3.2. Radītājs un radījums
Dievišķās radīšanas mērķis ir jaunas, agrāk neesošas substances radīšana, kas turpmāk dēvēta „radījums” vai „veidojums” un tā piepildīšana ar absolūtu baudu. Tāpēc sava radījuma būtībā Radītājs ir ielicis vēlmi saņemt baudu, kas pārņem visu būtni.
„Vēlmi saņemt” var iztēloties kā tilpni (kli), kuras kapacitāte atbilst vēlmes lielumam, bet saņemamā bauda – gaismas daudzumam, kas šo tilpni piepilda.
Attēls 3.2.1. Tilpne un gaisma.
Nepieciešams atzīmēt, ka gaisma, kas nāk no Radītāja, ir pastāvējusi arī pirms radījuma rašanās. Tā ir paša Radītāja neatņemama sastāvdaļa. Turklāt pašā Radītājā nav vēlmes saņemt baudu, tā attiecas uz to, kurš nupat radīts.
Visa apkārtējā realitāte ir „vēlmes saņemt” dažādie lielumi. Visas pasaules, no sākotnējo stadiju pirmtēla līdz beigu noformējumam, visa radītā daudzveidība – zināmā un vēl mums nepieejamā, ir nekas cits, kā daudzveidīgas pakāpes, formas un vēlmes izpausmes baudīt Radītāja gaismu.
Mēs, būdami šīs kli un malhut31 daļas, esam radīti ar tieksmi pēc siltuma, uztura un citām baudām – gaismas mikrodevām mūsu pasaulē. Mēģiniet sevi pārliecināt, ka vēlme baudīt nav jūsu, bet tiek sūtīta no kāda cita no augšienes. Tas nelīdzēs, jo mēs to sajūtam kā savu „es”. Tādējādi mēs apgūstam un izzinām tikai gaismas iedarbību uz kli, jūtam tikai mūsu reakciju uz gaismu. Mūsu izzināšanā esam ietverti paši. Radītājam mēs visi esam absolūta pilnība, taču attiecībā uz mums pašiem mums vēl ir jāiziet ilgstošs labošanās ceļš.
Tātad visa vēlmju daudzveidība, visi iedomājamie baudas veidi, kas raksturo radījumus, nonāk pie viena – vēlmes pēc gaismas32. Izņemot to, nav nekā cita, jo eksistē tikai Radītājs un radījums – bauda un vēlme.
Par radījumu dēvē zemāko pakāpi attiecībā pret augstāko. Viss attīstījās no augšienes uz leju un tieši šādā secībā: Radītājs – radījums – Radītājs – radījums utt. Šī attīstība notika, pateicoties bezgalības gaismai33, kas izplatījās malhutā34.
Jebkuru augšējo pakāpi attiecībā pret zemāko mēs dēvējam par Radītāju tikai nosacīti. Kas patiesībā ir Radītājs, mēs neizjūtam un neizprotam. Katra augstākā pakāpe visās mūsu sajūtās un sapratnē mums ir absolūts Radītājs. Pat nonākot tajā līmenī, no kurienes gaisma nonāca lejup, mēs nekļūstam par šo līmeni, bet tikai uz to paceļamies un tad nākamā pakāpe mums atklājas kā Radītājs.
Vārdnīca
31 Kli (tilpne) – patstāvīga (apzināta) vēlme saņemt baudu no gaismas.
32 Gaisma – Radītāja iedarbība, sajūtama kā bauda.
33 Bezgalības gaisma – gaisma (bauda), kas nāk no Radītāja būtības, kuru mēs uztveram kā Radītāju. Šī gaisma, Augstākā doma, Nodoms, ietver sevī visu radījumu no sākuma līdz tā galīgajam stāvoklim (cilvēks sajūt absolūtu pilnību un saplūsmi ar Radītāju).
34 Malhut – pabeigts, patstāvīgs radījums, kas pats vēlas saņemt un jūt sevi kā saņemošais. Visa radījuma sakne.
Jaunākie komentāri