14.KURSS
Desmit Sefirot Mācība
Šis kurss ietver fundamentāla darba materiālus, kuru pamatā divu izcilu kabalistu ARI (XVI gs.) un Bāla Sulama (Baal Ha Sulam, XX gs.) dziļākās zināšanas.
Šajā darbā ir „Desmit sefirot mācības” pirmās nodaļas pilns tulkojums ar Bāla Sulama precīziem kabalas terminu definējumiem, tāpat arī profesora Mihaela Laitmana komentārs, kas saprotams mūsu laikabiedram.
Kursa „Desmit sefirot mācība” teksts ir izstrādāts sekojošā veidā: treknajā slīprakstā – ARI vārdi, bet virsraksti un Bāla Sulama komentārs „Or pnimi” – taisnajā treknrakstā. Šajā kursā katra paragrāfa beigās Jūs atradīsiet norādi uz Mihaela Laitmana komentāru, kas atklāj pirmavota teksta iekšējo jēgu.
SATURS
Ievads
1.1. Kabalas tekstu studēšanas mērķis
1.2. Kursa „Desmit sefirot mācība” studēšanas metodika
1.3. Mācību grāmatas „Desmit sefirot mācība” struktūra
1.daļa
Tēma: Bezgalības gaismas ierobežošanās
1.nodarbība
Realitāte pirms ierobežojuma
1.1. Kabalas jēdzieni: „iepriekš”, „vienkāršā augstākā gaisma”, „aizpildīja visu realitāti”
1.2. Jēdzieni: „”brīva vieta”, „tukšs gaiss”, „telpa”
1.3. Jēdzieni: „aizpildījums”, „sākums”, „beigas”, „tikai vienkārša gaisma”, „pilnīgi viendabīga”, „Bezgalības gaisma”
2.nodarbība
Radīšanas cēlonis
2.1. Vēlmes rašanās
3.nodarbība
Gaismas ierobežošanās
3.1. Jēdziens „Bezgalības ierobežošanās”
3.2. Jēdzieni: „centrālais punkts”, „pašā vidū”
3.3. Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”
4.nodarbība
Izplatījuma telpa pēc ierobežošanās
4.1. Jēdziens „ierobežošanās vienmērīgums”
4.2. Jēdziens „vienmērīgi apaļa vieta”
5.nodarbība
Garīgo spēku korelācijas izpausme ģeometriskos jēdzienos
5.1. Terminu „apļa figūra”, „četrstūra figūra”, „trijstūra figūra” nozīmes noskaidrošana
2.daļa
Tēma: Pasauļu radīšana ar gaismas līniju
6.nodarbība
Gaismas rašanās līnijas veidā
6.1. Ko nozīmē „vieta, kas palikusi pēc ierobežošanās”
6.2. Gaismas līnijas izstiepšanās
6.3. Jēdzienu „no apaļas vienveidīgas gaismas”, „no augšas uz apakšu” nozīmes noskaidrošana
7.nodarbība
Līnija savieno radījumu ar Radītāju. Caur līniju gaisma izplatās pasaulēs. Visas pasaules rodas telpas ierobežojuma vietā.
