2.7. Ceturtā stadija – malhut (bhina dalet)
Nākamais stāvoklis – „cilvēks”. No tā, pateicoties tieksmei pēc zināšanām, var realizēt pāreju uz stāvokli „punkts sirdī”66 – vēlme sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Ar kādām īpašām īpašībām tiek apveltīts cilvēks pēc tam, kad 3. stadija veic viņā to pašu, ko Radītājs?
Radītāja darbības, kas vērstas uz to, lai piepildītu radījumu, nulles stadija, pilnībā līdzinās trešajai stadijai – atdevei Radītājam: es pilnībā atdodu Radītājam tāpat kā Viņš atdod man. Pateicoties šai līdzībai, manās dabiskajās īpašībās, kuras esmu saņēmis no Radītāja, manī rodas sapratne – kas patiesībā ir Radītājs.
Attēls 2.7.1. Ceturtā stadija, malhut, bhina dalet.
Šī apzināšanās un atklāsme, – kas Viņš patiesībā ir (atšķirībā no vienkāršas sajūtas, ka Viņš vēlas atdot, piepildīt mani), izraisa manī vēlmi sasniegt Viņu, tieksmi saņemt tieši no Viņa, no Saimnieka. Es vēlos, lai tieši Viņš mani piepildītu, lai es būtu saistīts ar Viņu.
Ceturtās stadijas vēlme ir pilnīgi jauna. Šī vēlme saņemt nāk no paša avota. Trešajā stadijā tā atklāja pašu Radītāju, vadoties no līdzības ar Viņu. 4. stadija (bhina dalet – malhut)67 – principiāli jauna, tajā ir sevišķa īpašība. Tā nav sajūta, ka es saņemu no Radītāja un reakcija uz Viņu, tā ir sajūta, kuras man iepriekš nebija: tā tiek dēvēta par Radītāja būtības sajušanu. Es sāku sajust kaut ko, kas atrodas ārpus vēlmes saņemt, kurā es tiku radīts.
Es vēlos atdot un šīs vēlmes robežās darbojos, lai veiktu atdevi, taču 4. stadijā es atrodos ārpus šīm robežām. Šeit man rodas vēlme, kas vērsta attiecībā uz pašu Saimnieku, es sāku Viņu sajust tā rezultātā, ka esmu Viņam pielīdzinājies savās darbībās, es sāku saprast, kas Viņš ir. Man rodas vēlme pacelties līdz Viņa līmenim, sajust Viņa stāvokli, nevis to, kas no Viņa nāk. Pirmo reizi manī rodas sajūta, ka kāds atrodas ārpus manis. To dēvē par tuvākā sajūtu, taču galu galā tas ir tikai Radītājs!
Vairums cilvēku, kuri pēc mūsu domām eksistē mums apkārt, visa pasaule, kas it kā atrodas apkārt mums un pat Augstākā pasaule, pats Radītājs – viss, kas mums šķiet eksistējošs ārpus mūsu „es”, ir tikai daudzveidīgās Radītāja izpausmes variācijas. Tādas sajūtas iespējamība rodas ceturtajā stadijā.
Tādējādi ceturtā stadija, īstais radījums, atšķiras no iepriekšējām ar to, ka radījumam rodas iespēja sajust to, kas atrodas ārpusē. Šī vēlme ir specifiska īpašība attiecībā uz radījumu, kurš garīgi attīstas.
Attiecībā pret šo īpašību, atšķirībā no visām pārējām, tika veikts ierobežojums68 un pēc tam radīts nolūks69. Šīs darbības ir nepieciešamas, piespiedu sekas attiecībā uz to, ko radījis Radītājs.
Gaismas izplatīšanos līdz ceturtai stadijai mēs dēvējam par pirmām deviņām sefirot: keter70, hohma71, bina72, hesed73, gevura74, tiferet75, necah76, hod77, jesod78. Pirmās deviņas sefirot (tet rišonot) ir tā dēvētās Radītāja īpašības. Caur tām Radītājs it kā vēlas nodot visas savas attieksmes variācijas šai jaunajai īpašībai, no kuras radījums var sajust tieši Viņu.
