3.nodarbība
Radījuma rašanās un attīstība
3.1. Acmuto un Radīšanas Nodoms
3.2. Radītājs un radījums
3.3. Radījuma rašanās sākumpunkts
3.4. Īstenības izzināšana
3.5. Sadalošā barjera
3.6. Starpstāvokļi
3.7. Mūsu pasaules rašanās
3.8. Starpfāzes un dabiskā atlase
3.9. Noslēgums
3.10. Tests
Papildmateriāls:
1. Kembrija paradokss
2. Bina – attīstības spēks
3.1. Acmuto un Radīšanas Nodoms
Pastāv Augstākais spēks, dēvēts Acmuto29, kas tulkojumā nozīmē „pats par sevi” vai būtība. Šis spēks principā nav izzināms, jo tam nav sakara ar radījumu. Mēs attiecamies uz radījumu30, turpretī Acmuto ir spēks, kas pastāv pats par sevi. Runāt par šo spēku mēs varam, tikai vadoties no tā ietekmes uz mums.
Paskaidrojumi kabalā vienmēr saistīti ar noteiktām grūtībām, jo atrodamies telpas, laika un kustības ietvaros. Šajās koordinātēs pastāvīgi notiek zināmas izmaiņas: pastāv laika garums, pārvietošanās kādā telpā. Mēs nevaram iziet no šiem ietvariem. Lai kā mēs censtos no tiem izrauties, mēs tikai tos mainām vienā vai citā veidā.
Rezultātā mums jebkurā gadījumā nāksies izmantot jēdzienus: agrāk – vēlāk, augstāk – zemāk, ātrāk – lēnāk, tuvāk – tālāk un tamlīdzīgus. No tā nebūs iespējams izvairīties, taču palēnām mēs noskaidrosim šo vārdu patieso, garīgo nozīmi.
Tātad Acmuto radās doma: radīt radījumu ar mērķi sniegt šim radījumam baudu. Mēs sakām, ka kaut kas neeksistēja, taču vēlāk uzradās; mums nav citas iespējas parādīt cēloņu un seku ķēdi, – tikai laika ietvaros. Var sacīt, ka pastāv Augstākais spēks un tam ir zināma attieksme pret nākamajiem radījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka nākotne nenozīmē laika kategoriju, bet cēloņus un sekas: starp Acmuto un radījumiem tā nav laika, bet cēloņu un seku starpība.
Acmuto ir kategorija, kas nozīmē kaut ko pašu par sevi. Domas rašanās par nākamo radījumu ir jau ārējā izpausme un tai nav tieša sakara ar Acmuto. Tas attiecas tikai uz nākamo radījumu. Vai Acmuto piemīt kādas citas ārējās izpausmes un vai iespējami citi nodomi, radījumi un veidojumi, mēs nezinām un nav zināms, vai kādreiz to uzzināsim.
Mēs izzinām tikai Nodomu: radīt Radījumus ar nolūku, lai sniegtu tiem baudu. No šī Nodoma arī izriet paša Radījuma eksistence. Radīt Radījumu tāpēc, lai sniegtu tam baudu, nozīmē radīt kaut ko, kas eksistētu ārpus pašas domas „radīt radījumus”, tas ir, Radījumam jāatrodas ārpus šīs domas ietvariem.
Domu radīt radījumu, lai to piepildītu ar absolūtu baudu, dēvē par „Radītāju”. Pašu šo domu! Šīs domas rezultāts, tās izpausme ir radījums, kas no šīs domas sajūt baudu. Cik lielā mērā tas spēj to baudīt? Atbilstoši savai līdzības pakāpei. Šī doma ir pilnība, tā ir visaugstākā. Tādējādi novest radījumu pie pilnības, pie baudas, nozīmē pacelt viņu šīs domas, Radīšanas Nodoma līmenī. Līdzība šai domai nozīmē radījuma labošanos un augšupeju, visaugstākā, vislabākā stāvokļa sasniegšanu.
Vardnīca
29 Acmuto – neizzināmā būtība, Radītāja būtība; Universa visaptverošā gaisma, tas, kas iziet ārpus mūsu sajūtu robežām (atrodas ārpus uztveres orgānu robežām) un tāpēc neizzināms.
30 Radījums – radītā no nekā („ješ mi ain”) vēlme baudīt Radītāju, Radītāja sajušanu, gaismu.
Jaunākie komentāri