Kabalas būtība
Izcilais 20. gadsimta kabalists Bāls Sulams savā rakstā „Kabalas zinātnes būtība” kabalas pamatu definējumu formulēja sekojošā veidā:
„Kas ir kabalas zinātne? Šāds jautājums, protams, rodas katram domājošam cilvēkam. Lai sniegtu uz to apmierinošu atbildi, minēšu pareizu definējumu, kas izturējis laika pārbaudi: kabala nav nekas cits kā pilna un pietiekama informācija par augstāko spēku cēloņu un seku lejup nākšanas kārtību atbilstoši pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, kuri ir savstarpēji saistīti un kuri virzīti, lai sasniegtu vienīgo augstāko mērķi – Universa mērķi, kas tiek definēts kā „Radītāja atklāsme radījumiem šajā pasaulē”.
Tātad kabala apgūst Augstāko spēku lejup nākšanas kārtību mūsu pasaulē no kāda avota, kas dēvēts par „Radītāju”, kurš ir šo spēku pirmcēlonis un sakne; šo spēku cēloņu un seku attīstība, kas nosaka, kādā veidā tie transformējas attiecībā pret cilvēku un kādā veidā viņu ietekmē.
Šie spēki virzoties lejup veido Visuma sistēmu saskaņā ar atbilstošiem un stingriem likumiem un mērķtiecīgi iedarbojas uz cilvēku ar nolūku pakāpeniski atklāt viņam Radītāju, cilvēkam vienlaikus atrodoties šajā pasaulē.
„Kabalas būtība”
Kabala izzina visu, ko radījusi Radītāja doma un kas attiecībā pret cilvēku ir Absolūts. Proti: kādā veidā šī doma pārtop par spēkiem; kā tie veido matēriju, tas ir, vēlmi baudīt, no kuras pēc tam rodas cilvēks; kā cilvēks, atrodoties viszemākajā līmenī – mūsu pasaulē, ar šo spēku palīdzību pakāpeniski sasniedz visaugstāko līmeni – saplūsmi ar Radītāju, ietverot sevī divus diametrāli pretējus, attālinātus vienu no otra, universa punktus. Citiem vārdiem sakot, šī zinātne izskata visa, kas ir radīts, evolūcijas procesa veidošanos saskaņā ar sākotnējo radīšanas Nodomu.
Kabalas apgūšanas priekšmets
Kabala ir zinātne par Visumu, tā ģenēzi, vispārējo struktūru, kustību kopumā un katras atsevišķas detaļas skatījumā.
Kabala izskata:
1) pasaules radīšanu, ieskaitot garīgās pasaules, mūsu kosmosu, saules sistēmu, nedzīvo, augu, dzīvnieku dabu un cilvēku;
2) attīstības procesa plūsmu un galamērķi;
3) cilvēka iespēju iejaukties šajā procesā (antropoloģisko faktoru);
4) saikni starp mūsdienu stāvokli un tiem stāvokļiem, kuros mēs atradāmies līdz cilvēka un sabiedrības parādīšanās uz šīs zemes;
5) to dzīves laika posma jēgu, kurā mēs eksistējam kā bioloģiskais ķermenis un caur kuru sajūtam apkārtējo pasauli;
6) stāvokli, kurā mēs eksistējam līdz mūsu piedzimšanai; mūsu stāvokli šajā pasaulē un stāvokli, kurā mēs atrodamies pēc nāves;
7) pārdzimšanu riņķojumu – vai tās pastāv un kādā veidā šīs pārdzimšanas ir savstarpēji saistītas;
8) iespēju šīs dzīves laikā iekļauties augstākajā formā, kurā mēs atrodamies līdz mūsu piedzimšanai un pēc nāves;
9) zinātnes, mākslas, kultūras avotus, tas ir, visu, kas saistīts ar valodu, cilvēka uzvedību, to saknes un realizācijas cēloņus tieši šādā veidā.
Viss augstāk minētais tiek atspoguļots kabalā, jo tā apraksta vispārējo Likumu, sniedz Universa apraksta summāro formulu. Einšteins sapņoja atrast formulu, kas apvienotu Visumu ar visām tā detaļām, saprotot, ja šāda formula ir patiesa, tad tai ir jabūt caurskatāmai: dažu parametru mijiedarbība vienkāršas funkcionālās atkarības ceļā. Kabala mūs atved pie šīs formulas, kas visu izskaidro. Jebkurā gadījumā kabalisti pie šāda slēdziena nonāca savu pētījumu rezultātā, un cilvēks, studējot kabalu, var par to personīgi pārliecināties.
Jaunākie komentāri