Kabalas zinātne Latvijā

DĀRGAIS DRAUGS!

Šodien mēs sākam publicēt Starptautiskās Kabalas akadēmijas mācību materiālus, kas tika iztulkoti latviešu valodā. Mācību materiāli kopumā sastāv no 15 mācību kursiem.

Katrs kurss sastāv no nodaļām un to apakšpunktiem. Mācību materiāli tiks publicēti pa daļām, lai tādā veidā sniegtu Jums iespēju tos pakāpeniski apgūt.

Mēs ceram, ka šie mācību materiāli atklās Jūsu apziņas slēptākos dziļumus, tā rezultātā mainīsies Jūsu realitātes uztvere un ierastais skats uz pasauli, kurā Jūs dzīvojat, atklāsies jauna dimensija… Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-1                 Ievadkurss-3>>

Vārdnīca

⁶ Vecā Derība, Esamība, 11., 1. – 9.

⁷ Josifs Flāvijs. „Jūdu senlietas”. Sac. 2. r. kr., 1., pirmā grāmata, 4. nod. M.: Ladomir: AST, 2003.

⁸ Altruisms = (altruistiskās vēlmes) – vēlme dot, darbības ar nolūku Radītāja dēļ.

text

1. Dvēseles – vienots organisms

Kabalas sadaļa, kurā izstrādāts matemātiskais (izpratnes) aparāts garīgo procesu aprakstam, sniedz kabalistam iespēju pētīt šo procesu ietekmi uz sevi, kā arī analizēt, graduēt, salīdzināt no augšienes nākošos signālus ar paša reakcijām uz tiem. Kabalas matemātiskais aparāts sastāv no:

· gematrijām – pasauļu un dvēseles garīgo stāvokļu ciparu pierakstiem;

· grafikiem, kas attēlo garīgo pasauļu un dvēseles savstarpējās iedarbības un atkarības stāvokļus;

· tabulām, matricām, kas ietver pasauļu un dvēseļu daudzveidīgās īpašības. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-2          Ievadkurss-4>>

Kabala kā metodika – sasniegt līdzību ar dabu

Kabala kā zinātne radusies laikā, kad parādījās nepieciešamība pētīt egoisma pieauguma cēloņus cilvēkā. Kabala apgalvo, ka īpašība, kas nosaka visu esošo, ir egoistiskā vēlme saņemt baudu. Tomēr dabiskā veidā to realizēt nav iespējams, jo bauda, kas atnāk, anulē vēlmi, un tā rezultātā mēs to vairs neizjūtam.  Tas līdzinās tam, kā maltītes laikā ēdiens mazina bada sajūtu, līdz ar to izzūd arī bauda.

Ņemot vērā, ka cilvēks nevar eksistēt bez baudas, viņš ir spiests kultivēt sevī arvien jaunas vēlmes, lai tās piepildot varētu sajust baudu.  Visa mūsu dzīve sastāv no šīs nepārtrauktās pakaļdzīšanās pēc baudas, kuru nav iespējams sasniegt. Vilšanās un tukšuma sajūta izraisa depresiju, noved pie narkotiku lietošanas. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-3          Ievadkurss-5>>

Kabalas būtība

Izcilais 20. gadsimta kabalists Bāls Sulams savā rakstā „Kabalas zinātnes būtība” kabalas pamatu definējumu formulēja sekojošā veidā:

„Kas ir kabalas zinātne? Šāds jautājums, protams, rodas katram domājošam cilvēkam. Lai sniegtu uz to apmierinošu atbildi, minēšu pareizu definējumu, kas izturējis laika pārbaudi: kabala nav nekas cits kā pilna un pietiekama informācija par augstāko spēku cēloņu un seku lejup nākšanas kārtību atbilstoši pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, kuri ir savstarpēji saistīti un kuri virzīti, lai sasniegtu vienīgo augstāko mērķi – Universa mērķi, kas tiek definēts kā „Radītāja atklāsme radījumiem šajā pasaulē”.

Tātad kabala apgūst Augstāko spēku lejup nākšanas kārtību mūsu pasaulē no kāda avota, kas dēvēts par „Radītāju”, kurš ir šo spēku pirmcēlonis un sakne; šo spēku cēloņu un seku attīstība, kas nosaka, kādā veidā tie transformējas attiecībā pret cilvēku un kādā veidā viņu ietekmē.