7.1. Termini: „līnijas virsotne”, „pieskaras”, „apakšā”
7.2. Ko nozīmē: „radīja un izveidoja”
8.nodarbība
Līnijas radīto radījumu prāts nav spējīgs izzināt Bezgalību
8.1. „Pirms četrām pasaulēm”, „Viņš un Viņa vārds – vienoti”
8.2. „Nav spēka pat eņģeļiem izzināt Viņu”, „Nav Viņam ne vietas, ne robežas, ne vārda”
Terminu saraksts
Jēdzienu saraksts
Ievads
1.1. Kabalas tekstu studēšanas mērķis
1.2. Kursa „Desmit sefirot mācība” studēšanas metodika
1.3. Mācību grāmatas „Desmit sefirot mācība” struktūra
1.1. Kabalas tekstu studēšanas mērķis
„Desmit sefirot mācība” (TES)1 ir galvenā kabalas studiju grāmata. Daudzu tūkstošu gadu garumā kabalisti mums aprakstīja augstākās pasaules parādības, skaidroja, kādā veidā tajā ienākt, kā šo pasauli apgūt, kā ar to strādāt, virzoties uz priekšu, lai īstenotu radīšanas mērķi, sasniegtu Radītāju, saplūsmi ar Viņu. Tas viss tika izklāstīts tūkstošiem grāmatās tūkstošu gadu garumā, sākot no „Radīšanas Grāmatas” („Sefer Yetzirah”) un līdz mūsdienām, Bāla Sulama2 pēdējām grāmatām. Taču nebija tādas grāmatas, kas visu apkopotu, ietvertu sevī visu kabalas zināšanu apjomu un vienlaikus nolaistos lejup no ļoti augstas šo zinību izpratnes pakāpes kā TES. Mums ir svarīgi ne vien tas, ko mēs studējam un kā studējam, galvenais, ko mēs iegūstam mācību procesa rezultātā.
Studēšanas jēga ir tajā aspektā, lai mēs spētu pacelties augšup uz tām pašām pakāpēm, par kurām izklāstīts kabalas grāmatās: redzēt, tās sajust un sasniegt patstāvīgu iekļaušanos augstāko pasauļu vadīšanā – tā ir mūsu misija. Sacīts, ka kabala ir likteņa, tas ir, visa Universa pārvaldīšanas zinātne. Tādēļ galvenais, ko mēs vēlamies iegūt no kabalas studijām, tā ir labojošā gaisma, garīgais spēks, garīgais saprāts, kuri var mūsos ienākt, izlabot un pacelt augšup līdz Radītāja līmenim. Tad mēs kļūsim tādi, kā Viņš to vēlas, mūsu zinātniskā kabalistiskā izzināšana sāks darboties, un ar kabalas palīdzību mēs spēsim ietekmēt kosmisko Visumu un sevi, uzņemties pārvaldīšanu Radītāja vietā.
Lai gan Bāls Sulams ir daudzu unikālu grāmatu, rakstu un vēstuļu, tostarp izcilā ARI grāmatas „Etz Chaim” („Dzīvības Koks”) komentāra un Zoar Grāmatas komentāra „Sulam” autors, kura izdošana nodrošināja viņam pagodinošu pievārdu Bāls Sulams, tas ir, „garīgo kāpņu ieguvējs”, – galvenais viņa darbs tomēr ir „Desmit sefirot mācība”. Ar savu grāmatu palīdzību viņš cenšas mūs virzīt uz pareizu augstākās pasaules izpratni.
[1] „Talmud Eser ha – Sefirot” – šīs grāmatas oriģinālais nosaukums.
[2] Rabīns Jehuda Leib HaAlevi Ašlags (Bāls Sulams 1884. – 1954.) – dižais kabalists, kurš radīja mūsdienu kabalas metodiku cilvēcei.
[3] Rabīns Īzaks Luria Aškenazi [Yitzak Lurya] (1534. – 1572.) – viens no izcilākajiem kabalistiem, kurš seno kabalas metodiku adaptēja nākamajām paaudzēm.
1.2. TES studēšanas metodika
Bāls Sulams paskaidro, kā jāstudē TES: sākumā mums jālasa lappuses augšpusē minētais fragments no ARI grāmatas „Dzīvības Koks”, kuras komentārs arī ir TES.
