Kabalas zinātne Latvijā

6.kurss-2>>

 6.KURSS

Visuma izpēte

Šajā kursā tiek izskatītas šādas tēmas: kabalas zinātnes pētniecības joma, metodes un objekts. Par izpētes objektu kļūst pats cilvēks: neapšaubāmu un objektīvu rezultātu saņemšanai, pētniekam ir jāabstrahējas no saviem dabas dotajiem pētniecības instrumentiem (maņu orgāniem) un jāiegūst jauns orgāns, kuru kabalas valodā dēvē par ekrānu. Pētniecības rezultātu patiesums un precizitāte kabalā tiek garantēti ar stingriem likumiem. Skaidri tiek noteiktas pētniecības robežas, kuras sadala Universu izzināmajā un neizzināmajā daļā. Izzināšana notiek cilvēkā,  brīdī, kad viņš empīriskā ceļā atrod sevī īpašību, kas pilnīgi identiska Radītājam, pie tam izpētes rezultātiem ir simtprocentīga atkārtojamība, un tos spēj atveidot citi pētnieki. Ar šādu absolūti neapšaubāmu metodi cilvēks pakāpeniski atklāj visaptverošu pasaules ainu. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-1                 6.kurss-3>>

1. nodarbība

Četri izzināšanas veidi

1.1. Ievads

1.1.1. Ko pēta kabala

1.1.2. Ko ietver sevī jēdziens „gribas brīvība”

1.2. Izzināšana mūsdienu zinātnē

1.2.1. Matērijas izzināšana

1.2.2. No matērijas abstrahētās formas izzināšana

1.2.3. Teorētiskās pētniecības maldīgums

1.3. Matērijas izzināšana kabalas zinātnē

1.3.1. Matērija – spēks, kas iedarbojas uz maņu orgāniem

1.3.2. Matērijas pamats – ietvertais tajā spēks

1.3.3. Esamībā eksistē tikai spēki

1.3.4. Mēs neizzinām spēkus – mēs izzinām to iedarbību uz mums

1.3.5. Vienotais spēks

1.3.6. Izpētes metode kabalā

1.3.7. Uztvere kabalā

1.3.8. Izzināšana kabalā

1.3.9. Izzināmais un neizzināmais

1.4. Jautājumi un atbildes

1.5. Tests

1.6. Papildmateriāls

1.6.1. Matērijas un tās formas izzināšana

1.6.2. Matērijas forma tiek izzināta Jecira pasaulē

1.6.3. Četras formas: punkts, līnija, plakne, trīsdimensiju figūra Lasīt tālāk »

<<6.kurss-2                 6.kurss-4>>

1.2. Izzināšana mūsdienu zinātnē

Pastāv četri izzināšanas veidi:

● Matērijas izzināšana

● Matērijas formas izzināšana

● Abstraktās formas izzināšana

● Būtības izzināšana

Par cik visā, kas mums eksistē apkārtējā realitātē, var atpazīt matēriju un formu, arī zinātni, kura šos jautājumus izskata, kopumā var iedalīt divās daļās: matērijas izzināšana un formas izzināšana. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-3                 6.kurss-5>>

1.3. Matērijas izzināšana kabalas zinātnē

Tāpat arī kabala iedalās divās augstāk minētajās daļās: matērijas izzināšana un formas izzināšana. Taču salīdzinājumā ar klasisko zinātni, formas izzināšana tajā pilnībā izveidota, pamatojoties uz zinātnisko pētniecības uztveri, tas ir, uz eksperimentālo pētījumu secinājumiem.

Ar teikto ir pietiekami, lai saprastu, cik lielā mērā kabala atšķiras no visām eksistējošām zinātnēm. Kabala ļauj cilvēkam redzēt, sajust, izzināt gan matēriju, gan arī formu to patiesajā izpausmē un nedalāmajā saiknē, kad jebkurš mūsu pasaules un garīgās pasaules objekts tiek izzināts praktiski, eksperimentālā ceļā. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-4                 6.kurss-6>>

1.3.2. Matērijas pamats – ietvertais tajā spēks

Spēks ir reāla mūsu pasaules matērija tāpat kā visa pārējā. Tas, ka spēkam nav tēla, kuru var uztvert ar cilvēka maņu orgāniem, nemazina tā nozīmi.