Šie spēki virzoties lejup veido Visuma sistēmu saskaņā ar atbilstošiem un stingriem likumiem un mērķtiecīgi iedarbojas uz cilvēku ar nolūku pakāpeniski atklāt viņam Radītāju, cilvēkam vienlaikus atrodoties šajā pasaulē. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-4          Ievadkurss-6>>

Augstākā mērķa sasniegšanas ceļi

Kabala aplūko veidus, kādos cilvēks var sasniegt augstāko mērķi – identificēties ar vispārējo augstāko vadošo spēku, dēvētu „Radītājs”. Lai to paskaidrotu, kā piemēru ņemsim kādu ļoti sīku dzīvo organismu, kura vienīgā loma ir sevis barošana un pastāvēšana zināmu laika periodu, kas paredzēts pecnācēju radīšanai.  Pētot šo vienkāršo mikroorganismu, mēs atklāsim, ka tas ir sarežģīts savienojums, kas sastāv no liela daudzuma dažādu šķiedru, pētījumu rezultātā to ir konstatējuši biologi un fiziologi, taču, neskatoties uz to, pastāv vairums smalku nianšu, kas šodien vēl nav izzinātas. Tas liecina par to, ka pat tādas primitīvas eksistences uzturēšanai nepieciešams liels daudzums detaļu, savienojumu un funkciju, par kurām mēs vēl ļoti maz zinām.

Pēc analoģijas ar šo piemēru var iedomāties to neskaitāmo dažādo savienojumu un saikņu daudzveidību, kas mums jāapgūst, lai sasniegtu augstāko mērķi. Citiem vārdiem sakot, augstākais mērķis ir sasniedzams tikai pilnībā realizējot visu, kas ir cilvēkā. Saprātīgi un ar izpratni mums ir jāpēta visas Radītāja iedarbības uz sevi: sava uzbūve, viss, ko Viņš ir radījis un Viņa vadība, kā arī tas, kādā veidā tas mainās un noved pie galīgā pilnības stāvokļa. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-5          Ievadkurss-7>>

Visuma pamatelementi

Pateicoties saviem pētījumiem, zinātnieki kabalisti ir atklājuši: viss, kas raksturīgs Visumam, norāda uz sekojošiem fenomeniem: vēlme saņemt baudu un absolūta vēlme sniegt baudu (atdeve) un tas sastāda divus Visuma pamatelementus.

Vēlme saņemt baudu (burtisks termina  „racon lekabel” tulkojums no ivrita) kā pastāvēšanas forma paredz tukšuma klātbūtni, piepildījuma trūkumu, kas dabas augstākajos līmeņos pastāv sajūtu izpausmē. Šis stāvoklis ir sekundārs, tas vienmēr seko pēc piepildījuma stāvokļa. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-6          Ievadkurss-8>>

Abstraktie nosaukumi

Pastāv kļūdains uzskats, ka visi nosaukumi un jēdzieni, kurus izmanto kabalā, attiecas uz abstrakto kategoriju un ir nosacīti. Šis nepareizais priekšstats radās tāpēc, ka kabala pēta augstāko pasauli, kas atrodas ārpus laika un telpas ietvariem. Augstāko pasauli var izzināt, apgūstot tikai kabalistisko metodiku. Ņemot vērā to apstākli, ka šo zinātni apgūst tikai nedaudzi zinātnieki, kuri izzina garīgo pasauli, tas ir, vēro, sajūt un praktiski pēta augstākos likumus un to izpausmes formas, pastāv viedoklis, ka viss, kas saistīts ar augstākajām pasaulēm, ir nošķirtas kategorijas, absolūti atdalītas no realitātes.

Patiesībā kabala neapraksta neko citu kā reālo esamību, apgūstamu praktisku eksperimentu ceļā. Negrozāms kabalistu likums klāsta: „Tikai praktiski izzināmais tiek aprakstīts”. Kabalistam neeksistē tas, ko viņš nav izzinājis. Tādējādi kabalā nevar pastāvēt abstrakti objekti, jēdzieni, formulējumi, tie visi ir izzināšanas rezultāts.

Izzināšana kabalā nozīmē skaidru sajūtu, apzināšanos, ka pastāv baudas avots, proti, tas, kas tiek pētīts, ietverot visus tā nodomus, plānus tās pakāpes ietvaros, kurā mēs to izzinām. Izzināšana pamatojas uz sapratni par garīgās dabas pirmcēloņiem. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-7          Ievadkurss-9>>

Papildmateriāls

Cilvēka dabas pamati

Saturs:

• Kas ir kabala
• Kabalas zinātnes būtības noteikšana
• Kabalas zinātnes pamatsadaļas
• Realitātes izzināšanas četras kategorijas
• Kabalas metode
• Kabalas studiju galamērķis
• Kabala apraksta visu sistēmu divu virzienu veidā
• Visuma pamatelementi
• Radījuma mērķis
• Uz kādiem datiem balstās kabala
• Kabalas terminoloģija
• Kabalas vēsture
• Mīti par kabalu
• Vēlmes baudīt attīstības posmi