Kas raksturīgs kabalas grāmatu studēšanā kopumā un it īpaši TES? Studējot TES, Bāls Sulams tiecas ar visiem iespējamiem izskaidrojumiem virzīt mūs ārpus materiālās pasaules uztveres, lai mēs iemācītos izprast garīgo pasauli pa īstam – ārpus laika, pārvietošanās, kosmiskās telpas ietvariem un bez izkropļojumiem, kas izriet no mūsu dzīvnieciskās būtības
Tādējādi šī grāmata ir strukturēta īpašā veidā: sākumā ir ARI teksts, pēc tam Bāla Sulama komentārs, bet katras TES daļas beigās ir kabalas terminu vārdnīca: ko nozīmē katrs vārds, tāpat tiek skaidroti garīgie stāvokļi, notikumi, parādības. Bez pareizas, precīzas katra termina, kas sastopams tekstā, sapratnes, mēs vispār nespēsim saprast to, par ko autors mums vēlas pastāstīt. Tādēļ mēģiniet katram vārdam, ar kuru sastopaties, atrast īsto definīciju. Un pēc tam ar šo definējumu no jauna atgriezieties pie teksta – tā, lai jums nekad nepaliktu prātā kāds pasaulīgs, brīvdomīgs kabalas terminu skaidrojums. Bāls Sulams mūs virza uz to ar saviem komentāriem. Tekstā, līdzās terminiem un jēdzieniem, iekavās ir numuri. Zemāk viņš paskaidro, ko nozīmē vārds vai parādība, līdz ar to pakāpeniski ved mūs ārpus mūsu pasaules uztveres, virzot uz pareizu garīgo procesu izjūtu un apjēgšanu.
Kādēļ tas nepieciešams?
„TES priekšvārda” rakstā, 155. punktā, Bāls Sulams raksta, ka apkārtējā gaisma, kas nonāk lejup pie cilvēka TES studēšanas laikā, iedarbojas atbilstoši viņa vēlmei izzināt studējamo materiālu. „Studējamo zinību izzināšana” nenozīmē ierasto zināšanu iegūšanu ar mūsu piezemētajām sajūtām un priekšstatiem. Tā mēs neko nesasniegsim, mēs varam tikai izkropļot garīgo grāmatu patieso jēgu, kurās mums stāstīts par augstāko pasauli, tāpēc tās tiek dēvētas par garīgajām. Mums jātiecas saprast šo grāmatu patieso jēgu.
Cilvēka centieni atšifrēt, pareizi komentēt tekstu tādā veidā, kādā autors vēlējās mums to nodot, vēlme saplūst ar autoru, atrasties ar viņu vienās domās, vienotā katra vārda sapratnē, – tā ir tiekšanās saprast studējamo materiālu. Tātad īsta sapratne nenozīmē izprast ar prātu, šim nolūkam mums pietiek ar pasaulīgajām smadzenēm. Taču tad jau sanāk, ka tam, kura prāts ir attīstītāks, ir lielākas spējas sasniegt garīgumu salīdzinājumā ar to cilvēku, kurš mazāk attīstīts, – un tas ir pilnīgi nepareizi. Kabalu, garīgo pasauli izzina, pateicoties centieniem uzzināt, taču tas nenozīmē, ka es zinu materiālu un tiecos uzzināt vēl vairāk. Tieksme uzzināt izpaužas raizēs par to, kā pareizi uztvert, atšifrēt šo materiālu tā patiesajā, kabalistiskajā, garīgajā nozīmē.
Tāpēc, ja mēs sastopam tādus terminus kā „līnija”, „punkts”, „pārvietošanās”, „kustība”, „aplis”, „tukšums”, „piepildījums”, mums jāpūlas uztvert tos tādā veidā, kā šie termini tiek izmantoti garīgajā pasaulē. Lūk, šī mūsu tieksme komentēt, apjēgt, saprast un uztvert šos vārdus to garīgajā nozīmē ir tiekšanās uzzināt. Tieši šī tieksme arī izraisa augstākā spēka mirdzumu, nonākšanu no augšienes lejup, šādu spēku dēvē par „or makif” (apkārtējā gaisma). Un tad šī apkārtējā gaisma mūs labos atbilstoši mūsu centieniem saprast un izlaboties. Izlaboties nozīmē līdzināties tai patiesajai ainai, kuru mēs studējam.