Ja no nedzīvā, augu, dzīvnieciskā līmeņa mēs vēlamies pacelties līdz līmenim „cilvēks”, mums nepieciešams attīstīt sevī īpašību, kas ļauj sajust ārpus sevis. Ārpus mums ir tikai Radītājs!
Attēls 2.7.3. Tiešās gaismas izplatīšanās stadijas.
2.8. Tests
1. Nulles stadija (bhina šoreš) ir:
a) – radījuma vēlme;
b) – Radītāja vēlme;
c) – radījuma un Radītāja vēlme;
d) – visas atbildes pareizas.
2. Kāda ir garīgi nedzīvā līmeņa galvenā īpašība?
a) – pilnīgi patstāvīgs;
b) – pilnīgi atkarīgs;
c) – brīvs tikai savas dabas robežās;
d) – brīvs tikai iepriekšējo stadiju robežās.
3. Kāda stadija rodas tā rezultātā, ka vēlme sāk sajust savu Avotu?
a) – alef;
b) – bet;
c) – gimel;
d) – dalet.
4. Ar ko ceturtā stadija atšķiras no iepriekšējām stadijām?
a) – ar iespēju sajust ārpus sevis;
b) – ar spēcīgāku vēlmi salīdzinājumā ar visām iepriekšējām stadijām;
c) – ar patstāvīgu vēlmi;
d) – visas atbildes ir pareizas.
Vārdnīca
66 Termins „sirds” tiek lietots visu cilvēka vēlmju apzīmēšanai. Punkts sirdī – nākamās dvēseles dīglis, kuru cilvēka sirdī ielicis Pats Radītājs.
67 4. stadija (bhina dalet – malhut) – patstāvīga, pabeigta, bezgalīga, neierobežota vēlme baudīt pašu Radītāju, Viņa stāvokli, Viņa statusu. Šī vēlme izveidojusies tā rezultātā, ka tika sajusta Radītāja būtība (trešajā stadijā).
68 Ierobežojums (koncentrācija) (cimcum) – atteikšanās pieņemt gaismu altruistisku apsvērumu dēļ. Valdošs pār savām vēlmēm, tas ir, sevi attur un nesaņem, lai gan ļoti vēlas saņemt, tiek dēvēts par sevi ierobežojošu.
69 Nolūks – aprēķins, motivācija attiecībā pret gaismu (Radītāju).
70 Sefira Keter – pirmā sefira no 10 sefirot, Radītāja īpašība (gaisma, vēlme atdot), pārstāv Radītāju attiecībā pret visu pārējo un praktiski mums (radījumiem) nav izzināma.
71 Hohma – visa gaisma, kas nāk no Radītāja, tas ir, gaisma, kas iekļauj sevī visu, ko mums vēlas dot Radītājs, šī gaisma tiek definēta kā radījuma būtība un dzīve.
72 Sefira bina – stāvoklis, kad dvēsele nevēlas saņemt sevis dēļ.
73 Sefira hesed – vēlme pielīdzināties Radītājam zeir anpinā (trešā stadija, bhina gimel), tā keter. (6 sefirot – hesed, gevura, tiferet, necah, hod, jesod ir zeir anpina sefiras personīgās īpašības).
74 Sefira gevura – īpašība, kas izpaužas egoisma pārvarēšanas spēkā. Hohma īpašību iekļaušana iekš ZA.
75 Sefira Tiferet (vai zeir anpin) – binas īpašība zeir anpinā, sastāv no trim daļām: augšējās tiferet divas trešdaļas ir GAR de-bina, tīrā atdeves īpašība, turpretī apakšējā tiferet trešdaļa tiek dēvēta – ZAT de-bina, kas saņem gaismu no augšienes un nodod apakšējiem attiecīgi to lūgumam.
76 Sefira necah – tā ir zeir anpin (ZA) īpašība iekš ZA.
77 Sefira hod – sefira hod ir malhut īpašību iekļaušana zeir anpinā.
78 Sefira jesod – visu iepriekšējo zeir anpin piecu sefirot summa, tas, ko pēc tam kā rezultātu no jesod saņem malhut.
Jaunākie komentāri