Papildmateriāls
Cilvēka dabas pamati
Saturs:
- Kas ir kabala
- Kabalas zinātnes būtības noteikšana
- Kabalas zinātnes pamatsadaļas
- Realitātes izzināšanas četras kategorijas
- Kabalas metode
- Kabalas studiju galamērķis
- Kabala apraksta visu sistēmu divu virzienu veidā
- Visuma pamatelementi
- Radījuma mērķis
- Uz kādiem datiem balstās kabala
- Kabalas terminoloģija
- Kabalas vēsture
- Mīti par kabalu
- Vēlmes baudīt attīstības posmi
Kas ir kabala
Kabala ir zinātne ar ļoti interesantu vēsturi. Tā tika atklāta senajā Babilonijā cilvēku civilizācijas sākuma periodā, pirms vairāk kā 5000 gadu. To atklāja Babilonijas priesteris Ābrams. Viņš veidoja no māliem elkus un pārdeva tos iedzīvotājiem. Pastāvīgi atrodoties starp saviem tautiešiem, Ābrams piepeši atklāja, ka šīs mazās civilizācijas cilvēki kļūst arvien lielāki egoisti. Viņi attālinās un neieredz viens otru, atrodas savstarpējā sāncensībā un pārstāj pastāvēt kā viena ģimene. Saskāries ar šādu stāvokli, Ābrams sāka pētīt šo parādību, kas tajos laikos šķita neparasta.
Savu pētījumu rezultātā viņš atklāja dabas likumu, kuru dēvē par „līdzības likumu” – pamatlikumu, tas skaidro, ka dabas pamatā ir absolūts altruisms, mīlestība, vienotība un visu tās daļu savstarpējā saikne. Taču cilvēks, atrodoties mūsu pasaulē, nonāk egoistiskajā attīstībā un arvien vairāk sāk attālināties no dabas, tādā veidā kļūstot tai pretējs. Šāda neatbilstība dabai, kas pirmoreiz parādījās senajā Babilonijā, noveda Ābramu pie kabalas atklāšanas, tas ir, pie egoisma kompensācijas metodikas.
Taču kāpēc egoisms tomēr attīstās? Egoisms attīstās tieši tāpēc, lai to labojot, cilvēks atjaunotu savu līdzsvaru ar dabu. Šis līdzsvars, kuru cilvēks sasniedz ar savām pūlēm, noved viņu pie iekšējā nodoma sapratnes, kas pastāv dabā: kāds nolūks ir cilvēka egoistiskajai attīstībai un viņa pretstatam dabai un kāpēc viņam jānonāk pie līdzsvara ar dabu. Tad, kad cilvēks pastāvīgi kompensē savu egoismu ar tieksmi pēc līdzsvara, līdzības, mīlestības un saiknes ar visām dabas daļām, viņš sasniedz tās visaugstāko līmeni, kuru mēs dēvējam par Radītāju.
Turklāt sasniegt šo līmeni cilvēks var atrodoties tieši mūsu pasaulē, mūsu stāvoklī. Nav citu pasauļu, tāpat kā nav citu stāvokļu. Citas pasaules ir tas, kas izpaužas cilvēkā, kad viņš sāk izzināt dabu sevi ar to līdzsvarojot. Es eksistēju tikai un vienīgi šajā pasaulē. Nav nekā cita, izņemot šo pasauli. Visu, ko izdomājušas daudzveidīgās reliģijas, atstājiet mierā.
Mēs eksistējām šajā dzīvē un ja tās laikā spēsim pacelties virs sava egoisma un sasniegt zināmu līdzsvaru ar dabu, tad atklāsim sev papildu eksistenci, kas atrodas augstāk par mūsu patreizējo un kuru dēvē par „Augstāko pasauli”. Tad, kad cilvēks paceļas pāri savam dzīvnieciskajam, egoistiskajam stāvoklim un sasniedz līdzsvaru ar dabu, viņš nonāk ar to tādā kontaktā, kas nepārstāj pastāvēt pat ar dzīvnieciskā ķermeņa nāvi. Taču, ja šādu līdzsvaru nesasniedz, tad līdz ar dzīvniecisko ķermeni izzūd visa viņa pasaules uztvere, tāpēc ka tā atrodas tikai šajā ķermenī.
Kabalas zinātnes būtības noteikšana
Kabalas pamatu definēšanai minēsim mūsu laika izcilā kabalista Bāla Sulama formulējumu no raksta „Kabalas zinātnes būtība”. Viņš raksta: „Kas patiesībā ir kabalas zinātne? Šādu jautājumu sev uzdod ikviens saprātīgs cilvēks. Lai sniegtu uz to apmierinošu atbildi, minēšu pareizu, laika pārbaudi izturējušu, definējumu: kabala nav nekas cits, kā pilnīga un pietiekama informācija par Augstāko spēku cēloņu un seku lejup nākšanas kārtību atbilstoši pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, savstarpēji saistītiem un virzītiem uz viena augstākā, Visuma mērķa sasniegšanu, proti, – „radījumiem, atrodoties šajā pasaulē, ir jāatklāj Radītājs””.
Zinātnieki, definējot savu zinātni, formulējumā cenšas iekļaut visas savas zinības par šo zinātni, tāpēc, izņemot viņus pašus, nevienam citam tas nav saprotams. Es pat nezinu, cik saprotams tas šķiet viņiem pašiem. Taču Bāla Sulama formulējumā katra frāzes daļa patiešām veidota saskaņā ar nepieciešamību.
Taču tagad mēs sniegsim citu definējumu: kabalas zinātne ir visaugstākā dabas spēka atklāšana, tā rezultātā cilvēks iegūst mūžības un pilnības sajūtu.
Jaunākie komentāri