Tādējādi, ja mēs pūlamies pareizi raksturot vārdus un parādības, izmantot to pareizo nozīmi, mēs gribot negribot tiecamies uz garīgo stāvokli, kuru apraksta autors, un šī mūsu tieksme izraisa uz mums apkārtējās gaismas starojumu. Tāpēc galvenais – necensties ar mūsu pasaulīgo prātu mehāniski saprast to, kas rakstīts, bet gluži pretēji: noliegt, abstrahēties, norobežoties no tā, lai sāktu uztvert tekstu tieši kabalistiskajā nozīmē.
Galvenais – pūlēties „iespiest” katru vārdu tā pareizajā kabalistiskajā nozīmē. Manī notiks revolūcija, es sapīšos un pārstāšu saprast, kā savienot vārdus, – nav svarīgi, tas pilnīgi nav svarīgi. Centieni savienot kopā vārdus ir darbs, kas attiecas uz pasaulīgo prātu, turpretī, ja es pūlēšos katru vārdu ietērpt šajos kabalistiskajos jēdzienos, – tā būs mana tiekšanās sasniegt augstāko, šī tieksme izraisīs uz mani apkārtējās gaismas iedarbību, tā būs mijiedarbība ar to augsto pakāpi Acilut pasaulē, no kurienes jānonāk gaismai, kas mani ietekmēs. Ne ar savu pasaulīgo prātu es pievienojos šai pakāpei, bet pateicoties centieniem to izprast patiesajā kabalistiskajā nozīmē.
Tāpēc vēl pirms sava komentāra sākuma TES pirmajā daļā Bāls Sulams sniedz nelielu ievadu sadaļā „Or pnimi” (viena no TES sadaļām, kurā ir Bāla Sulama komentārs ARI tekstam. „Or pnimi” tulkojumā no ebreju valodas nozīmē „iekšējā gaisma”).
Jāiegaumē, ka kabalas zinātne pamatojas uz garīgajiem jēdzieniem – ko nozīmē „garīgajiem”? – kuri neaizņem ne vietu, ne laiku un tie neizzūd, un ir nemainīgi…
Citiem vārdiem, garīgajā pasaulē procesi norit pilnīgi citādi, salīdzinot ar mūsu pasauli. Laiks nepastāv. Ko nozīmē procesa „gaita”, ja neeksistē laika kategorija? Kā izpaužas garīgā procesa gaita, ja kaut kas neizzūd un tā vietā nerodas kas cits?
Jūs varat man iebilst: „Kādā veidā tad mēs vispār varam saprast šīs lietas”? Nevaram. Es jums pilnīgi piekrītu. Mūsu stāvoklī mēs nevaram pareizi izprast garīgos procesus. Tas no mums netiek prasīts. Mums ir jātiecas tos sasniegt un līdz ar to jāpiesaista augstākā gaisma. Mēs taču atrodamies absolūti pretējā stāvoklī attiecībā pret augstāko pasauli. Un mums ar šo augstāko pasauli nav kontakta. Vienīgais kontakts – caur apkārtējo gaismu. Tā ir apkārt mums, taču ienākt mūsos tā nevar.
Tad, lūk, izraisīt uz sevi pēc iespējas spēcīgāku tās starojumu no ārpuses, lai tā mirdzētu mums iztālēm un tādā veidā mūs mainītu, labotu, – tas ir vienīgais, kas iespējams. Mēs atrodamies pilnīgi izolētos viens no otra stāvokļos: es – kā grāmata, kas atvērta man acu priekšā, un autors – kurš atrodas kaut kur tur, uz augstākās pakāpes. Vienīgais, ko viņš man deva, tās ir kaut kādas zīmes. Ja es ar visu savu būtību pūlos atšifrēt šīs zīmes, tad tieši šī mana tieksme izraisa no augšienes starojošo gaismu.
Jāiegaumē, ka kabalas zinātne pamatojas uz garīgajiem jēdzieniem, kuri neaizņem ne vietu, ne laiku un tie neizzūd, un ir nemainīgi, turklāt visas izmaiņas, par kurām tiek izklāstīts šajā zinātnē, nenozīmē, ka pirmais stāvoklis izzūd un iegūst citādu veidu. Kabalā izmaiņas nozīmē tikai formas piedevu, bet sākotnējā forma neizkustas no savas vietas, jo izzūd un mainās tikai materiālie objekti.
