5.KURSS
Kabalas zinātnes attīstības vēsture
Šis kurss vēsta par pagātnes kabalistiem, kuri izstrādājuši metodiku, kas palīdz cilvēkam rast saikni ar Radītāju. Cilvēces vēsturē zināmi tūkstoši cilvēku, kas izzinājuši Augstāko pasauli, taču ar metodikas izveidošanu vienmēr ir nodarbojušies tikai daži. Kabala ir Universa izzināšanas metodika, šīs zinātnes attīstība aizsākusies pirms 5766 gadiem, neskatoties uz to, ka cilvēces vēsture pastāv jau dažus desmitus tūkstošu gadus. Vai bija kabalisti arī pirms tam? Kurš pirmais izzināja garīgo matēriju? Kādi ir kabalas sistēmas galvenie attīstības etapi? Kāda ir saikne starp mūsdienu kabalas zinātnes izklāstu un cilvēces attīstību? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem jūs uzzināsiet, apgūstot šo materiālu.
„Atveriet šīs grāmatas, un jūs atradīsiet tajās visus dzīves labos ceļus, kuri atklāsies visu dienu beigās un no šīm grāmatām jūs saņemsiet labas zināšanas par to, kā šodien pareizi sakārtot vajadzības, kuras attiecas uz šīs pasaules lietām. Ir iespēja apgūt pagātnes vēsturi, pateicoties kurai mēs labojam nākotnes vēsturi.
To visu es ņemu tik tuvu pie sirds, ka vairs nespēju atturēties. Es pieņēmu lēmumu atklāt no vēstures un no tā, ko esmu uzgājis šajās grāmatās, nākamās, mums iepriekš paredzētās labošanās ceļus. Es došos pie cilvēkiem, pūšot šo tauri, jo pēc manām domām un sapratnes, būs pietiekami sapulcēt visus brīnumainās īpašības cienīgos, lai viņi sāktu studēt un asimilēt šīs grāmatas un virzītu sevi un visu pasauli uz atklāsmi.”
Jehuda Ašlags
Saturs
1.nodarbība
1.1. Ievads
1.2. Kabalas attīstības sākuma posms
1.3. Kabalistiskās metodikas rašanās
1.4. Ēģiptes trimdas periods: Pentateihs
1.5. „Zoar Grāmata”
1.6. Luria kabala
1.7. Apgaismības laikmeta kabala
1.8. Mūsdienu pieeja kabalas apgūšanā
1.9. Vēlmju attīstības stadijas
1.10. Tests
Papildmateriāls
1.1. Ievads
Kabalas vēsture iet kopsolī ar cilvēces vēsturi. Kabalas pirmavoti aizsākušies kopš laikiem, kad uz šīs zemes parādījās cilvēks. No bioloģijas zināms, ka jebkurš dzīvs organisms piedzimst, dzīvo, attīstās un ar vairošanās palīdzību turpina savu eksistenci pēctečos. Tas viss noris pateicoties informācijai, ieliktai gēnu līmenī. Ja šos gēnus sāksim pētīt, tad atklāsim, ka tajos ir informācija ne vien par mūsu dzīvnieciskā ķermeņa attīstību, bet arī mūsu garīgās daļas attīstības programma — tās cilvēka sastāvdaļas, kas neatrodas mūsu sajūtās.
Garīgā informācija nosaka ģenētisko un bioloģisko informāciju. Mūsu garīgie gēni kabalā tiek dēvēti par „rešimot”, no vārda „rošem” — ieraksts. Bioloģiskajā gēnā atrodas informācija par to, cik ilgu laiku un kādā stāvoklī organisms dzīvos, ar kādām īpašībām tas piedzims, kas nosaka tā būtību, tā „es’. Garīgais gēns, tā dēvētais dvēseles embrijs, nosaka eksistenci ne vien esošajā dzīvē, bet nes sevī arī informāciju par visām iepriekšējām pārdzimšanām. Atgriežoties mūsu pasaulē un ietērpjoties arvien jaunos bioloģiskajos ķermeņos, šis gēns nemainās. Kad apkārt garīgajam gēnam veidojas bioloģiskie gēni, tie sev apkārt veido un attīsta bioloģisko ķermeni, un zināmu laiku turpinās abu gēnu tipu kopīgā eksistence, kas tiek dēvēta par cilvēka dzīvi šajā pasaulē.
Pēc tam, saskaņā ar bioloģisko gēnu komandu, ķermenis nomirst, turpretī garīgajam gēnam no jauna apkārt izveidojas jauns bioloģisko gēnu komplekts, kas sev apkārt rada jaunu bioloģisko ķermeni utt. Tāda ķēde tiek dēvēta par dvēseļu pārdzimšanu riņķojumu.
Attēls 1.1.1.
Garīgā gēna attīstībai, ikvienam no mums ir noteikts mērķis: cilvēka attīstība bioloģiskās dzīves perioda laikā, sasniedzot stāvokli, kurā viņš pats sāks vadīt savu dzīvi un nonāks pie patstāvīga, aktīva un apzināta informācijas realizācijas līmeņa. Šī informācija atrodas garīgajā gēnā.
Šādu stāvokli cilvēks sasniegs, kad nonāks līdz līmenim, kas ļauj pārvaldīt visu dabu, turklāt garīgajam gēnam (rešimo) pie šāda stāvokļa cilvēks ir jānoved. Tas cilvēkam sniedz iespēju sasniegt tādu izjūtas un izzināšanas līmeni, kurā viņš jutīs ne vien savu bioloģisko ķermeni, bet arī savu garīgo gēnu, tas ir, sāks sajust eksistenci garīgajā līmenī.
Vārdnīca
Garīgais, garīgs — īpašības, kuras pilnīgi nav saistītas ar laika, telpas, vietas, kustības jēdzieniem, kuri eksistē ārpus fiziskā ķermeņa sajūtām. Uztverams ar „sesto sajūtu orgānu”, „dvēseli”.
Dvēsele — garīgais orgāns, kas pakāpeniski dzimst cilvēkā, kurš atrodas stāvoklī „mūsu pasaule”. Dvēseles dzimšana nozīmē pakāpenisku jaunu, altruistisko vēlmju rašanos cilvēkā, garīgo spēku sajušanu, kuri uz viņu iedarbojas, minimālu Radītāja (Augstākā vadošā spēka) sajūtas rašanos.
Jaunākie komentāri