9.6. Ādama sadalīšanās dvēselēs
Sašķeļoties Ādama Rišona parcufam, tā ķermenis sadalījās 600 000 daļās186– atsevišķās dvēselēs. Katrai no šīm daļām 6000 gadu187 gaitā, pakāpeniski, kāpniskā veidā ir jāveic personīgā labošanās.
Egoisma daļa, kuru cilvēks var upurēt Radītāja labā, tiek dēvēta par viņa dvēseli.
Sašķeļoties, Ādama vēlmes nokrita līdz zemākajam egoistiskajam līmenim. Rezultātā radās saiknes trūkums starp cilvēkiem mūsu pasaulē, kuri norobežojušies viens no otra un katra atsevišķa daļiņa tikai vēlas egoistiski baudīt. Tāpēc mūsu pasaulē arī radīti speciāli apstākļi, kas palīdz cilvēkam atjaunot saikni ar Radītaju, lai no augšienes saņemtu labojošo gaismu.
6000 gadu garumā, tas ir, kad visas dvēseles vēl nav izlabotas, Radītāja atklāsme šajā pasaulē nav sajūtama. Pēc tam, kad visas dvēseles izlabosies, radīsies stāvoklis, kas dēvēts „galīgā labošanās” (gmar tikun) un visā Universā atklāsies Radītājs. Šī pasaule kļūs absolūta, tāpēc ka Bezgalības pasaules gaisma nonāks lejup līdz šai pasaulei, jo izzudīs Acilut pasaules parsa, kas aizšķērso gaismas izplatīšanos. Šāds stāvoklis tiek dēvēts „septītā tūkstošgade”188.
Tad, kad cilvēks vēršas pie Radītāja ar lūgumu (MAN) par visu savu vēlmju izlabošanu, lejup pie viņa nonāk Radītāja gaisma. Secīgu darbību ceļā cilvēks labo savu dvēseli līdz tādai pakāpei, ka tā sāk līdzināties bezgalības pasaules malhut un saņem visu Radītāja gaismu Viņa dēļ.
Augstākā labojošā gaisma nāk no Ādama izlabotā stāvokļa. Garīgā pacelšanās sākas vēl mūsu pasaules189 robežās, apslēptības stāvokļos.
Attēls 9.6.1. Cilvēka garīgās augšupejas shēma, sākot no mūsu pasaules un līdz savam izlabotajam stāvoklim kopīgajā Ādama Rišona dvēselē.
Viss, ko mēs studējam, attiecas tikai uz Acilut pasauli un Ādama Rišona parcufu. No tā, cik lielā mērā cilvēks virzās augšup un kādu daļu viņš aizņem Ādama Rišona parcufā, ir atkarīga viņa pasaules sajūta, kurā viņš atrodas katrā atsevišķā mirklī.
Vārdnīca
186 600 000 daļu (dvēseles) – atsevišķu dvēseļu (sefirot) kvalitatīva sapratne par savstarpējo iekļaušanos kopīgajā absolūtajā kli (tilpnē).
187 6000 gadu – saņemošo kelim (tilpņu, vēlmju) labošanās laiks (darbību secība), kas ļauj sasniegt atdevi. Tā ir pacelšanās uz trijām pasaulēm: Asija, Jecira un Brija – katrai pasaulei atbilst periods 2000 gadu garumā.
188 Septītā tūkstošgade – pirmos sešus gadu tūkstošus mēs sevi labojam, tā dēvētās kelim AHAP de-alija. Septītajā tūkstošgadē mēs šo labošanos pabeidzam. Tas, kas notiek pēc tam, netiek aprakstīts nevienā no kabalas darbiem.
189 Mūsu pasaule (olam aze) – absolūta egoisma īpašība, kuru sajūtam mūsu piecos maņu orgānos kā tukšumu (ciešanas), jo egoisms nav spējīgs sevī saņemt gaismu (baudu).
Jaunākie komentāri