2.3. Nulles stadija – keter (bhina šoreš)
Radītāja nodoms – izveidot radījumā vēlmi baudīt, kas līdzinās tai baudai, kuru sajūt Radītājs.
Šis stāvoklis tiek dēvēts par nulles stāvokli vai šoreš (sakne), keter. Tas attiecas uz paša Radītāja vēlmi, uz Viņa mērķi.
Attēls 2.3.1. Nulles stadija, keter, bhina šoreš.
2.4. Pirmā stadija – hohma (bhina alef)
Otrais stāvoklis, kuru veido Radītājs, ir pirmais no radītajiem. Tā ir vēlme baudīt – 1. stadija „alef”, hohma. Gaisma, kas piepilda kli, tiek dēvēta par or hohma54.
Attēls 2.4.1. Pirmā stadija, hohma, bhina alef.
Šajā stāvoklī radījums vēlas vienkārši saņemt gaismu, kas nāk no Radītāja, nulles stadijas, darot to neapzināti (tāds tas ir radīts) un pilnīgi sevi neuztverot. Šeit neeksistē brīvā griba, nav personīgas, patstāvīgas vēlmes, kas nāk no radījuma. Radījums eksistē kā mūsu pasaules nedzīvā daba, kas arī ir šī stāvokļa rezultāts. Kāpēc nedzīvā? Tāpēc ka tā eksistē tādā veidā, kādā tika radīta, lai uzturētu savu eksistenci tādā pašā līmenī, tādā pašā stāvoklī. Šajā pakāpē darbojas tēla saglabāšanās likums, kas radīts no augšienes.
Bāls Sulams savā grāmatā „Dzirdētais”55 par to raksta: „Nedzīvais – stāvoklis, kurā nav brīvības un varas pār sevi; nedzīvais pakļauts saimnieka varai un tam ir jāpilda visas saimnieka vēlmes” – viss, ko dara Radītājs, to pilnībā izpilda radījums, bez jebkādas iejaukšanās no viņa puses. „Taču, ņemot vērā, ka Radītājs visus radījumus ir radījis sevis dēļ, šādā gadījumā Radītāja būtība, kā Saimnieka būtība, ir iezīmogota radījumos un katrs radījums visu dara sevis dēļ ” – atbilstoši Radītāja vēlmei, proti, lai varētu saņemt un baudīt. Tāda ir mūsu sākotnējā daba.
Tāpēc mēs piedzimstam šajā pasaulē tieši tādā garīgi nedzīvā stāvoklī. Mēs vienkārši eksistējam kā parasti cilvēki mūsu pasaulē. Tas, ko mūsos ir ielikusi daba, to mēs pildām – sekojam likumiem, kurus ielicis mūsos Radītājs. Mēs varam dažādi klasificēt cilvēkus, ierindojot tos egoistos, altruistos, tajos, kuri uz kaut ko tiecas, kuri veic kādas darbības, – taču tam visam nav nozīmes. Galvenais – viņi realizē tajos ieliktās vēlmes, radījuma programmu. Tā nepārtraukti modina radījumus, un viņi to vienkārši pilda, bez jebkādas personīgās līdzdalības. Tas arī tiek dēvēts par „garīgi nedzīvo stāvokli”.
Viss, kas mūsu pasaulē atrodas pakāpē „garīgi nedzīvais” (runa neiet par atbilstošo līmeni cilvēkā, runa iet par visu mūsu pasaules nedzīvo dabu), pastāv absolūti nemainoties. Vienīgā īpašība, kas piemīt nedzīvajam līmenim – saglabāt savu nemainīgo stāvokli.
2.5. Otrā stadija – bina (bhina bet)
Augu vēlme. Ar ko tā atšķiras no nedzīvā? Ar to, ka vēlas līdzināties Radītājam: pilnībā pildīt radījuma programmu – saņemt no Radītāja vai arī vēlēties atdot – līdzināties Radītājam. Tikai šīs divas vēlmes var atrasties radījumā – nekas cits tam vairāk nav dots.
