklāt kabalas grāmatas un „Zoar Grāmatu” piepilda piemēri, ņemti no mūsu pasaules. Tādēļ rodas bailes, ka ļaunuma būs vairāk kā labuma, par cik viegli var sākt iztēloties materializētus tēlus.
Tas uzlika man par pienākumu radīt detalizētus komentārus dižā ARI darbiem un tagad arī „Zoar Grāmatai”, līdz ar to es pilnīgi likvidēju bailes, jo esmu darījis skaidrākus visus garīgos jēdzienus, atdalot tos no jebkādiem materiāliem priekšstatiem, virzot tos ārpus laika, telpas robežām (kā par to pārliecināsies studējošie), lai ļautu jebkuram vienkāršam cilvēkam apgūt „Zoar Grāmatu” un vairot prātu tās gaismā.
Es dēvēju šo komentāru par „Sulam” („Kāpnes”), jo tam ir tāds pats uzdevums kā arī kāpnēm: ja tev paveras brīnišķīga virsotne, tad lai uz to paceltos un iegūtu visas pasaules dārgumus, pietrūkst tikai kāpnes. Taču kāpnes pašas par sevi nav mērķis, ja apstāsies uz pakāpieniem un neturpināsi pacelties augstāk, tad nepiepildīsi iecerēto.
Tāpat arī ar manu „Zoar Grāmatas” komentāru: es neizvirzīju sev mērķi izskaidrot visu „Zoar Grāmatas” dziļumu tādā veidā, lai nebūtu iespējams paust vairāk. Es vēlējos tikai norādīt ceļu un izveidot ar šī komentāra palīdzību darbības instrukciju ikvienam cilvēkam, lai viņš varētu ar tās palīdzību garīgi pacelties augšup, iedziļināties un saskatīt „Zoar Grāmatas” būtību. Tikai tas ir mana komentāra mērķis.”23
Pēc komentāra „Sulam” nākšanas gaismā, kas tika uzrakstīts „Zoar Grāmatai”, Jehuda Ašlags saņēma vārdu „Baal Sulam” (burt. „kāpņu īpašnieks” ceļā uz garīgo pasauli). Tā pieņemts kabalas viedajiem – dēvēt cilvēku ne savā personīgajā vārdā, bet atbilstoši viņa visaugstākajam sasniegumam.
Dižākais XX gadsimta kabalists Bāls Sulams nomira 1954. gadā. Visu savu dzīvi viņš bija veltījis kabalas izplatīšanai un atstāja mantojumā vērtīgo materiālu, kurā izklāstīta visa mūsdienu kabalas metodika. Viņš spēja apstrādāt, izklāstīt un pasniegt mums visus kabalas avotus tādā veidā, kāds ir derīgs tieši mums, viņa laikabiedriem.
Neskatoties uz to, ka Bāls Sulams dzīvoja mūsdienās, ar viņa radošo mantojumu notika tas pats, kas ar „Zoar Grāmatu” un ARI darbiem. Daļa no manuskriptiem tika savākta, daļa noslēpta pagrabos, daļa sadedzināta, taču līdz pat šim laikam tie turpina „uzpeldēt” un tiek publicēti. Līdz šai dienai ir daudz neizdotu Bāla Sulama pirmavotu, kuri tiek gatavoti izdevniecībai.
Bāls Sulams ir pēdējais dižo senatnes kabalistu ķēdes posms, viņš atrodas uz pagātnes un nākotnes paaudžu saskares punkta.
RABAŠs
Tēva darbu turpināja viņa vecākais dēls Baruhs Ašlags (RABAŠs). Viņš piedzima 1906. gadā, būdams vēl pusaudzis, pārcēlās ar tēvu no Polijas uz Jeruzalemi un visu savu dzīvi bija viņa māceklis. Pēc Bāla Sulama nāves RABAŠs pilnā apjomā izdeva komentāru „Sulam”, kā arī pārējos tēva manuskriptus. Pēc tam pats sāka sacerēt rakstus par cilvēka iekšējā darba metodiku. Šī metodika palīdz cilvēkam, kurš tiecas izprast patieso realitāti. Iepriekš to nebija veicis neviens kabalists. Savos darbos RABAŠs sniedza detalizētu cilvēka garīgā ceļa etapu aprakstu. Vēlāk šie darbi tika sakopoti un izdoti piecos sējumos ar nosaukumu „Izzināšanas etapi” (Shlavei Sulam). RABAŠs mums atstāja mantojumā arī unikālus cilvēka garīgo stāvokļu skaidrojumu pierakstus, kurus saņēma no tēva un kurus viņš tā arī nosauca – „Dzirdētais” (Šamati). RABAŠs nomira 1991. gadā.
Līdzās Bāla Sulama darbiem, RABAŠa darbi ir nepieciešamais rakstiskais kabalas avots: to studēšana cilvēkam atklāj patieso apkārtējās īstenības ainu un noved viņu pie kvalitatīvi cita saprātīgas eksistences līmeņa, pie harmonijas ar dabu, pie sava augstākā uzdevuma absolūtas realizācijas – radīšanas nodoma izzināšanas.
Vārdnīca
21 Bāla Sulama vecākais dēls, rabīns Baruhs Ašlags (RABAŠs), šīs vēstules izdevis krājumā „Gudrības Augļi. Vēstules” (Pri Chacham Igrot) 1985. g.
22 Ashlag Y. Histaklut Pnimit // Talmud Eser Sefirot. Jerusalem, 1956. g. Vol. 1. Part 1. P. 13-14 (ivrits). Tulkojums krievu val.: J. Ašlags „Iekšējā apcere” // Desmit Sefirot Mācība. 1.T. 1.d. Starptautiskā Kabalas akadēmija (Elektroniskais resurss): www.kabbalah.info. 2004. g.
23 Ashlag Y. Hakdama le-Sefer ha-Zohar // Sefer ha-Zohar im Perush ha-Sulam. Jerusalem, S.a. Vol. 1.P. 16 (ivrits). Tulkojums krievu val.: M. Laitmans „Zoar Grāmata”, M., 2003. g. 135.-138. lpp.
Jaunākie komentāri