Kabalas zinātne Latvijā

7.kurss-2>>

7. KURSS

Kabala — integrālā zinātne

Jebkuras zinātnes vērtību pasaulē nosaka tās lietderība, proti, ko šī zinātne spēj sniegt cilvēkam. Kabalas zinātnes lietderību nosaka tas, ka cilvēks, atklājot savu būtību, kas iepriekš tika viņam slēpta, izzina visa notiekošā cēloņus, kā arī saiknes starp visiem cēloņiem un sekām. Radīšanas cēloņa izzināšana atklāj mūsu eksistences mērķi un iepazīstina ar stāvokļiem, kuri mums jāiziet, mērojot cēloņu un seku saiknes ķēdi, līdz tiks iegūta beigu forma.

„Esamība vai valoda ir adekvāts kabalas zinātnes subjekts… Tādējādi kļūst saprotams, ka tās gudrība īpašā veidā vada visas pārējās zinātnes”.

Raimonds Lulijs

„Kabala mums neatstāj iespēju pavadīt dzīvi pīšļos, bet virza mūsu saprātu uz izzināšanas virsotni”.

Johans Reihlins „De arte cabbalistica” Lasīt tālāk »

<<7.kurss-1                 7.kurss-3>>

1. nodarbība

Kabalas zinātne un mūsdienu zinātnes

1.1. Pasaules aina

1.2. Zinātnes vērtības kritērijs

1.3. Kabalas zinātnes vērtība

1.4. Zinātnieku kabalistu mazskaitliskuma iemesls

1.5. Izzināšana – piepūlē

1.6. Jautājumi un atbildes

1.7. Tests

1.8. Papildmateriāls

«Kopumā pastāv divas zinātnes: viena no tām tiek dēvēta par „kombinatoriku” (ars combinandi) un tā ir zinātņu progresa mēraukla, otrajā tiek stāstīts par Augstāko Lietu spēkiem, kas augstāki par Mēnesi un kas ir dabas maģijas daļa (magia naturalis). Tās abas kopā jūdi dēvē par „kabalu”».

Piko della Mirandola „Conclusiones” Lasīt tālāk »

<<7.kurss-2                 7.kurss-4>>

1.2. Zinātnes vērtības kritērijs

Jebkuras zinātnes vērtību nosaka uzdevumi, kurus tā izvirza. Visas zinātnes bez izņēmuma mūsu pasaulē izveidojušās, pateicoties vēlmei kaut ko sasniegt.  Egoisms¹⁹ mūs virza pētīt dabu: mēs vēlamies sevi piepildīt un tādā veidā sasniegt optimālu stāvokli. Zināšanu attīstība par dabu un to uzkrāšana sniedz mūsu egoismam zināmu piepildījumu, un mēs vērtējam zinātni tieši atbilstoši šī piepildījuma pakāpei.

Zinātne, kurai nav mērķa, neeksistē. Kāds ir zinātnes mērķis, tāda ir arī tās nozīme. Zinātne tiek vērtēta ne savu zinību precizitātes dēļ, bet saskaņā ar tās lietderību un priekšrocībām. Zinātne var būt augstākā pakāpē unikāla, taču ja tā nesniedz īpašu labumu, mēs nepiegriežam tai vērību. Dažādos vēsturiskos periodos dažādām zinātnēm bija prioritāra nozīme. Līdzko cilvēce atklāj kādu labumu noteiktā zinātnē, momentāni tajā tiek ieguldīti spēki un līdzekļi, un attieksme pret šo zinātni acumirklī mainās. Turpretī, ja kāda iemesla dēļ zinātne pārstāj sniegt labumu, tā zaudē jebkādu vērtību. Neskatoties uz to, ka zinātnei vienmēr ir Augstākais pamats, uz kura tā balstās un nedrīkst noliegt zināmu vērtību pat tajā zinātnē, kura netiecas panākt kādus konkrētus mērķus, zinātniskie pētījumi visbiežāk tiek vērtēti saskaņā ar mērķi, uz kuru tie virza. Ja mērķis ir pārejošs, tad kopā ar pārejošo izzūd arī pati zinātne. Lasīt tālāk »

<<7.kurss-3                 7.kurss-5>>

1.4. Zinātnieku kabalistu mazskaitliskuma iemesls

Rodas jautājums: ja tas, kurš studē kabalu, saņem tik lielu priekšrocību attiecībā pret tiem, kuri nodarbojas ar citām zinātnēm, tad kāpēc kabalai nepievēršas vairākums?!

Galvenais zinātnieku kabalistu mazskaitliskuma iemesls ir tajā aspektā, ka, sākot nodarboties ar kabalu, cilvēks tiecas aptvert visu zinātni kopumā un par Augstāko vadību²² spriež pārāk pārsteidzīgi. Lai uzskati kļūtu pareizi, nepieciešamas fundamentālas zināšanas, taču tās nav iespējams iegūt vienkāršā materiāla apgūšanas ceļā salīdzinājumā ar pārējām zinātnēm. Pirmām kārtām, iesācējam nepieciešams apgūt Augstākās pasaules altruistisko valodu, kurā tiek klāstīta kabalas zinātne. Lasīt tālāk »

<<7.kurss-4                 7.kurss-6>>

5. Izzināšana – piepūlē

Pastāv nosacījums, kas obligāts visām zinātnēm: jāpieliek lielas pūles, lai kļūtu par zinātnieku. Zinātne tiek izzināta atbilstoši ieguldītajām pūlēm, par cik gan egoistiskais, gan arī altruistiskais egoisma piepildījums prasa pūles.