Ja nav pārmaiņu, tad mēs varam runāt tikai par Radītāju un par to, ka Viņš radīja radību – to vienīgo pastāvīgi eksistējošo stāvokli, kas atrodas ar Viņu noteiktā saiknē. Un patiesībā tā tas ir. Radītājs radīja radījumu, taču nav teikts, kādā veidā. Sacīts: „no nekā”, „acumirklī”, tas nozīmē, ka laiks nepastāv. Šis radījuma stāvoklis ir vienīgais pastāvošais.
Kādā veidā radījums eksistē, – tas mums ir jāatklāj. Visa mūsu izzināšana ir ļoti pakāpeniska tā stāvokļa atklāšana, kurā mēs pastāvam. Tas ir, var iztēloties radījumu, kurš piepeši sāk sevi atklāt un sevī atklāj to, kas viņu radījis.
Šīs pakāpeniskās apgaismības, atklāsmes, izzināšanas stadijas tiek studētas kabalā. Tieši šīs stadijas ir kustības. Patiesībā nekādas kustības nav: tā ir kustība manā izzināšanā – kā es atklāju visu esošo. Turklāt viss esošais ir absolūti stabils un nekur nevirzās. Esošajā vispār neeksistē jēdziens „kustība”, jo tajā nenotiek jebkādas izmaiņas. Tajā nepastāv jēdziens „izmaiņas”. Tajā nav nekā tāda, kas tiktu aizvietots ar ko citu, pārvietotos. Tas vienkārši ir radījums un Radītājs. Un man ir iekšēji jāizprot, jo es esmu radījums: „Kas tad es esmu?”
Tāpēc, ja mēs runājam par kādu pārvietošanos, izmaiņām, ar to mēs noprotam to, kas notiek mūsos. Šīs izmaiņas manī tad arī ir kustība garīgajā.
Turklāt, ņemot vērā, ka visas šīs kustības ir pakāpeniska apgaismība, tad, protams, visas iepriekšējās manas sajūtas un pieredze neizzūd, bet vienkārši pievienojas nākamajām, noslāņojas uz tām. Tādējādi es arvien vairāk atklāju pasauli, kurā atrodos. Tāpēc mēs runājam tikai par izzināšanas pakāpēm. Tikai tajās ir kustība. Un tādēļ tieši tajās notiek uztveres uzkrāšana. Ja mēs uz to pamatosimies, mēs spēsim pareizi attiekties pret Radītāju, pret notiekošo.
Tātad nekas nemainās. „Es”, kurš atrodas objektā, ko dēvē par „radījumu”, pakāpeniski sevi atklāj: kas es esmu, kur es atrodos.
Tas ietver sevī visas grūtības iesācējiem (tas ir, patiesajā nozīmē uztvert vietu, izplatījuma telpu, pārvietošanos, kustību, procesu), jo viņi uztver vārdus to materiālajā nozīmē, laika un vietas, nomainīšanas un aizvietošanas ietvaros, turpretī kabalas grāmatu autori izmantoja tos (pasaulīgos terminus – nosaukumus, kas eksistē mūsu pasaulē, mūsdienu traktējumā) tikai kā simbolus, lai apzīmētu to augstākās, garīgās saknes.
Autoram, kurš atrodas garīgajā līmenī, nav citas iespējas aprakstīt man to, ko viņš izjūt, izņemot ar vārdu palīdzību, kurus es varu saprast, atrodoties savā stāvoklī. Un, protams, Bālam Sulamam ir taisnība, kad viņš saka, ka mēs nespējam pareizi saprast šos terminus, nevaram tos jebkādā veidā sajust vai apjēgt. Tas, kurš tiecas izprast šo zinātni, studē to pilnīgi nepareizi, nereāli, nesaprātīgi. Šo zinātni nav iespējams izprast – tā paredzēta tikai tam, lai modinātu apkārtējo gaismu. Tikai pēc tam, kad apkārtējā gaisma, kura nāk no noteiktas saknes, paceļ mani augšup šajā saknē, un es redzēšu, sākšu sajust šīs parādības pa īstam, tāpat kā grāmatas autors, tad es sapratīšu, par ko viņš uzrakstīja savā grāmatā.
