3.3. Radījuma rašanās sākumpunkts
„Radījuma rašanās sākumpunkts ir nulle, „esošais no nekā”. Sākotnējais punkts no mums vienkārši ir slēpts. Ja cilvēks sevi identificē ar savām vēlmēm baudīt, tad viņš patiešām radies no „nekā”, no nulles. Ja viņš sevi identificē ne ar vēlmi baudīt, bet ar nolūku atdot (ar Radītāja īpašību), seko Radītāja paraugam un veido šo apņemšanos patstāvīgi, tad viņš nav radies no nulles un ne „no nekā”. Viņš sevi veido no nulles, „no nekā”, tas liecina par viņa patiesumu, vienreizīgumu, patstāvību”.35
Mūs neinteresē, kā Radītājs radījis kaut ko, Savu pretstatu. Tas izveidojās ar Radītāju nesaistītā formā, šī forma ir Viņa atveidojums. Ja runājam par Acmuto, tad tas nav ne viens un ne otrs. Pastāv Acmuto, zem Viņa atrodas vēlme dot baudu radījumam, un pretstatā šai vēlmei radās radījums.
Attēls 3.3.1. Radījuma rašanās.
Tie abi izveidojās vienlaikus un viens neeksistē bez otra. Nav iespējams, lai sākotnēji rastos Nodoms dot baudu radījumiem un pēc tam no tā rastos pats radījums. Radījums dzima Domas rašanās mirklī. Mēs runājam par radījuma attīstību vienlaikus ar šo Domu. Mums jāizprot divu pretēju parādību attīstības nepieciešamība: vēlme dot baudu un vēlme saņemt baudu.
Neskatoties uz pilnīgu pretstatu, gaismai un kli jāattīstas kopā četrās stadijās (četrās bhinot36), viena iekš otras (sīkāk šī attīstība tiek izskatīta sadaļā „Visuma uzbūve”).
Attēls 3.3.2. Gaismas izplatīšanās stadijas – garīgās tilpnes, vēlmes veidojuma etapi.
Pastāv Acmuto un zem Viņa vienlaikus rodas vēlme dot baudu un vēlme baudīt. Atšķirība starp tām ir tajā aspektā, ka vēlme dot baudu ir forma, kas radusies tieši no Radītāja, turpretī vēlme baudīt ir nospiedums, vēlmes dot baudu atveidojums. Tāpēc tiek sacīts: kaut kas, radies no nekā. Mūsu nepilnīgajā stāvoklī mēs nespējam iztēloties, kā kaut kas spēj rasties no nekā.
„Eksistējošais no nekā” neietver sevī rašanos nezināmi no kurienes. Šis ir jautājums, kas rodas cilvēkā, jo viņš atrodas slēgtā īstenības sistēmā. „Kaut kas no nekā” ietver tiešas saiknes trūkumu ar Radītāju (Acmuto), pastāv tikai netieša saikne. Tā ir savstarpējo attiecību koncepcija.
„No nekā” nav atbilde uz jautājumu: „No kurienes, no kuras vietas?”. Tā ir tikai atdeves un saņemšanas īpašību noteikšana, kuras atrodas viena pretstatā otrai un kuras vēl nezina viena par otru. To dēvē par „nulles stadiju”. Ja sakām: „pastāv tikai gaisma37 un nav kli38”, tas nozīmē, ka starp tām vēl nav tādas saskarsmes pakāpes, lai būtu iespējams vienai otru sajust, taču jāsaprot, ka gaisma un kli vienmēr atrodas kopā. Ja runājam par gaismu, tad ar to saprotam, ka kli atrodas iekšienē. Jautājums tikai, kādā pakāpē viena uztver otru, kā tās viena otru sajūt?
Tādējādi nulles stadijā ir gaisma un kli, turklāt kli eksistē tikai „punkta” veidā. Tas nozīmē, ka pati kli sevi vēl nesajūt, tikai pēc tam tā sāk attīstīties. Kli sāk sajust, ka ar kaut ko ir piepildīta (1. stadija). Pēc tam kli sāk sajust, ka Kāds to piepilda un vēlas kļūt tāda pati kā Tas, Kurš to piepilda – notiek attīstība (2. stadija).
Turklāt pati gaisma nemainās. Vēlme attīstās un, atrodoties kopā ar gaismu, veido ar to daudzveidīgas savu attiecību formas (3. stadija). Vēlmes attiecību sistēma ar gaismu mainās līdz brīdim, kad tiek sasniegts stāvoklis, kurā kli vēlas līdzināties gaismai (4. stadija). Tieši Viņš dod attieksmi, saikni, mīlestību, piepildījumu, taču radījums vēlas baudīt pašu Viņa būtību.
Būtībā šajā pēdējā stadijā attīstība arī beidzas. Nepieciešama tikai tās turpmākā realizācija, tas notiek ar gaismas un kli mijiedarbību, pateicoties esošajai iekš kli pretējai vēlmei.
No vienas puses – no radījuma materiāla39 skatpunkta – kli vēlas saņemt visu un baudīt. No otras puses, kli vēlas līdzināties gaismai, un šeit rodas radījuma nolūks atdot. Šīs divas parādības sāk darboties pretrunā viena ar otru. Tādā veidā notiek visa pasauļu attīstība no augšienes uz leju.
Vardnīca
35 Jehuda Ašlags. Kabalas zinātnes būtība // Toras iedošana. Jeruzāleme, 1995. (ivrits).
36 Četras bhinot (viensk. bhina): bhina alef (1), bhina bet (2), bhina gimel (3), bhina dalet (4). „Bhina” – no vārda „avhana” – analīze vai atdalīšana viena no otra. Četras bhinot attēlo garīgās tilpnes uzbūves posmus, vēlmes, tajās ielikts viss Radītāja nodoms, tas ir, viss, kas nāk no Radītāja, iziet caur šīm četrām attīstības stadijām.
37 Gaisma – Radītāja iedarbība, sajūtama kā bauda, vēlme dot baudu.
38 Kli – patstāvīga (apzināta) vēlme saņemt baudu no gaismas.
39 Radījuma materiāls – vēlme saņemt baudu.
Jaunākie komentāri