2.6. Iedzimtības faktori
Pastāv faktori, kurus mēs mantojam no saviem vecākiem un iegūstam daudzveidīgu iedarbību rezultātā. Ja iepriekš mūsu pagājušajos stāvokļos mēs saņēmām noteiktas zināšanas, tad tagad tās kļūst par mūsu dabu, nosliecēm, īpašībām, vēlmēm, kas izpaužas. Citādi sakot, ja vienā no savām pārdzimšanām cilvēks strādāja noteiktā jomā, bija saistīts ar kādu konkrētu profesiju, tad tas kļūs par iemeslu viņa rakstura, attiecību, īpašību tapšanai nākamā iemiesojuma sagatavošanā – tas jau būs cits cilvēks. Tas nozīmē, ka mūsu iekšējās attīstības process no pārdzimšanas uz pārdzimšanu, kad mēs arvien no jauna atgriežamies šajā pasaulē, ietērpjoties bioloģiskajos ķermeņos, mainās atkarībā no tā, ar ko mēs nodarbojāmies iepriekšējā iemiesojumā, ar ko un ar kādiem cilvēkiem bija saistīta mūsu darbība. Tas viss ievērojami maina mūsu nākotni nākamajā pārdzimšanā.
Savā esošajā iemiesojumā es varu mainīt nodarbošanās veidu, it kā izvēloties, kāds man ir labāk piemērots. Tas viss man šķiet kā nejaušība, iepriekš nenoteikts un nav svarīgi, vai es novedu lietu līdz galam. Taču pat tas, ar ko es nodarbojos neilga laika periodā, izpaudīsies mana nākamā iemiesojuma rešimot, kļūstot par manu dabu.
Cilvēks, eksistējot šajā pasaulē, tiecas atrasties līdzsvarā ar Augstāko spēku saskaņā ar iekšējo, garīgo, ideoloģisko lādiņu, kas nes sevī viņa būtību, kā arī atbilstoši saviem nodomiem, sapratnei, sajūtām, centieniem, tas ir, visam tam, kas slēpjas viņa būtībā.
Jebkurš mūsu pasaules objekts tiecas ieņemt visērtāko stāvokli, visatbilstošāko apkārtējai videi. Piemēram, ūdens, kas satek zemienēs. Pavērojiet, kā jūs sēžat, kā nododaties pārdomām. Jūs pastāvīgi tiecaties sasniegt mieru, tas ir, līdzsvaru ar apkārtējo vidi. To nosaka rešimot, kuri jūsos atmostas un kuri nāk no iepriekšējā iemiesojuma.
Augstākais spēks ir vienotais likums, saskaņā ar kuru daba mūs radīja un ar tā palīdzību mūs attīsta. Pastāv arī mērķis un Augstākajam spēkam, Radītājam vai Dabai pie šī mērķa mūs ir jānoved. Vispārējam Radītāja nodomam ir tikai viena būtība – sniegt labestību. Vadoties no šī nodoma, tika izveidoti visi dabas līmeņi, iekļaujot cilvēku, kura attīstība vēl nav pabeigta. Kad cilvēks sevi attīstīs līdz tādai pakāpei, ka sajutīs labestību, kuru Radītājs raida lejup, viņš pilnā mērā sevi apzināsies vienotā sistēmā harmoniskā saiknē ar visu pārējo dabu. Absolūta labestība ir doma, kas radījusi radījumu, tas ir, egoistisko vēlmi un kas noved šo vēlmi pie vienlīdzības ar pašu domu. Radītājs pabeidz savu darbību ar to, ka sākotnējo egoismu un visas tā daļas (nedzīvo, augu, dzīvniecisko un cilvēcisko dabu) noved pie tāda eksistences līmeņa, kas dēvēts par labestību. Tas notiek ar vienu nosacījumu – radījumam pašam jāvēlas pielīdzināties Augstākajam spēkam, tieši šeit ir ietverta viņa gribas brīvība.
2.7. Tests
1. Kam atbilst rešimo?
a) – pamatam;
b) – ārējo spēku izmaiņas likumiem;
c) – pamatam ar nemainīgām īpašībām;
d) – īpašībām, kuras mainās ārējo spēku iedarbībā.
2. Kas ir pamats?
a) – nemainīgās īpašības;
b) – attīstības kārtība;
c) – garīgā informācija;
d) – visas atbildes ir pareizas.
3. Kuru no četriem faktoriem cilvēks spēj mainīt?
a) – būtību;
b) – būtības mainīšanas likumus;
c) – iekšējo īpašību mainīšanas likumus atkarībā no ārējām iedarbībām;
d) – saskarsmes vidi.
4. Ko ietekmē tās vai citas saskarsmes vides izvēle?
a) – cilvēka attīstības tempu un kvalitāti;
b) – pasaules uztveres jutību;
c) – trīs pārējos faktorus;
d) – rakstura īpašības.
5. Kādus no uzrādītajiem parametriem un apstākļiem cilvēks spēj mainīt patstāvīgi?
a) – būtību;
b) – savu attieksmi pret sabiedrību;
c) – rešimot secību;
d) – iedzimtos faktorus.
Jaunākie komentāri