Piemēram, skābeklis un ūdeņradis tīrā veidā nav redzami, tiem nav smaržas un garšas, tas ir, attiecībā pret cilvēka maņu orgāniem tie nekādā veidā neizpaužas. Taču nonākot noteiktā savienojumā, tie veido ūdeni – saskatāmu šķidrumu, kam piemīt garša, tilpums un svars. Ja ūdeni pievienot neveldzētiem kaļķiem, tad ūdens momentāni tajos iesūksies un šķidrums kļūs par cietu vielu. Tādējādi tīrā veidā nesajūtamie ķīmiskie elementi skābeklis un ūdeņradis, kurus cilvēka maņu orgāni neuztver, no gāzveidīgiem pārtop cietā vielā, kuru sajūtam kā pabeigtu pēc savas formas. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-5                 6.kurss-7>>

1.3.6. Izpētes metode kabalā

Augstākās pasaules izzināšana notiek kabalista radītajā papildu sajūtu orgānā, kuru dēvē par dvēseli¹². Tas, kas tajā tiek uztverts, tiek dēvēts par garīgo izzināšanu¹³. Garīgā izzināšana notiek tikai tādā pakāpē, kādā šis papildorgāns un tā īpašības atbilst vienīgajam eksistējošam vadošajam spēkam, kuru kabalisti dēvē par „Radītāju”.

Attēls 4. (1). Garīgās izzināšanas metode ar ekrāna un atstarotās gaismas palīdzību.

Atbilstoši pielīdzināšanās pakāpei Radītājam, cilvēkam atklājas Augstākā pasaule¹⁴. Vārda „pasaule (olam)” izcelsme nāk  no vārda apslēptība (alama), tas ir, mainot sevi, cilvēks pakāpeniski atklāj to, kas iepriekš tika slēpts. Tādējādi visas pasaules atrodas cilvēkā, atklājas viņā un ir nekas cits, kā daļēja līdzība ar Radītāju. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-6                 6.kurss-8>>

1.4. Jautājumi un atbildes

1. Jautājums: Kāda ir atšķirība starp studēšanu un izzināšanu? Kāpēc studēšanu mēs īstenojam no augšienes virzībā uz leju?

Kāpēc mēs to veicam no augšienes virzībā uz leju? Tāpēc, ka mēs studējam to, ko veica Radītājs. Pēc tam, kad radās radījums, tas sāka just vajadzību laboties¹⁷, un mēs apgūstam procesu, saistītu ar labošanos un pacelšanos augšup pasaulēs. Turklāt jebkurā gadījumā studēšana iet paralēli abos virzienos: no augšienes uz leju un no lejas uz augšieni.

Patiesībā ceļš no lejas uz augšieni kabalā netiek izskatīts, jo cilvēkam tas ir jāveic pašam. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mūsu mācības veidotas, pamatojoties uz Augstākās pasaules funkcionēšanas pētījumiem, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam domāt, ka, pateicoties savām nodarbībām, mēs saņemam pareizu priekšstatu par to, kā šī pasaule ir izveidota.

Mācības mums nepieciešamas ne tāpēc, lai mēs kļūtu gudrāki un zinošāki, bet lai ar to palīdzību mēs izraisītu uz sevi apkārtējās gaismas¹⁸ iedarbību. Mēs patiešām studējam to, kā notiek pasauļu izplatība no augšienes virzienā uz leju, taču to izzināšana notiek no lejas virzienā uz augšu. Šis ceļš mums jāizpēta pašiem uz sevi, atbilstoši personīgajām pūlēm, kas virzītas uz to, lai augšupejai saņemtu dzīvinošo spēku, ekrānu¹⁹, pateicoties tieši tam, ka mēs studējam pasauļu izplatību no augšienes uz leju. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-7                 6.kurss-9>>

1.6. Papildmateriāls

1.6.1. Matērijas un tās formas izzināšana

Asija pasaulē mēs izzinām matēriju

Matērija – vēlme baudīt, kuru radījusi gaisma un kura atrodas tai pretstatā. Izmantojot šo vēlmi, var izzināt gaismu, kas atspoguļojas šajā vēlmē kā pretstats. No minētā izriet: tā vai cita gaismas pretstata izzināšanu mēs sajūtam kā matēriju.

