2. Bina – attīstības spēks
Radītāja spēks un radījuma spēks nonāk lejup, mērojot pasauļu pakāpienus, līdz sasniedz mūsu pasauli, kur tie pastāv divu pretēju formu veidā: bina68 un malhut69, atdeve un saņemšana, altruisms un egoisms. No to pārklājuma vienai virs otras, no to sadursmes un saiknes starp tām, sākas attīstība.
Egoistiskā vēlme ir statiska vēlme. To nepieciešams ietekmēt, lai liktu tai darboties: lielāka vēlme vai mazāka, vairāk atdeves – mazāk saņemšanas. Jāsāk ar to strādāt, iniciēt iedarbību uz vēlmi baudīt no divām pusēm: pozitīvajā virzienā un negatīvajā, egoistiskajā un altruistiskajā.
Šādām iedarbībām ir jāstrādā arī mūsu pakāpē, mūsu matērijā. Tas arī izraisa binas un malhut attīstību, kuras strādā ar materiālu – vēlmi baudīt. Attīstības rezultātā vēlme baudīt sasniedz savu piesātinājumu, tā izpauž sevī tik daudz saņemšanas un atdeves veidu nedzīvās matērijas līmenī, cik spēj. Veidojas protoni, elektroni, fotoni – visdažādākās matērijas daļiņas.
Var atsevišķi izskatīt jautājumu par to, kādai, iespējams, jābūt atoma uzbūvei, ja kabalas likumus pārcelt uz mūsu matēriju. Fiziķi atklāj sīku daļu no tā, kas šajā matērijā patiesībā atrodas.
Tad, kad iekšējās attīstības ceļā, savienojot savas sastāvdaļas, matērija galu galā sasniedz pilnu pakāpi, par kuru lielāka nevar būt, tas nozīmēs, ka šis materiāls ir īstenojis savu labošanos. Egoistiskā un altruistiskā vēlme tajā savienojušās visās iespējamajās formās un tāpēc pienāk laiks augu līmeņa attīstībai.
Augu līmenis, attīstoties, tāpat ietekmēs zemāko pakāpi, kas bija tā cēlonis. Kādā veidā tas iekļauj attīstībā zemāko pakāpi? Augu līmenis to attīsta, pateicoties tam, ka zemākā pakāpe tam kalpo kā barība. Dzīvnieks dzīvo, pateicoties tam, ka ēd augus, turpretī augs dzīvo no tā, ka barojas no nedzīvā: tam nepieciešami minerāli, vielas, kas atrodas augsnē. Dzīvnieks tos paceļ līdz auga līmenim, un tādā veidā tie attīstās tālāk, iekļaujas un piedalās augšanas procesā, dzīvības procesā. Pēc tam cilvēks paceļ nedzīvo.
Kas notiek mūsos? Elektriskie impulsi, ķīmiskie procesi: tas, kas būtībā attiecas uz nedzīvo dabu. Augs pacēla šo nedzīvo līdz auga līmenim, dzīvnieks pacēla to līdz dzīvnieka līmenim, bet cilvēks, kuram ir saprāts, paceļ to līdz cilvēka pakāpei. Viss nāk no nedzīvā līmeņa. Pabeidzis savu formēšanos, nedzīvais līmenis izsauc starta „klikšķi”, pēc kura sāk attīstīties augu līmenis.
Augu līmenis nerodas no nedzīvā. Tas nāk no formas, visas radītās radības sākotnējā pamata, kas darbojas tā, ka nedzīvajā materiālā piepeši rodas Radītāja sajušana pilnīgi citā līmenī. Runa neiet par to, ka nedzīvais materiāls pēkšņi sāk sajust Radītāju, bet gan par to, ka binas spēks tajā darbojas jaunā līmenī. Binas spēks kļūst tik liels, dižens un īpašs, ka sāk attīstīt dzīvību nedzīvajā līmenī un tas sāk atdzīvoties.
Ko nozīmē „dzīvais”? Tas nozīmē, ka tajā jau ir attīstība. Tas viss notiek, pateicoties binai. Malhut šeit neko nespēj darīt, tā tikai piegādā materiālus, turpretī spēks, kas visu attīsta, ir binas spēks.
Augu līmenis attīstās pakāpeniski: „nedzīvais”, „augu”, „dzīvnieciskais”, „cilvēciskais” – augu līmenī. Šī attīstība notiek pakāpeniski. Tajā arī ir vienas formas atdalīšana no citas.