Kālab Radītājs visu izveidoja tieši tādā veidā? Ar pakāpenisku ierobežojumu, Viņš Sevi ierobežoja³⁴ visās pasaulēs no augšienes uz leju³⁵, lai radītu mūsos apslēptības nosacījumus. Vadoties no šiem nosacījumiem, mums jāmeklē, ar ko un kā sevi piepildīt. Lasīt tālāk »

<<7.kurss-5                 7.kurss-7>>

1.8. Papildmateriāls

Par postindustriālās civilizācijas attīstības robežām

V. Kovaļovs, A. Davidovs

(1995. g.)

Fundamentālo zinātnisko pētījumu robeža

Neatlaidīgi mēģinājumi veidot nedalītu pasaules ainu, kuras pamatā ir realitātes matemātiskās fizikas pieeja, sniedza rezultātu, kas pretējs vēlamajam: tika noteikta reāla robeža ne tikai turpmākajā zinātnes attīstībā, bet arī gandrīz četrsimtgadu ilgajā postindustriālās civilizācijas attīstībā, kas pamatojas uz zinātnisko pasaules uzskatu.

Salīdzinājumā ar visauglīgākajām desmitgadēm, līdz pagājušā gadsimta 80. gadu sākumam, kad zinātne pārsteidza ar savu paātrināto gaitu, zinātnieku prātos „piepeši” iestājās progresējošs apjukums, un fundamentālo atklājumu plūsma sāka izsīkt. Pēdējais epohālais sasniegums bija 70. gadu beigās radītās elektrovājo mijiedarbību teorijas, taču vienoto lauka un vielas teoriju, kas izskaidro visu fizikālo mijiedarbību kopumu, tā arī neizdevās saņemt. Lasīt tālāk »

<<7.kurss-6                 7.kurss-8>>

2. nodarbība

Kabala – visu zinātņu sakne

2.1. Kabalas metodika

2.2. Pasaules ainas neobjektivitāte

2.3. Vispārējā krīze

2.4. Kabala – visu zinātņu sakne

2.5. Jautājumi un atbildes

2.6. Tests

„Teoloģija, filozofija un matemātika savus principus un saknes pārņem no tās [kabalas]. Tāpēc visas šīs zinātnes (scientiae) ir pakļautas šai gudrībai (sapientia); un to principi un likumi pakļauti tās principiem un likumiem; tādējādi bez kabalas to argumentācija nav pietiekama”.

Džordano Bruno „Debesu reformācija” Lasīt tālāk »

<<7.kurss-7                 7.kurss-9>>

2.4. Kabala – visu zinātņu sakne

Mēs atklājam mūsu pasauli un to, ko tajā atrodam, izmantojam savā labā. Mēs atklājam, cik lielā mērā to spējam sev pielāgot un reorganizēt – cik lielā mērā mainās mūsu dzīve atbilstoši tam, kā mēs atklājam pasauli, tās kārtību un savas iespējas tās izmantošanā. Mēs izzinām pilnīgi jaunu Visumu, jaunu apjomu, jaunu kārtību. Turklāt mēs paplašinām iespēju eksistēt komfortablāk un justies drošāk ne tikai šajā pasaulē.

Nākamās, Augstākās pasaules atklāšana noved mūs pie pilnīgi jauniem sasniegumiem – līdz mūžības un pilnības sajūtai, līdz būtības izzināšanai, kas neeksistē mūsu pasaulē. Apvienošanās ar Augstāko vadošo spēku atbilstoši tam, cik lielā mērā cilvēks sevi ar to identificē, sniedz iespēju atbrīvoties no bailēm un bažām par savu eksistenci, par savu tagadni un nākotni. Tāpēc zinātne par šādu stāvokļu sasniegšanu un to izmantošanu, kas turpmāk ļauj nonākt pie altruistiskās attīstības un pielīdzināšanās Radītājam, dabiski, ir brīnumaina zinātne. Lasīt tālāk »

<<7.kurss-8

2.5. Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kādā veidā visiem cilvēkiem atklāsies kabalas gudrība, kas tika slēpta gadsimtu gaitā?

Ņemot vērā, ka kabalas zinātne ir zinātne par visu radīto, izņemot Radītāju, tā atklāsies visās jomās, bez izņēmuma. Lai ar ko cilvēks nodarbotos, lai ko domātu, lai ko darītu savas pastāvēšanas laikā uz zemes, visā sāks izpausties nepieciešamība izturēties citādi pret šīm domām, darbībām, lēmumiem, ne tā kā iepriekš. Cilvēka dzīvē viss viņu virzīs uz to, lai viņš iegūtu atdeves īpašību, mainītu savu egoistisko būtību uz Radītāja altruistiskajām īpašībām.

Mēs ceram, ka mums izdosies to veikt tā dēvētajā Toras ceļā⁴⁶ (ivritā Tora  nozīmē „oraa” – instrukcija), ne ciešanu ceļā⁴⁶, tas ir, ka spēsim iepriekš paskaidrot cilvēcei, kāda ir tās tālākās attīstības iespēja un kur atrodas līdzeklis, kas ļauj atbrīvoties no ciešanām. Cik vien spēsim – izdarīsim, turpretim ko nespēsim – to pievienos ciešanas. Taču kabala atklāsies absolūti visās cilvēka darbības sfērās. Lasīt tālāk »