Kas ir kabala

Kabala ir zinātne ar ļoti interesantu vēsturi. Tā tika atklāta senajā Babilonijā cilvēku civilizācijas sākuma periodā, pirms vairāk kā 5000 gadu. To atklāja Babilonijas priesteris Ābrams. Viņš veidoja no māliem elkus un pārdeva tos iedzīvotājiem. Pastāvīgi atrodoties starp saviem tautiešiem, Ābrams piepeši atklāja, ka šīs mazās civilizācijas cilvēki kļūst arvien lielāki egoisti. Viņi attālinās un neieredz viens otru, atrodas savstarpējā sāncensībā un pārstāj pastāvēt kā viena ģimene. Saskāries ar šādu stāvokli, Ābrams sāka pētīt šo parādību, kas tajos laikos šķita neparasta.

Savu pētījumu rezultātā viņš atklāja dabas likumu, kuru dēvē par  „līdzības likumu” – pamatlikumu, tas skaidro, ka dabas pamatā ir absolūts altruisms, mīlestība, vienotība un visu tās daļu savstarpējā saikne. Taču cilvēks, atrodoties mūsu pasaulē, nonāk egoistiskajā attīstībā un arvien vairāk sāk attālināties no dabas, tādā veidā kļūstot tai pretējs. Šāda neatbilstība dabai, kas pirmoreiz parādījās senajā Babilonijā, noveda Ābramu pie kabalas atklāšanas, tas ir, pie egoisma kompensācijas metodikas. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-8          Ievadkurss-10>>

Kabalas zinātnes pamatsadaļas:

1. Radīšanas nodoms
2. Realitātes uztvere
3. Dvēseles attīstības metodika

Kabalā ir tikai trīs pamatsadaļas, kuras, savukārt, dalās apakšnodaļās. Runājot par kabalas zinātni, mēs runājam par šīs metodikas sistematizāciju.

Pirmajā sadaļā tiek studēts Radīšanas Nodoms, spēku lejup nākšanas kārtība no augstākajām pakāpēm līdz zemākajām, to darbība katrā pakāpē un visbeidzot šo spēku ietekme uz cilvēkiem mūsu pasaules zemākajā līmenī. Tas ir, no bezgalības pasaules sāk veidoties spēki, kuri pakāpeniski lejup nāk un iedarbojas uz mums. Taču kāpēc tie lejup nāk no Augstākās pasaules? Kādā veidā šie spēki ir saistīti un savstarpēji mijiedarbojas? Kā tie uz mums iedarbosies, ja mēs arī atradīsimies šajos līmeņos? Kā tie nonāk līdz mūsu pasaulei, ietērpjas mūsu pasaulē, mūsu iekšienē un no ārpuses? Kā šie spēki rada to stāvokli, kuru mēs sajūtam un dēvējam par mūsu pasauli, mūsu Visumu, mūsu dzīvi, sevi. Tas viss ir Augstāko spēku sekas. Lasīt tālāk »

<<Ievadkurss-9          Ievadkurss-11>>

Četras kategorijas realitātes izzināšanā

Realitātes izzināšanā par kategorijām tiek runāts „Zoar Grāmatas ievadā” – „Mavo le Sefer Ha-Zohar”. Apgūstot Augstāko dabu, tajā ainā, kas cilvēkam  izveidojas Augstāko spēku ietekmē, viņš sāk redzēt pašus Augstākos spēkus, kuri atrodas no viņa atrautībā. Taču pēc tam viņš redz, kā šie spēki nonāk pie viņa, kādā veidā iedarbojas, maina cilvēku viņa materiālā.

Visu šo ceļu mēs varam dalīt četrās daļās. Ja palūkoties no ārpuses, tad tā ir šo Augstāko spēku būtība, ko mēs nespējam izzināt, jo runa iet par to, kas atrodas ārpus manis līdz brīdim, kad tie nonāk ar mani saskarsmē.  Tad seko to abstraktā forma, proti, kādi tie ir paši par sevi, taču jau kādas nākošās iedarbības veidā, kad tie virzās attiecībā pret mani.  Nākamais posms – kā tie ienāk manī, manā matērijā un piešķir tai īpašu formu un īpašības. Visbeidzot – manis paša matērija, kas šo spēku ietekmē mainās. Ja sākam ar mani, var sacīt tā: ir matērija, tās konkrētā forma, abstraktā forma un neizzināmā būtība.  Runājot par „cilvēka ķermeni”, ar to saprotam matēriju (miesu) un tās ietērpa formu, vai arī tādas īpašības kā skops, drosmīgs, tāpēc ka runa iet par cilvēku, kuram šīs iekšējās īpašības piemīt. Lasīt tālāk »