Kabalas zinātne Latvijā

… nevienam nav pat mazākās nojausmas, kas notiks pasaules ekonomikā pēc sekundes. Ar sarežģītāko modeļu palīdzību cenšās prognozēt nākotni balstoties uz pagātnes datiem, taču pat pati smalkākā statistika tikai nedaudz uzspodrina mūs nospiedošo nenoteiktību. Arvien biežāk vadošie ekonomikas komentētāji savus rakstus pabeidz ar daļēji joku – daļēji mājienu: kamēr pasaules tirgi klīst miglā, nevajadzētu likt likmes uz to nākotni. Kas tad īsti notiek? Kāpēc mēs nezinām, kā uzvedīsies mūsu pašu izveidotās sistēmas? „Problēma ir pārāk daudzu faktoru mijiedarbībā ” – nopietni atbildēs jums eksperti. Taču ir arī daudz vienkāršāks skaidrojums: sistēma vairs nevar strādāt pēc gulbja, vēža un līdakas principa, kur katrs velk vezumu uz savu pusi. Šodien, turbo – globalizācijas laikmetā, kādam pietiek tik nošķaudīties, lai sistēma sāktu nervozi vibrēt ar aizvien pieaugošu frekvenci. „Galvenais notiekošā iemesls – cilvēka daba, kas nav ieliekama nekādu ekonomisko modeļu rāmjos” – teica Alans Grinspens, ASV Federālo rezervju vadītājs. Teica, starp citu, vēl 2007.gada septembrī. Turklāt viņš atzina, ka regulācija, kā līdzeklis cīņai ar krīzēm, nekad nav novedusi pie to novēršanas.
Nav runa par to, ka mūsu neprognozējamā cilvēka daba liek mums rīkoties savu personīgo interešu labā. Tā tas bija arī agrāk, taču šodien situācija ir strauji mainījusies: mēs visi esam kļuvuši par integrālu sistēmu – par vienotu veselumu. Tieši tāpēc mums nepalīdz vecie līdzekļi.
Pati dzīve uzstājīgi pieprasa, lai mēs pielāgotu savu dabu atbilstoši jaunajai realitātei. Tā vietā, lai atkārtotu pagātnes kļūdas, labāk ņemsim piemēru no veiksmīgiem modeļiem, kuri sevi ir pilnībā pierādījuši. Ja ir runa par integritāti, mums ir ne mazums brīnišķīgu patiesas savstarpējās sadarbības modeļu, piemēram – cilvēka ķermenis. Tas ir pilnībā atkarīgs no tā veidojošo šūnu altruistiskās darbības. Katra šūna strādā organisma labā, atstājot sev tikai to, kas nepieciešams šī uzdevuma veikšanai. Faktiski runa ir par likumsakarību – jebkura dabas sistēma ir atkarīga no tās veidojošo daļu pareizas mijiedarbības. Līdzko kāda no tām sāk nest ļaunumu, tā vietā lai sniegtu labumu, parējās mobilizējas, lai palīdzētu tai un atgrieztu sistēmu līdzsvara stāvoklī.
Mēs arī neesam izņēmums. Dižākais pagājušā gadsimta kabalists Jehuda Ašlags raksta par nepieciešamību uzmanīgi attiekties pret dabas likumiem. „Katrs, kas pārkāpj dabas likumus, novirzās no mērķa, ko tā ir uzstādījusi un tāpēc daba to sodīs”. Tāds ir īss mūsdienu krīzes mehānisma apraksts, kas dots vairāk kā pusgadsimtu atpakaļ.
Dabas tiesā nepastāv apelācijas, tās spriedumi nav pārsūdzami. Mūs grūti nosaukt par „likumpaklausīgiem”. „Kļūsti bagāts, nekautrējies. Nav svarīgi uz kā rēķina”,- cilvēkam čukst iekšējā balss un cilvēks tai ar prieku pakļaujas.
Šeit tad arī ir ielikta problēma. Iedomājieties, kas notiks, ja atsevišķa šūna pēkšņi „pārdomās” un sāks rūpēties tikai par sevi? Ārsti dod vienkāršu atbildi: ļaundabīgs audzējs, vēzis. Krīze – tas ir slimības simptoms, kuru nepieciešams izārstēt.
Kļūstot par vienotu sistēmu, cilvēce nekavējoties nokļuva atbilstošu spēku ietekmē. Mums vairs netiek „piedots” tas, par ko agrāk izsprukām cauri sveikā. Turpināt dzīvot pa vecam – tas ir tas pats, kas nolēkt no debesskrāpja jumta cerot uz veiksmi. Spēles noteikumi ir mainījušies, un tagad, tā vietā, lai izmantotu viens otru, mums vajag rūpēties par visiem. Kamēr mēs uz to nesaņemsimies, krīzes turpinās savu gājienu pa planētu.
Atvieglot izmaiņu veikšanu sevī palīdzēs iedarbīgs līdzeklis – sabiedrības viedoklis. Viss būs daudz vienkāršāk, kad informatīvie kanāli, prese, plašsaziņas līdzekļi un internets izskaidros cilvēkiem, ka mēs visi atrodamies vienotā sistēmā, kur zaudējums vienam – ir zaudējums visiem, bet ieguvums visiem – ir ieguvums katram.
Līdzšinējā miljardu iepludināšana ekonomikā līdzvērtīga smagi slima slimnieka uzturēšanai pie dzīvības. Līdzi tam visam, nepieciešams kardināli mainīt pašu pieeju un mūsu pasaules uztveres centrā likt sabiedrību, nevis savu personīgo „ES”. Tikai šī sabiedrība būs nevis klaigājoša sašķēlušos elementu masa, bet gan ģimene.
Iedomājieties: visi apkārt – man tuvie radinieki. Es patiesi vēlu laimi un palīdzu viņiem visiem, bet viņi – man.
Bankas šajā mūs pilnīgi atbalsta. Tā tiek panākts līdzsvars starp mums un līdzsvars ar dabu, jo mīlošā ģimenē darbojas tieši tie likumi, kurus mēs šobrīd pārkāpjam, – vienotas, integrālas un pilnīgas sistēmas likumi.