2008.gada 16.janvārī
Lektors: Mihaels Laitmans
Jautājums: Kāda starpība starp sievišķo daļu vīrietī un sievišķo daļu, kura iemiesojusies sievietes izskatā šajā pasaulē?
Un ar tik „nenozīmīgiem” jautājumiem jūs sākat? Kas tad būs tālāk?
Mēs mācāmies, ka katra vienība ietver sevī visu esošo. Tāpēc vīrietī ir sievišķā daļa, bet sievietē – vīrišķā daļa. Mēs to redzam arī mazāk attīstītajos organismos, kuros vīrišķā un sievišķā daļas satuvojas tik cieši, ka apvienojas vienā veselumā. Tāpat arī mūsu hromosomās, visos cilvēka gēnos mēs redzam, ka eksistē daļa, kas kopīga sievietēm un vīriešiem, eksistē daļa, kura raksturīga vai vīriešiem, vai sievietēm un ir daļa, kas sastopama gan vienos, gan otros. Organismā ir tādas daļas, kuras var nodot no vīrieša sievietei vai otrādi, ir iespējams pat pārstādīt orgānu, taču ir tādi, kurus pārstādīt nav iespējams. Tas ir, visā sievietes organismā viņas dzimums nosaka viņai raksturīgās funkcijas, pat iekšējos orgānos, pat tajā, kas mums vēl nav zināms. Tikai šodien mēs atklājam, kura smadzeņu daļa vairāk attīstīta vīriešiem un kura sievietēm, kā arī starpību iekšējo īpašību attīstībā, raksturā.
Vīrieša un sievietes būtība ļoti atšķiras viena no otras. Pamatojoties uz kabalu, mēs pārstāvam divas dažādas pasaules. Vīrieša būtības pamatā ir atdeve, bet sievietes – saņemšana. Taču ikvienā no tām, protams, ir otrās pusītes daļa, tadā veidā mēs eksistējam.
Sieviete šajā pasaulē ir garīgās pasaules atveidojums, tāpat kā vīrietis. Un šajā pasaulē mēs redzam, ka atrodamies pilnīgi citādā stāvoklī. Mēs apspiežam dabu un no zināšanu trūkuma pūlamies darīt ar to visu, kas ienāk prātā, taču būtu lietderīgāk to izzināt un rīkoties tā, lai gūtu labu rezultātu. Un tikai tad mēs nonāksim pie līdzsvara un papildināsim viens otru. Šajā situācijā nav jāvada vai jāvalda pār otru, nepieciešams tikai vienam otru papildināt.
Turklāt vēl tas, ko mēs redzam kā lāstu un svētību, kas sūtīti Ādamam un Ievai no Radītāja. Sākumā tiek stāstīts par sākotnējo stāvokli, kad viņi sadalījās divos ķermeņos un pēc tam tiek runāts par to, kā viņi papildina viens otru: „vīrs un sieva – Šekina starp viņiem”. Tas ir, Radītāja atklāsmi mēs sasniedzam, ja tikai abi savstarpēji apvienojas.
Jautājums: Vai tas nozīmē, ka vīrietī ir gan vīrietis, gan sieviete? Un tas pats arī sievietē?
Citādi mēs nebūtu spējīgi pat saprast viens otru. Es saprotu sievieti caur sievieti manī, un viņa saprot vīrieti (ja saprot) caur vīrieti viņā.
Jautājums: Pēc Mahsoma šķērsošanas, kad visi apvienojas kopīgajā dvēselē Ādams Rišons, vai iekšējais dalījums vīrietī un sievietē saglabājas?
