3. nodarbība
Garīgā konstrukcija „Ādams Rišons”
3.1. Ievads
3.2. Radījuma attīstības nosacījumi
3.3. Īpašību līdzība
3.4. Cilvēka attīstības virzošais spēks
3.5. Kopīgās dvēseles „Ādams” uzbūve
3.6. Šķelšanās process
3.7. Šķelšanās cēlonis
3.8. Formas mainīšanas pārdzimšana
3.9. Noslēgums
3.10. Tests
3.11. Papildmateriāls
3.1. Ievads
Augstākā spēka mērķis ir radīt radījumu līdzīgu Sev. Pilnība izpaužas atdevē un mīlestībā, tāpēc Viņa izveidotajam radījumam ir jāsasniedz līdzvērtīgs stāvoklis. Radījumam, kuru radījis Radītājs un kurš salīdzinājumā ar Viņu attiecīgi atrodas viszemākajā līmenī, ir jāiziet noteikti procesi, kas ļaus radījumam sasniegt Radītāja līmeni. Citiem vārdiem, radījumam jāpārliecinās, ka viņam dotās sākotnējās īpašības, tāpat arī Augstākā vadība, kas šīs īpašības vada, ir pati pilnība un tai ir vislabākie mērķi. Svarīgi saprast, ka katrā savā stāvoklī radījums atrodas absolūtas un saudzējošas Radītāja vadības ietekmē. Par apzināšanās rezultātu jākļūst radījuma patiesai vēlmei pielīdzināties Radītājam.
Radījumam sevi ir jāizzina patstāvīgi, tāpat arī jāizzina Radītājs un Viņa vadības ceļi. Pateicoties šai izzināšanai, radījumam atklāsies pilnības izpratne, un radīsies vēlme šo līmeni sasniegt un kļūt kā Viņš. Pilnība ir Radītāja pilnīgas atdeves un mīlestības īpašība – tātad radījumam ir jāiegūst tieši šī īpašība. Atdevei attiecībā pret Radītāju ir jāīstenojas tādā pašā veidā, kāda tā ir Viņam, atbilstoši lielumam, kvalitātei un daudzumam. Tas ir mūsu attīstības galamērķis.
Lai novestu radījumu pie beigu stāvokļa, Radītājs viņu rada un attiecībā pret viņu veic noteiktas darbības, ievirza viņu noteiktā procesā.
Tieši šo procesu mēs arī studējam. Mēs apgūstam to tādā veidā, kādā kabalisti, kuri sasnieguši augstākos stāvokļus, to atklāj garīgajā līmenī. Šajā līmenī nepastāv laika jēdziens, tur eksistē fiksēti stāvokļi. Gluži kā skanējot šos stāvokļus, mēs paši tos pakāpeniski izejam.
Virzoties augšup uz garīgo līmeni, kabalists viscaur redz visu radījumu . Viņš it kā vēro kinolenti, viņam pieejami visi kadri, viņš var aprakstīt šo stāvokli no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam. Lasot kabalistu sarakstītās grāmatas, cilvēks saprot stāvokļus, kuros viņš atrodas, kā arī stāvokļus, kuri viņam ir jāiziet. Viņš apzināti iekļaujas šajā procesā, racionāli un tāpēc ātri, vienkārši un viegli virzās uz iepriekš noteikto pilnības stāvokli.
Tieši tāpēc ir nepieciešama kabalas zinātne. Bez kabalas cilvēce jebkurā gadījumā izies tos pašus stāvokļus, taču to iziešanas kvalitāte būs pilnīgi citāda: nežēlīgais attīstības veltnis spiedīs uz mums un liks virzīties uz priekšu, pamatojoties uz „nolieguma nolieguma” likumu. Katrs stāvoklis spiež uz mums. Mēs jūtam, ka vairs nespējam tajā atrasties un tas mūs piespiež to mainīt uz daudzkārt pilnīgāku. Lai iegūtu spēju virzīties uz priekšu, katrs savs stāvoklis mums sevī ir jāsajūt kā neciešams. Lai mēs izvairītos no šīs sāpīgās virzīšanās uz priekšu, kabalisti mums atklāj šo procesu un parāda, kā jātiecas uz priekšu, lai apsteigtu attīstības veltni.
3.2. Radījuma attīstības nosacījumi
Radītājs veido attiecīgus nosacījumus radījuma attīstībai un viņa pāriešanai uz pilnības stāvokli. Radītājs izveido divus nosacījumus: iekšējo, kuru mēs dēvēsim par radījumu un ārējo, dēvētu par pasaulēm. Pasaules ir Radītāja attieksme pret mums. Apslēpjot sevi, Viņš it kā ietērpj sevi apvalkos, tādā veidā izveidojot pasaules, radījumam apkārt esošo realitāti.
Attēls 3.2.1.
Var iztēloties sevi atrodamies pasaulēs, kuras Radītājs radījis speciāli mums. Mēs atrodamies iekšpusē, bet Augstākais spēks, Radītājs – ārpusē. Mūs ar Viņu atdala piecas pasaules. “Pasaule” ivritā nozīmē “olam”, no vārda “olama”, apslēptība. Pasaule apslēpj spēku, kas virs tās atrodas un kurš mūs vada caur šīs pasaules apvalku. Tātad Radītājs mūs vada caur pasauļu sistēmu.
Kopumā pastāv piecas pasaules: Ādama Kadmona pasaule – nākamā cilvēka pirmtēls (“Ādams” – cilvēks, “Kadmons” – pirmējais, pirmtēls), pēc tam Acilut, Brija, Jecira un Asija pasaule. Caur šiem pieciem priekškariem Radītājs mūs vada. No vienas puses, viņš radīja pasauļu sistēmu, bet no otras puses, radīja cilvēku, kurš sastāv no ķermeņa un dvēseles.
Attēls 3.2.2.
Mūsu ķermenis eksistē zemāk par visām šīm pasaulēm, stāvoklī, kas dēvēts par „mūsu pasauli”. Šī pasaule kabalā netiek studēta, jo tā ir matērijas pasaule, kas nav spējīga uz garīgo augšupeju un garīgajiem kritumiem.
Pārējās pasaules, kas atrodas augstāk par mūsu pasauli, ir garīgās: tajās iespējams tiešs cilvēka kontakts ar Augstāko spēku. Saikne ar Radītāju atklājas cilvēkam dažādās pakāpēs. Ja, pieņemsim, pirmā pasaule apslēpj Radītāju no cilvēka par 20%, tad otrā – par 40%, trešā – par 60%, ceturtā – par 80% un mūsu pasaule pilnībā apslēpj no mums Radītāju. Aptuveni tādā veidā var attēlot pasauļu uzbūvi.
Attēls 3.2.3.
Vārdnīca
Radītājs – visglobālākais likums, kas nonāk lejup pie mums, mūs veido, rada mūsu Visumu, vada visu, sākot no vissīkākās šūniņas, caur visiem organismiem līdz veselai kosmogoniskai struktūrai, virzot uz sākotnējo mērķi – attīstīt radījumus atbilstoši savam līmenim. Vispārīgā nozīmē – katrs cēlonis tiek dēvēts par Radītāju attiecībā pret sekām, attiecībā pret pakāpi, kuru šis cēlonis rada.
Jaunākie komentāri