Starp diviem Universa dalībniekiem – Radītāju un radījumu – pastāv tikai divi virzieni: atdot vai saņemt. Tādējādi, ja ir vēlme saņemt, radījumam var rasties tikai vēlme atdot, trešais nav dots. Vēlme atdot, kas dzimst radījumā, principā ir pretēja sākotnējai vēlmei, kuru radījumā ir radījis Radītājs.
Taču vēlme atdot arī ir piespiedu, pat ar pretēju zīmi salīdzinājumā ar vēlmi tās sākotnējā stāvoklī: lai gan kustība pastāv, tā vienkārši ir pretēja kustība, tā nav apzināta, it kā instinktīva. Kas tajā īpašs? Nav svarīgi, ka pastāv pati kustība, to ir nospraudis Radītājs.
Otrā stadija (bhina bet)63 rodas tā rezultātā, ka pirmās stadijas beigās vēlme sāk sajust savu Avotu – to, kurš atdod, kurš piepilda vēlmi un tāpēc tā vēlas līdzināties augstākai pakāpei, kas piepilda. No šejienes izriet vēlme atdot: tā rodas uzreiz pēc vēlmes saņemt, obligātā kārtībā. Taču šajā vēlmē jau izpaužas patstāvīgas vēlmes aizmetnis.
(Gaisma, kuru saņem kli, tiek dēvēta par or hasadim64 – bauda no īpašību līdzības ar Radītāju, no atdeves).
Attēls 2.5.1. Otrā stadija, bina, bhina bet.
Sākotnējā stadijā tas praktiski nav sajūtams, taču kad radīsies nākamās stadijas, tās jau vēros procesu it kā no malas: sākotnēji es vēlējos tikai saņemt, tāpēc ka gribēju, tāpēc ka tāds esmu. Pēc tam es vēlējos tikai atdot, tāpēc ka tā gribēju, tāpēc ka tāds esmu.
No šiem diviem pretējiem stāvokļiem jau būs iespējams izvēlēties ko vidēju: kāpēc vēlējos saņemt, kāpēc vēlējos atdot, kas es esmu, ko es gribēju – saņemt vai atdot? Lai gan šie abi stāvokļi ir pretēji viens otram, tos mums izvirzījis Radītājs. Pirmais – it kā tiešs Viņa norādījums, otrais – nosacīts ar to, ka Viņš sevi parāda. Pēc tam no šiem diviem stāvokļiem var izveidot ko citu, īpašu un tieši tāpēc, ka tie ir pretēji.
“Augu līmenī jau izpaužas patstāvīgas vēlmes sākums. Tās būtība nosaka, ka radījums var kaut ko darīt pret Saimnieka vēlmi”.
Saimnieka vēlme, – lai radījums saņemtu, taču radījums nevēlas saņemt. (Tā ir tīri dabiska darbība, kā ieelpot un izelpot, izplešanās un saspiešanās: vienmēr pastāv divi poli, divi pretēji spēki un viens nav iespējams bez otra). Tomēr šeit jau pastāv mēģinājums izdarīt ko pretēju Saimnieka vēlmei.
„Tas ir, rodas iespēja kaut ko izdarīt ne sevis dēļ, rodas iespēja atdot, kas ir pretrunā ar vēlmi saņemt, kuru Saimnieks ir ielicis eksistējošajā tā radīšanas brīdī.
Tomēr, vērojot zemes augus, mēs redzam, – lai gan tie var mainīties platumā un augstumā, tomēr tiem visiem piemīt viena īpatnība: neviens no tiem nespēj pretoties savai dabai. Katrs augs pakļaujas visu augu vispārējiem likumiem un tam nav iespējas izdarīt ko neraksturīgu pārējiem, tas nozīmē, ka auga dzīve nav patstāvīga. Auga dzīve ir visu augu dzīves daļa.”