Dalījums paliek vienmēr, bet tieši dalījums palielina viņu papildināšanu vienam ar otru, viņu vienotību. Tāpat kā maltītes laikā, kad atnāku izsalcis un nevēlos, lai ēšanas laikā izsalkuma sajūta izzustu, jo vēlos turpināt šo maltīti bez pārtraukuma. Vai tad slikti, ja es pastāvīgi gūšu baudu? Zināms, ka pēc maltītes mēs pieceļamies, jo vairs negribam ēst un bauda ir pagājusi. Un mēs uzsākam meklējumus, kādā veidā vēl gūt baudu. Taču šajā situācijā, kad mēs attīstāmies garīgumā, ir iespēja pastāvīgi palielināt attālumu starp mums, lai mēs viens otru papildinātu. Tādēļ pretstats paliek, un virs tā rodas papildinājums. Tādējādi mēs pastāvīgi attīstāmies un saņemam viens no otra baudu tik lielā mērā, ka nonākam līdz mūžības sajūtai.
Tāpēc pretēji šai pasaulei garīgā izaugsme ir dota, lai papildinātu šīs divas radījuma daļas, vīrieti un sievieti tādā mērā, līdz tās varēs sajust, ka tieši savstarpējā sadarbībā rodas dzīves pilnība.
Jautājums: Ja tā, tad tas nozīmē, ka dalījums pēc mahsoma šķērsošnas neizzūd, bet gluži pretēji, izpaužas vēl spēcīgāk?
Jā, vēl spēcīgāk. Attīstoties, daba palielina un pastiprina pretstatu, lai saņemtu pēc iespējas lielāku kvalitātes spēku, vienreizīgumu, pilnību.
Jautājums: Un tad vīrietī un sievietē vairāk izpaužas viņu spējas, un viņi atklāj viens otru?
Pareizi. Šodien konstatējam, ka starp viņiem praktiski nav atšķirības ne apģērbā, ne uzvedībā, ir vienlīdzība, kuru mēs it kā vēlamies ieviest un tamlīdzīgi, tas viss ir defekts, kuru šobrīd atklājam cilvēku sabiedrībā. Tāpat arī atklājas lielā vispārējā krīze sabiedrībā, visā, ar ko nodarbojamies šajā pasaulē. Tā atklājas, lai parādītu mums, līdz kādai pakāpei esam zaudējuši sapratni par to, kas ir prieks, pilnība, labošanās, viss tas labais, kas var būt.
Jautājums: Vai sieviete atklāj sevī tādus jēdzienus kā Mozus, Faraons? Vai viņa sasniedz tādus stāvokļus, kuriem var piešķirt nosaukumus, pamatojoties uz skaidru apziņu un sajūtām? Varbūt sieviete izprot garīgo dimensiju un tajā virzās uz priekšu citādi?
Vīrietim ir vajadzīgs hisarons, kas nonāk pie viņa no sievietes, sievietei ir nepieciešami papildu spēki, kuri nonāk pie viņas ar vīrieša palīdzību. Viņi nespēj turpināt savu izaugsmi viens bez otra. Tādējādi, savstarpēji papildinot viens otru, viņi turpina savu garīgo virzību. Un sieviete tieši tāpat sevī atklāj tos apzīmējumus, kuri nosaukti vārdos Ābrams, Īzaks, Jēkabs utt. Tie ir garīgie nosaukumi, sefirot, un mēs runājam par dvēseli. Ir sievišķā dvēsele un vīrišķā dvēsele. Mums ir bijušas pravietes, pirmmātes un viņas visas bija garīgās izzināšanas procesā.
Kur tad tiek izzināts garīgums? Tas tiek izzināts izlabotajā kli, kurā sievišķā un vīrišķā daļa ir sabalansētā stāvoklī. Pastāv 10 sefirot, ekrāns, or hozer. Radījums iekšēji atklāj Radītāju. Kad Radītājs atklājas attiecīgajai dvēselei, kuru dēvē par Sāru, Rivku, Rāheli, Lea, Devoru, Huldu un citas, tad tā ir Radītāja atklāsme sievietes dvēselē. Un tad šajā dvēselē atrodas visi šie definējumi: Hesed, Gevura, Tiferet, Necah, Hod, Jesod un Malhut, un tie tad attiecīgi ir Ābrams, Īzaks, Jēkabs, Mozus, Jozefs, Ārons, Dāvids.
Jautājums: Tātad apzīmējumos nav starpības?
Nē, nav. Taču labošanās metode labajai un kreisajai līnijai – vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga.
Jaunākie komentāri