Abstraktie nosaukumi
Pastāv kļūdains uzskats, ka visi nosaukumi un jēdzieni, kurus izmanto kabalā, attiecas uz abstrakto kategoriju un ir nosacīti. Šis nepareizais priekšstats radās tāpēc, ka kabala pēta augstāko pasauli, kas atrodas ārpus laika un telpas ietvariem. Augstāko pasauli var izzināt, apgūstot tikai kabalistisko metodiku. Ņemot vērā to apstākli, ka šo zinātni apgūst tikai nedaudzi zinātnieki, kuri izzina garīgo pasauli, tas ir, vēro, sajūt un praktiski pēta augstākos likumus un to izpausmes formas, pastāv viedoklis, ka viss, kas saistīts ar augstākajām pasaulēm, ir nošķirtas kategorijas, absolūti atdalītas no realitātes.
Patiesībā kabala neapraksta neko citu kā reālo esamību, apgūstamu praktisku eksperimentu ceļā. Negrozāms kabalistu likums klāsta: „Tikai praktiski izzināmais tiek aprakstīts”. Kabalistam neeksistē tas, ko viņš nav izzinājis. Tādējādi kabalā nevar pastāvēt abstrakti objekti, jēdzieni, formulējumi, tie visi ir izzināšanas rezultāts.
Izzināšana kabalā nozīmē skaidru sajūtu, apzināšanos, ka pastāv baudas avots, proti, tas, kas tiek pētīts, ietverot visus tā nodomus, plānus tās pakāpes ietvaros, kurā mēs to izzinām. Izzināšana pamatojas uz sapratni par garīgās dabas pirmcēloņiem.
Terminoloģijas pamati kabalā
Kabala ir praktiska metode, kas ļauj izzināt dabas likumus, tāpēc savos skaidrojumos kabalisti ir spiesti izmantot tikai tos vārdus, nosaukumus un terminus, kuri atbilst apzīmējamo objektu un parādību reālās atbilstības nosacījumam.
Daudzās zinātnēs termini netiek tulkoti: tos lieto tikai oriģinālvalodā (piemēram, latīņu nosaukumi medicīnā, itāliešu – mūzikā). Tieši tāpat arī šajā zinātnē izrādījās neiespējami pārtulkot daudzus kabalas terminus, par cik, izņemot vārda jēgas nozīmi, ārkārtīgi svarīga ir vārda burtu skaitliskā izpausme (gematrija), to forma, elementi, tāpat arī citi faktori.
Protams, būtu vēlams saglabāt terminu rakstību ivritā, par cik dziļa jēga ietverta pat burtu formas apveidos, taču dažādu iemeslu dēļ no tā nācās atteikties. Tekstā tiek izmantotas latviešu valodā lietojamās vārdu locījumu galotnes (piemēram, „sefirā”, „no masaha”), turpretī daudzskaitlī vārdu galotnes ir ivritā (piemēram, sieviešu dzimtē: sefira – sefirot vai arī vīriešu dzimtē: parcufs – parcufim).
Zaru valoda
Zinātnieku kabalistu pētījumi parādījuši, ka visu garīgo pasauļu uzbūve precīzi atkārto viena otru, starpība ir tikai „materiālā”, tas ir, saņemšanas elementa stāvoklis katrā no garīgajām pasaulēm tiek noteikts ar attālinājumu no pirmcēloņa. .
Tāpēc katrs nākamais posms ir pirmcēloņa izpausme esošajā līmenī. Tādējādi pats sistēmas posms vārda pilnā nozīmē ir pirmcēlonis attiecībā uz zemāko posmu, veido to un pilnībā nosaka visas tā īpašības.
Tas viss sniedza pētniekiem iespēju pielietot īpašu zīmju sistēmu informācijas nodošanai par Universa līmeņiem, kurus nav iespējams aprakstīt vienkāršā pierakstā. Šo zīmju sistēmu viņi nosauca par zaru valodu. Šajā sistēmā katrs vārds, kas semantiski attiecas uz mūsu pasaules objektu vai parādību, tiek dēvēts par zaru. Zars norāda uz cēloni, kas radījis šo objektu – sakni, uz to, par kādu augstākā līmeņa parādību vai objektu iet runa.
Tāds ir valodas raksturs, kuru lieto zinātnieki kabalisti, lai nodotu informāciju un lai šo valodu izmantotu mutiskā, tāpat arī rakstiskā formā nākamajās paaudzēs. Šī valoda atbilst pietiekamības prasībām, tas ir, pilnībā apmierina to vajadzības, kuri vēlas izzināt Visumu un piedalīties tā mērķa realizācijā.
Tātad kabalistiskās terminoloģijas izveides sistēmiskā pieeja ir zaru valodas princips, kas balstīts uz Visuma struktūras raksturu, kas ir dotās zinātnes apgūšanas priekšmets.
Mēs nevaram šeit minēt daudzus citus ļoti nozīmīgus kabalas zīmju sistēmas aspektus, tādus kā informācijas nodošana burtu grafiskā atveidojuma ceļā, caur to skaitlisko nozīmi (gematriju), tāpat arī pastāstīt par četru kabalas valodas veidu rašanās cēloņiem un īpatnībām, kas izveidojušies vēsturiskā ceļā. Šis materiāls tiek sīki studēts kabalas zinātnes atbilstošajās sadaļās.
Jaunākie komentāri