Tādēļ, – raksta Bāls Sulams, – es pūlēšos izskaidrot absolūti katru vārdu tā garīgajā aspektā, abstrahētā no vietas, laika un aizstāšanas.
Tas ir, arī tu mēģini to darīt – pareizi interpretēt katru vārdu un tikai tas nosaka tavu pareizo attieksmi pret grāmatu. Ar tās palīdzību tu sāksi ienākt augstākajā pasaulē. Ja tu sāksi to studēt pareizi, tad līdz ar katru vārdu, katru lappusi tu arvien vairāk piesaistīsi sev apkārtējo gaismu. Tu sāksi just ne galvā, bet just kaut kur dziļi sevī, pietuvoties tam, kas tiek aprakstīts.
Taču studējošiem ir uzlikts par pienākumu iegaumēt šo vārdu skaidrojumus vislabākajā veidā (iegaumēt tos vienkārši mehāniski), jo nav iespējams ikreiz pie tiem atgriezties.
„TES priekšvārda” pēdējā lappusē aprakstīta studēšanas kārtība. Tā ir tikai neliela rindkopa, kas seko pēc 44 teksta lappusēm un tikai šajā rindkopā tiek izklāstīts, kā jāstudē TES. Šajā rindkopā rakstīts, ka galvenais ir pareiza, mehāniska, stingra vārdu nozīmes iegaumēšana. Un tikai pēc tam jālasa teksts, pastāvīgi cenšoties to pareizi traktēt.
1.3. Mācību grāmatas „Desmit sefirot mācība” struktūra
„Desmit sefirot mācība”, TES, ir akadēmiskā mācību grāmata, kas sadalīta daļās pa tēmām. Katrā daļā sākumā tiek izklāstīts materiāls, pēc tam komentārs par šo materiālu un tad – „Iekšējā apcere” – Bāla Sulama brīvs izklāsts par to, ko šī daļa satur, pēc tam – „Jautājumi un atbildes par terminu traktējumu”, „Jautājumi un atbildes par jēdzienu skaidrojumu”. Tas ir, viss izklāstīts atbilstoši precīzai sistēmai: materiāla studēšana, materiāla atkārtošana, jautājumi un atbildes par materiālu – paškontrolei un labākai, precīzākai izpratnei.
TES sastāv no 16 daļām:
- daļa – Ierobežojums un līnija. Tiek studēts: tiešās gaismas četras stadijas, Bezgalības pasaule, cimcum alef, gaismas saņemšana līnijas veidā.
- daļa – Igulim un jošer. Tiek studēts: parcufa, kelim de – igulim un kelim de – jošer struktūra.
- daļa – Tiešā un atstarotā gaisma. Tiek studēts: ABeJA pasaules, to elementi un saikne.
- daļa – Akudim pasaules desmit sefirot. Tiek studēts: radījuma detalizācija, gaismas un kelim veidi.
- daļa – Akudim pasaules desmit sefirot otrajā izplatījumā. Tiek studēts: gaismas ienākšana kli un iziešana no kli.
- daļa – Nekudim pasaules desmit sefirot
- daļa – Kelim šķelšanās
- daļa – Acilut pasules desmit sefirot
- daļa – Sefirot kombinācija
- daļa – Zeir Anpina pirmais briedums
- daļa – Embrija gaismas, dzirksteles un kelim, un otrais briedums
- daļa – Zeir Anpina dzimšana un barošana
- daļa – Arih Anpina reiša un dikna labošanās
- daļa – Zeir Anpina lielais stāvoklis
- daļa – Zeir Anpina nukvas struktūra
- daļa – Trīs pasaules: Brija, Jecira, Asija. Tiek studēts: pasaules Brija, Jecira, Asija un parcufs Ādams Rišons.
Jaunākie komentāri