Lai gan augs aug un tajā ir kaut kas, kas ļauj pārvarēt zemes pievilkšanās spēku (tas izriet no nedzīvā stāvokļa, vēlas augt un mainīties), taču šī vēlme joprojām ir neliela un daļa no kopējās. Tajā nav nekādas individualitātes, tā vienkārši ir pretēja iepriekšējam nedzīvajam stāvoklim. Tāpēc vienas šķirnes augi mūsu pasaulē aug vienā un tajā pašā laikā, vienlaicīgi atveras un aizveras, dzīvo, zied, vairojas, nozied utt. Visi vienas un tās pašas šķirnes augi ir vienādi, nevienā no tiem nav patstāvības. Tajos ir tikai augu valstij raksturīgā atšķirība no nedzīvā, taču savas patstāvīgas iekšējās kustības patiesībā nav. Visas augos notiekošās izmaiņas pakļautas likumiem, kas no augšienes nonāk lejup. Lai gan šie likumi ir pretēji Saimnieka vēlmei, kā klāsta Bāls Sulams savā rakstā, proti, pretēji sākotnēji ieliktajai programmai, tie jebkurā gadījumā nāk no Saimnieka vēlmes.
Saimnieks, Radītājs, ar savu vēlmi sniegt baudu radīja radījumu – vēlmi saņemt baudu un pēc tam radītajā vēlmē izpaudās. Tajā pašā mirklī radījumam radās tieksme kļūt tādam pašam kā Radītājs, radās vēlme atdot.
Tāpat arī cilvēku masas mūsu pasaulē atrodas garīgi nedzīvā stāvoklī un tāpēc, ja izraudzīsim atsevišķu cilvēku no pūļa, viņš būs tāds pats kā visi pārējie. Vispārējo izmaiņu stāvoklī visi mainās vienādi, līdzīgi augiem. Tā vēl nav individuāla kustība.
Vārdnīca
54 Gaisma (or) hohma – visa gaisma, kas nāk no Radītāja, tas ir, gaisma, kas iekļauj sevī visu, ko vēlas mums dot Radītājs. Šī gaisma tiek definēta kā radījuma būtība un dzīve.
55 115. raksts „Nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais”.
56 Ādams Kadmons (ivr. „Adam” – cilvēks, „kadmon” – pirmējs) – pasaule, kas nāk pirms cilvēka. Nodoms, kura īstenošanas rezultātā cilvēks pilnībā var pielīdzināties Radītājam.
57 Acilut pasaule – vadības sistēma. Vadot nonākošo lejup gaismas plūsmu, Acilut pasaule iedarbojas uz mūsu pasauli.
58 Brija pasaule – pasaule, kuras pamatā atrodas radījuma vēlme atdot, sniegt baudu. Tāda vēlme (kli) tiek uzskatīta par ļoti gaišu, neegoistisku, tāpēc Brija pasaule tiek uzskatīta par pilnīgi garīgu.
59 Jecira pasaule – šīs pasaules pamats – vēlme atdot, taču šeit jau ir vēlmes saņemt klātbūtne. Lai arī kli nolūks zināmā mērā ir egoistisks, tomēr altruistiskie centieni dominē, tāpēc Jecira pasaulē kli pagaidām tiek uzskatīta par garīgu.
60 Asija – pilnīgi egoistiska pasaule, visattālinātākā no Radītāja, bez jebkādas garīgās kustības.
61 „Punkts sirdī” ir garīgā tilpne, nākamās dvēseles dīglis, kas piemīt cilvēkam, kurš vēl nav sasniedzis savās sajūtās ienākšanu garīgajā pasaulē.
62 1. stadija (bhina alef) – pirmējā jeb primārā, tas ir, kli, kas pilnībā piepildīta ar gaismu, proti, pārņemta ar baudu un tāpēc neredzama.
63 2. stadija (bhina bet) – Radītāja izpausmes otrā stadija, vēlme atdot, sāk rasties patstāvīga kli reakcija uz gaismu.
64 Or hasadim – gaisma, kuru radījums vēlas atdot, atgriezt Radītājam. Izpaužas kā bauda no līdzības ar Radītāju, no tā, ka atrodies kopā ar Viņu, ka tevī ir tā pati informācija, kāda ir Radītājā. Tu zini Viņa domas, jūtas, tu izproti to, kas ir Viņā, atrodies ar Viņu vienā pakāpē.
Jaunākie komentāri