Nav iespējama paša materiāla mainīšanās, mainās ne materiāls, bet binas pakāpe tajā, nolūks70 virs tā un tas tiek dēvēts par jaunu pakāpi, jaunu attīstības līmeni. Visos stāvokļos atrodas viens un tas pats materiāls: viena no otras atšķiras tikai bina, tā, kura atrodas uz šīs pakāpes un nākamās pakāpes bina.
Starp parcufim arī pastāv viena parcufa nošķelšanās no cita. Viens ir cēlonis, bet otrs – sekas, viens – Hohma, bet otrs Bina, trešais – Zeir Anpin, bet ceturtais – Malhut. Tie pilnīgi atšķiras viens no otra. Ja sadalīt tos tūkstošiem formās un parcufim, tamlīdzīga šķelšanās notiks starp visiem.
Attēls 2.1. Piecu parcufim dzimšana.
Ar punktlīniju apzīmēta ekrāna pacelšanās uz nākamo parcufu.
Tātad augi attīstās un absorbē nedzīvo, tas ir, paceļ nedzīvo līmeni līdz attīstības līmenim, pateicoties tam, ka lielākā mērā iesaista to binā. Tas izpaužas tādā veidā, ka daudzveidīgie elementi, minerāli, sāļi un nedzīvās matērijas atomi pārtop augos. Paši tie nekļūst par augiem – tie piedalās procesā, kas ir augstāks par tiem un kas dēvēts par „augu”. Tur jau notiek dalīšanās, trūdēšana, savienošanās un vairošanās. To visu veic bina – atdeves spēki. Taču iekšienē piedalās nedzīvais, kas ietērpjas auga formā – papildu bina.
Pēc tam tādā pašā kārtībā parādās dzīvnieciskā forma, kura ietērpjas augu un nedzīvajā formā, kas iekļauta augu formā un sāk tapt par dzīvnieku.
Ja salīdzināt dzīvniecisko un augu līmeņus – tie abi ir dzīvais. Kur starp tiem veidojas atšķirība? Atšķirība ir tajā aspektā, ka augu līmenis līdzinās binai, bet dzīvnieku – hohmai. Dzīvnieks jau zina, kā patstāvīgi piedalīties savas augšanas procesā. Tajā notiek binas pievienošanās jau sapratnes stadijā, „ kas es esmu, kāds es esmu”.
Tas vēl pagaidām ir dzīvnieks, ne cilvēks, taču tajā jau ir sākotnējā sapratne. Dzīvniekā Bina jau strādā kopā ar viņa materiālu, starp tiem ir atgriezeniskā saikne – malhut un bina strādā saiknē ar to.
Pēc tam seko līmenis „cilvēks”, kas nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeņus izmanto tikai kā eksistences pamatveidus, lai virs tiem paceltos un tajos nedzīvotu.
Starpība starp dzīvnieku un cilvēku ir tajā, ka dzīvnieks dzīvo savā materiālā, eksistencei izmantojot nedzīvā, augu un paša dzīvnieka materiālu, turpretī cilvēks izmanto nedzīvo, augu un dzīvniecisko materiālu tam nolūkam, lai paceltos virs šī materiāla un lai izmantotu binu, kuras pakāpe atrodas augstāk par nedzīvo, augu un dzīvniecisko.
Visās iepriekšējās pakāpēs atrodas bina un malhut, kas savstarpēji iekļaujas viena otrā un katrā pakāpē no binas puses notiek arvien stiprāka iespiešanās malhutā, tas ir, nedzīvajā, augu vai dzīvnieciskajā līmenī. Veidojums, kas atrodas pakāpē „cilvēks”, izmanto savus spēkus, lai atbrīvotos no sava materiāla, no malhut un pievienotu sevi binai.
Neskatoties uz to, ka bina ir augšanas, attīstības spēks, tas nav radījuma spēks. Tas ir dievišķais spēks, kas nāk no Radītāja un atrodas augstāk par radījumu. Taču radījums vēlas it kā atrauties no savas dabas un pievienoties spēkam, kas to attīsta. To dēvē par ticības spēku, altruistisko spēku un to dēvē par „cilvēku”.
Cilvēks ir tas, kurš tiecas saniegt atdevi, binas īpašību, Radītāja īpašības.
Vārdnīca
68 Bina – atdeves spēks, gaismas īpašība, kurā tiek sajusta bauda no atdeves, no līdzības Augstākajam spēkam (Radītājam).
69 Malhut – pabeigts, patstāvīgs radījums, kurš pats vēlas saņemt un sajūt sevi kā saņemošais. Viss radījuma pamats.
70 Nolūks – aprēķins, radījuma motivācija attiecībā pret saņemamo gaismu (baudu).
Jaunākie komentāri