1.5. Kas ir pasaule
Jēdzienā „pasaule” ietvertas divas nozīmes:
1. „Pasaule” (olam) nozīmē Bezgalības pasaules (alama) apslēptību. Es uztveru ne pašu Bezgalību, bet nelielu tās fragmentu, dēvētu par garīgo pasauli vai šo pasauli. Šāda ierobežota, nepilnīga uztvere tiek dēvēta par pasauli, – no ivrita vārda „apslēptība”.
2. Vārda „pasaule” izcelsme tāpat nāk no vārda „izzūdošais” (neelam), jo pasaules aiziet, izbeidzas. Tad, kad sakām: „Es atrodos kādā pasaulē”, tas nozīmē, ka es vēl pašlaik atrodos – atbilstoši savu kelim uztverei – ne Bezgalībā, bet kādā atšķeltā uztveres stadijā. Visierobežotākā uztvere tiek dēvēta par „šo pasauli”.
Bezgalība arī ir uztveres veids. Tas nozīmē, ka es sajūtu un uztveru visu bez jebkāda ierobežojuma. Bezgalība nozīmē, ka „nav beigu”, „nav robežu”, „nav ierobežojuma”. Gluži otrādi, ārpus visu šķēršļu, visu attālumu robežām es uztveru ar bezgalīgu redzi, bezgalīgu dzirdi, bezgalīgām sajūtām, visos virzienos. Bezgalība nenozīmē, ka nav izpratnes un orientācijas. Tieši otrādi, es visu saprotu un sajūtu neierobežoti skaidrā formā.
Man jāattīsta manī esošās kelim (vēlmes, uztveres instrumenti), tas ir, redze, dzirde, oža, tauste, garša. Man līdz tādai pakāpei nepieciešams paplašināt šo piecu kelim iespēju diapazonu, lai tās kļūtu par manu sajūtu garīgajiem orgāniem, dēvētiem keter, hohma, bina, ZA un malhut44.
Starpība starp materiālo un garīgo uztveri ir tajā aspektā, ka jaunajās garīgajās kelim es sāku izprast pasauli neatkarīgi no sevis, es sāku to izprast no ārpuses, caur citām dvēselēm. Tāpēc jaunās kelim vairs netiek dēvētas par acīm, ausīm, degunu vai mēli, bet tiek dēvētas par keter, hohma, bina, ZA un malhut. Sākot tās pilnveidot, es paceļu šīs kelim augšup, mērojot pasauļu pakāpienus.
Robeža starp materiālo un garīgo pasauli atrodas pirmajā zemākajā pakāpē – Asija pasaulē. Aiz tās seko pasaules: Jecira, Brija, Acilut, Ādams Kadmons un Bezgalība. Virzoties augšup pa piecām pasaulēm, es paaugstinu savu jutību un saņemu iespēju uztvert bezgalīgo neierobežoto Universa ainu. Visās manās kelim – keter, hohma, bina, ZA un malhut – gaisma sāk ienākt bez jebkāda ierobežojuma. Lai uztvertu gaismu, pašas kelim pielīdzinās gaismai. To tad arī dēvē par „neierobežotu uztveri”.
Vārdnīca
44 Keter, hohma, bina, ZA un malhut – vēlmes piecas daļas, kurās radījums sajūt Radītāju. Keter – atdeve gan nodomā, gan darbībā. Hohma – vēl neapzināta, nepatstāvīga vēlme baudīt, kurā dominē gaisma, kas to ir radījusi. Bina – vēlme atdot. Zeir anpin (ZA) – līmenis, kurā radījums jau sāk pielietot principu „saņemšana atdeves dēļ”, tas ir, izmantot vēlmi saņemt, baudīt Radītāja dēļ. Malhut – pabeigts, patstāvīgs radījums, kurš pats vēlas saņemt un sajūt sevi kā saņemošo.
Jaunākie komentāri