5.3. „Pasaulīgie” nosaukumi kabalā
Tādējādi mēs varam saprast, kāpēc kabalisti augstāko ideju paušanai izmanto tādus vārdus kā skūpsts, dzimumakts, apskāvieni, dzemdības utml.: kabalisti nevar izmantot citu valodu, izņemot zaru valodu, kura tieši norāda uz katras saknes saistību ar tās atbilstošo zaru.
Tātad, lai cik pasaulīgs mums liktos viena vai otra zara nosaukums, mēs nevaram atteikties no tā izmantošanas, jo mūsu pasaulē neeksistē cits zars, kuru varētu izmantot šī zara vietā.
Mēs zinām, ka Augstākā gaisma rada sākotnējo kli, kas sastāv no piecām daļām. Pēc tam šī kli sāk sevī iekšēji dalīties, vairoties, izpaust savas iekšējās struktūras. Taču tā ir tā pati kli, tikai katra tās daļa dalās vēl uz piecām, tad vēl uz piecām utt. Katra no daļiņām līdzinās sākotnējai kli, taču pauž vienu no tās īpašībām.
Tad, kad mēs, izmantojot zaru valodu, runājam par kādu darbību vai objektu Augstākajā pasaulē, mums precīzi jānorāda, no kādas īpašības kāda izpausme izriet, kādi ir tās cēloņi un sekas. Mūsu pasaulīgajā valodā var runāt pietuvināti, taču ja runājam par garīgo, tad mums pilnīgi precīzi jānorāda katra objekta vieta visu piecu pasauļu sistēmā, visās 125 pakāpēs. Šī vieta tad arī ir kabalistiskais objekta nosaukums.
Atsakoties no kāda nosaukuma izmantošanas, mēs ne tikai zaudētu tam atbilstošo Augstākās garīgās pasaules jēdzienu (jo neeksistē cits nosaukums, kas spētu to aizvietot, lai šo sakni aprakstītu), bet arī nodarītu zaudējumu visai zinātnei kopumā.
Garīgo objektu var dēvēt atbilstoši viņa nosaukumam. Ko nozīmē „nosaukums”? Mēs piešķiram nosaukumu kli skaitliskajai nozīmei, tas ir, vēlmes lielumam atbilstoši ekrānam, pakāpei, šī ekrāna īpašībām un tādā veidā skaidri norādām uz to vai citu objektu. Šajā gadījumā mēs izmantojam kabalas valodu – sefirot, parcufim valodu, kura nekādā veidā nav saistīta ar mūsu pasauli. Šajā valodā sarakstītas kabalas pamatgrāmatas: dižā 16.gs. kabalista ARI grāmata „Dzīvības koks” un „Desmit Sefirot Mācība”, kuru sarakstījis mūsdienu 20.gs. kabalists Bāls Sulams.
Pastāv cita valoda – zaru valoda, kurā uzrakstītas „Zoar grāmata” un Pentateihs jeb Piecas Mozus grāmatas Vecajā Derībā. Šeit, attiecībā uz Augstāko, tiek izmantoti mūsu pasaules vārdi. Kabalistiem nav interesanti runāt par mūsu pasauli. Kas tajā ir īpašs, lai rastos nepieciešamība to aprakstīt? Viņu vēstījumi ir tikai par Augstāko pasauli, par to, kurp mums vajadzētu virzīties.
Tāpēc mums ir jāsaprot, ka kabalā vārdi, kas varētu mums likties pasaulīgi, tiek lietoti absolūti ne tajā kontekstā, kādā esam ieraduši tos dzirdēt un saprast. Aiz šiem vārdiem atrodas Augstākās pasaules darbības un īpašības.
Lūk, tāpēc mums nav jābrīnās par „nepiedienīgu” nosaukumu izmantošanu, jo šajā aspektā kabalistam nav brīvas izvēles: viņam jāizmanto mūsu pasaules nosaukumi, kuri precīzi atbilst tam, kas norisinās Augstākajā pasaulē un viņš nevar šos nosaukumus aizvietot ar citiem, „pieklājīgākiem”. Viņam jāsniedz izsmeļošs skaidrojums, un jānoformulē precīzs definējums.
Ja garīgajā pasaulē kāds objekts atbilstoši viņa zaram mūsu pasaulē tiek dēvēts par glāzi, tad kabalistam tas ir jādēvē par glāzi, skūpsts par skūpstu, dzimumakts vai dzemdības par dzimumaktu vai dzemdībām. Tāpēc mums varētu likties, ka kabalas grāmatas ietver sevī erotisku saturu.
Piemēram, „Augstā Dziesma” – visspēcīgākais vēstījums par radījuma saplūsmi ar Radītāju. Tāpēc to dēvē par „Augsto Dziesmu”, tas ir, visu dziesmu dziesmu, kas apdzied visaugstāko stāvokli – radījuma saplūsmi ar Radītāju. Tajā tiek aprakstīts visspēcīgākā gaismas un kli iekļūšana viens otrā. Šo grāmatu uzrakstīja ķēniņš Zālamans. Viņš bija dižens viedais, taču spēja šo gudrību paust tikai ar mūsu pasaules „erotisko aprakstu”. No tā nav iespējams izvairīties, jo tādā veidā izpaužas līdzības likums, zara saikne ar tā sakni.
5.4. Tests
1. Uz ko balstīts kabalistu vārdu krājums?
a) – uz garīgo sakņu nosacījumiem;
b) – uz vienošanos starp kabalistiem;
c) – uz garīgo sakņu saikni ar materiālajiem zariem;
d) – uz mākslīgiem nosacījumiem.
2. Vai kabalistu valoda ir precīza?
a) – jā, jo pastāv absolūti precīza saikne starp zaru un tā augstāko sakni;
b) – nē, jo garīgās īpašības nav iespējams precīzi izteikt ar mūsu pasaules vārdiem;
c) – jā, jo viss kabalistu aprakstītais ir viņu objektīvi izzinātais;
d) – nē, jo nav precīzas saiknes starp materiālo zaru un tā garīgo sakni.
3. Kad cilvēks sāk izprast zaru valodu?
a) – uzsākot kabalas studijas;
b) – šķērsojot mahsomu, paceļoties uz pirmo garīgo pakāpi;
c) – ierobežojot materiālās vēlmes;
d) – attīstot piecus maņu orgānus.
4. Kāpēc cilvēks studē kabalu, nesaprotot zaru valodu?
a) – lai iegūtu zināšanas par augstāko pakāpi;
b) – lai iegūtu zināšanas par esošo stāvokli;
c) – lai palielinātu vēlmi sasniegt augstāko pakāpi;
d) – lai uzlabotu materiālo dzīvi.
5. Vai kabalists var izmantot dažādus vārdus viena garīgā objekta vai vienas darbības apzīmējumam?
a) – nē, vienai saknei atbilst tikai viens zars;
b) – nē, jo tas radīs studentam apjukumu;
c) – jā, jo vienai saknei atbilst vairums zaru;
d) – jā, tas būs tiešāks, apraksts – detalizētāks.
6. Ar ko atšķiras parcufim, sefirot valoda no zaru valodas?
a) – parcufim, sefirot valoda neizmanto mūsu pasaules vārdus;
b) – parcufim, sefirot valoda ir precīzāka;
c) – zaru valoda ir labāk saprotama;
d) – tas ir viens un tas pats.
Jaunākie komentāri