Attēls 6. (1). Vēlme un bauda – gaisma un kli.

Matēriju mēs izzinām stāvoklī, kas dēvēts par Asija pasauli.

Šādu iekšējo sajūtu sasniedz cilvēks, kurš savās izjūtās izzina Augstāko pasauli, kad uz vismazākajām vēlmēm viņam rodas minimāls ekrāns. Ja cilvēks šīs vēlmes spēj anulēt, neizmantot sevis dēļ un norobežo ar ekrānu, lai neko nesaņemtu, tad viņš tiek dēvēts par „ubar” (embriju). Cilvēks, būdams kā embrijs mātes klēpī, nekur aktīvi nepiedalās, viņš ir absolūti pasīvs. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-8                 6.kurss-10>>

2.nodarbība

Pētījumu joma

2.1. Ievads

2.2. Pamatjēdzieni

2.3. Pētījumu joma

2.4. Jautājumi un atbildes

2.5. Noslēgums

2.6. Tests

2.7. Papildmateriāls

Rezultātā mēs pētām sevi. Visa kabala, kā arī jebkura zinātniska esamības  izzināšana, visa Augstākās realitātes izzināšana, ir pašizziņas process. Cilvēks sevī atklāj Radītāju. Mēs varam Viņu izzināt tikai savas kli dziļumā. Ārpus mums mēs neko neuztveram.

2.1. Ievads

Pasaules dalās vairums pakāpēs un tajās ir vairums atšķirību, taču jāzina: viss, par ko tiek runāts attiecībā uz pakāpēm un atšķirībām, skar tikai to, kurš saņem no šīm pasaulēm saskaņā ar likumu: „Tas, kas nav izzināts, tam nevar piešķirt nosaukumu”.⁴⁰ Nosaukums pauž izzināšanu⁴¹ un to, kā atbilstoši izzināšanai cilvēks piešķir vārdu objektam tikai tad, kad to ir izzinājis. Lasīt tālāk »

<<6.kurss-9                 6.kurss-11>>

2.3. Izpētes joma

1. Runājot par desmit sefirot, kabala neskar tādus jēdzienus kā būtība un abstraktās formas, desmit sefirot ietvaros tai ir darīšana tikai ar matēriju un tās formām, jo forma ir matērijas nesējs.

Cilvēka būtība kā tāda bez materiālā iemiesojuma nav uztverama, jo piecu maņu orgānu reakcijas un iztēle ļauj mums atklāt tikai darbības būtību, nevis pašu būtību. Piemēram:

● Redze – acs spēja uztvert gaismas viļņus, kurus izstaro objekta būtība un kurus objekts atstaro.

● Dzirde – tās vai citas būtības, kas izplatās gaisvidē, akustisko svārstību uztvere ar attiecīgo orgānu. Gaiss, reflektējoties skaņas viļņa spēka iedarbībā, spiež uz bungplēvīti, ļaujot mums dzirdēt skaņas avotu.

● Oža – attiecīgo smadzeņu sektoru spēja uztvert specifiskas molekulas, kas nāk no būtības.

● Garša – reakcija, kas rodas no kādas būtības kontakta ar mūsu garšas receptoriem, kuri atrodas mutes dobumā uz gļotādas.

● Tauste – taktilās (taustes) sajūtas – ādas reakcija uz mehānisku vai siltuma kairinājumu, ko izraisa kāda būtība. Lasīt tālāk »