2. daļa. Pasaules radīšanas kabalistiskais modelis
2. nodarbība
Pasaules radīšanas kabalistiskais modelis
2.1. Kabala un Pentateiha slepenā nozīme
2.2. Pentateihs – Radītāja izzināšanas pakāpienu apraksts
2.3. Radīšanas nodoms un kabalas valoda
2.4. Zaru valoda – Augstākās pasaules jēdzienu izskaidrošanas līdzeklis
2.5. Noslēgums
2.6. 1. un 2. nodarbības tests
2.1. Kabala un Pentateiha2 slepenā nozīme
Pēc kabalistu3 domām, mēģinājumiem zinātniski pierādīt bībeliskā teksta patiesumu, nav nekāda reāla pamata, jo Pentateihs nesatur nevienu vārdu par mūsu materiālo pasauli4. Visi notikumi un personas ir iekšējo stāvokļu un pārdzīvojumu apraksts. Cilvēkiem, kuri spēj redzēt tikai mūsu pasauli, šķiet, ka Pentateihs vēsta par zemes lietu iekārtu, par attiecībām starp cilvēkiem, par to, kā cilvēkam jāuzvedas, kā nākt saskarsmē ar citiem kolektīva locekļiem, kā organizēta cilvēku kopiena un kādi ir tās likumi. Patiesībā tas ir pilnīgi citādi.
Bībelē ar mūsu pasaules objektu palīdzību tiek aprakstītas Augstākās pasaules5 likumsakarības. Piemēram, kā būvēt Templi, kā tajā strādāt, kā pildīt kādus nesaprotamus rituālus, dēvētus par baušļiem, kuru lielākai daļai mūsu pasaulē vispār nav racionāla skaidrojuma (izņemot dažus, līdzīgi „Mīli savu tuvāko”).
Baušļiem pamatā nav lietderīga pielietojuma, jo ar mūsu pasaules vārdiem tiek aprakstīta Augstākā pasaule. Tāpēc parastie cilvēki, kas redz tikai mūsu pasauli, uztver Bībeli kā vēsturisku vēstījumu. Kabalisti, lasot to pašu grāmatu, saprot, ka tā stāsta par Augstāko pasauli un tās likumiem.
Bībele rakstīta cēloņu un seku valodā: sekas mūsu pasaulē dod nosaukumu spēkam, kurš tās radījis. Garīgajā pasaulē6 nav nosaukumu. Cilvēks, raugoties caur materiālo objektu vai darbību, visu ķēdi, kas radījusi šo objektu, nosauc šī objekta vārdā.
Aplūkosim, piemēram, Bībelē aprakstīto Jēkaba ģimenes nonākšanu lejup Ēģiptē: septiņi treknie gadi un septiņi bada gadi Ēģiptes verdzībā, bēgšana no Faraona, Sarkanās jūras pāriešana, ienākšana Sīnajā, Radītāja atklāšana, četrdesmit gadu ilga klejošana tuksnesī un tālāk – līdz Pirmā Tempļa uzcelšanai.
Mūsu pasaulē visi šie vēsturiskie notikumi neapšaubāmi notikuši: gan Ēgiptes verdzība, gan Tempļa nopostīšana un klejošana pa tuksnesi un Mozus uzkāpšana Sīnaja kalnā, kur tagad atrodas lieliskais Santa Katarīnas klosteris. Par to liecina arheoloģiskie pierādījumi. Taču kabalisti, izzinot, pētot Augstākos spēkus caur zemes objektiem, parādībām un notikumiem, redz to projekciju, kustību, ietekmi uz mūsu pasauli, noskaidro, pie kā tas noved.
Kāpēc Visuma un cilvēces vēsture bija sākusies un attīstās no noteikta momenta tieši tādā veidā? Pie kā tas novedīs? Caur šāda veida it kā vēsturiskiem stāstiem zinātnieks kabalists redz visu Augstāko spēku iedarbības paleti uz mūsu pasauli. Bez tam, pētot šos spēkus Augstākajā līmenī, viņš tos korelē ne tikai ar cilvēku vai objektu, bet arī ar dvēselēm7.
Viss, par ko tiek runāts Bībelē, rezultātā ir piepildījies līdz pat mūsu paaudzei, līdz XX gs. beigām. Sākot no XX gs. un turpmāk sākas īpašs periods cilvēces vēsturē, kurā tā no jauna saņem seno kabalas gudrību, kas nāk no Ādama8. Ar tās palīdzību iespējams nokļūt dabas iekšienē, izzināt tās saknes un tādā veidā rast cilvēka eksistences jēgu Universā. Cilvēce šodien atrodas ilgstošā krīzē, tas piespiež mūs meklēt mūsu eksistences cēloni un mērķi.
Vārdnīca
2 Pentateihs (tulkojumā no grieķu valodas PentateucoV, Origena lietojums) – kopējais nosaukums Bībeles pirmajām piecām grāmatām: Tapšana (Genesis), Iziešana (Exodus), Levija cilts (Leviticus), Skaitļi (Numeri) un Otrais likums (Deuteronomium). I.A. Jefrons, F.A. Brokhauzs.
Enciklopēdijas vārdnīca. M.: EКSМО, 2006.
3 Kabalists – zinātnieks, kuram piemīt papildu sajūtu orgāns – „ekrāns”, kas dod iespēju izpētīt Augstākās pasaules iedarbību uz sevi.
4 Sajūtas, kas rodas mūsu piecos maņu orgānos (redze, oža, tauste, garša, dzirde), mēs dēvējam „mūsu pasaule”.
5 Augstākā pasaule – cēloņu pasaule, kurā atrodas un darbojas tikai spēki un jūtas, bez to materiālā apvalka.
6 Garīgā pasaule – pastāv saskaņā ar atdeves īpašības likumiem. Par „Augstāko” šī pasaule tiek dēvēta tāpēc, ka atdeves īpašība ir cēlonis, mūsu pasaules sakne, turpretī mūsu pasaule ir sekas, tā pilnībā tiek vadīta no Augstākās pasaules.
7 Dvēsele – „es”, to sajūt katrs cilvēks, mūsu ķermenī tā dalās – spēkā, ar kuru ķermenis tiek atdzīvināts („dzīvnieka” dvēsele) un spēkā, kas tiecas pēc garīgā („garīgā” dvēsele), praktiski tā neeksistē garīgi neattīstītā cilvēkā. Dvēseles attīstība nozīmē, ka cilvēkā pakāpeniski rodas garīgo spēku sajūta, kuri uz viņu iedarbojas, rodas jaunas altruistiskas vēlmes, parādās minimāla, Augstākā vadošā spēka (Radītāja) izjūta. [Tālāk runa iet par „garīgo dvēseli”.]
8 Ādams – pirmais cilvēks, kas saņēma vēlmi izzināt Augstāko pasauli (aptuveni pirms 6000 gadu). Grāmatas „Raziel HaMalakh” („Apslēptais Eņģelis”) autors.
Jaunākie komentāri