<<5.kurss-8 5.kurss-10>>
1.6. Luria kabala
Kabalas grāmatas, kuras tika uzrakstītas pēc RAŠBIja līdz pat ARI13 laikmetam (XVI gs.), tāpat nebija viegli uztveramas. Tajās trūkst izklāsta secības un vienotas valodas. Katrs kabalists rakstīja savā personīgajā manierē, slēpjot patieso jēgu, izmantojot visdažādākos rakstības veidus. Tā turpinājās līdz RAMAKa14 laikam, kurš centās ieviest noteiktu kārtību. Taču viņš neguva īpašas sekmes šajā darba laukā, par cik pats nesaprata daudzas lietas un tāpēc nespēja dot skaidrus un precīzus izskaidrojumus. Neskaidrības stāvoklis kabalas zinību nodošanā turpinājās, līdz parādījās ARI.
Mūsu pasaules pastāvēšanas tūkstošgadēs katra jauna paaudze atšķīrās no iepriekšējās ar aizvien egoistiskāka rakstura dvēselēm. Ņemot vērā, ka egoisma pieaugums notiek pašā dvēselē, tās kvalitatīvajām izmaiņām jākļūst par iemeslu arī metodikas mainīšanai, tas ir, katrai paaudzei nepieciešama citāda garīgo pasauļu izzināšanas metodika. Tas arī nosaka kabalistu misiju, kuri atrodas vienā vai otrā paaudzē, viņu uzdevums adaptēt Radītāja izzināšanas metodiku, kabalu atbilstoši savu laikabiedru dvēseļu raksturam.
Ābrams, Mozus, RAŠBIjs – kabalas metodikas pilnveidošanas un adaptācijas etapi, kas atbilst cilvēces vajadzībām tās noteiktajos attīstības posmos. Pēc RAŠBIja vajadzība pēc atjaunotā metodikas izklāsta radās tikai XVI gs. Kabalists, kurš savas paaudzes dvēseļu tipam izstrādāja jaunu šīs zinātnes apgūšanas metodi, bija ARI.
Attēls 1.6.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums).
ARI (pilns vārds Īzaks (Ichāks) Luria Aškenazi, 1534.g. – 1572.g.) piedzima Jeruzalemē. Jau agrīnā vecumā zaudējis tēvu, kopā ar māti pārcēlās uz Ēģipti, kur uzauga pie tēvoča. 35 gadu vecumā devās uz Cfatu (pilsēta Izraēlas ziemeļos), kur pusotra gada garumā pasniedza kabalu viņa organizētajā skolnieku grupā.
Viņa pirmais skolnieks, Haims Vitals15, kuram bija 28 gadi, pierakstīja visu, ko studiju laikā dzirdēja no ARI. Pamatojoties uz Haima Vitala pierakstiem, turpmāk ARI darbi tika izdoti 20 sējumos. ARI nomira 38 gadu vecumā. Galvenais viņa darbs ir grāmata „Etz Haim” („Dzīvības Koks”). Izņemot šo grāmatu, visbiežāk tiek studētas: „Shemoneh Shearim” („Astoņi vārti”) un „Shaar HaKavanot” („Nolūku vārti”).
ARI bija pirmais kabalists, kurš, pateicoties savas dvēseles īpatnībai, sāka citādi izklāstīt kabalas metodiku. Viņam patiešām piemita unikālas spējas, par cik viņa dvēsele attiecās jau uz dvēseļu attīstības beigu periodu. Apveltīts ar ievērojami lielāku izpratnes dziļumu, viņš spēja daudz precīzāk paust un aprakstīt šīs zinības.
ARI radīja kabalas valodu, viņš noteica tās apgūšanas pieeju un kārtību. Būtībā tieši viņš atklāja kabalu kā zinātni.
Viņa darbi izceļas ar īpašu atklāšanas veidu, klāstījuma paņēmienu, materiāla nodošanas raksturu. Augstākās pasaules uzbūves izzināšanas forma, kuru piedāvāja ARI, ieguva plašu izplatību starp kabalistiem. Viņš ieviesa jaunu Universa sistēmas apraksta metodi, izmantojot grafiskus attēlus, shēmas un zīmējumus. Viņa izstrādātā metode ieguva nosaukumu – luria16 metode.
No paaudzes uz paaudzi vienas un tās pašas dvēseles ietērpjas jaunos ķermeņos. Pie tam lejup nonākošās dvēseles saglabā iepriekšējo dzīvju pieredzi, tieši tāpēc katra nākamā paaudze ir gudrāka par iepriekšējo un tiecas savos meklējumos sasniegt arvien augstākus mērķus.
ARI laikos vispārējā dvēseļu attīstība sasniedza līmeni, kurā tās sāka vēlēties garīgo pacēlumu. Tas, galvenokārt, izskaidro Apgaismības laikmeta sākumu, reformu periodu reliģijā, kultūrā un zinātniskajā pasaulskatā.
Garīgajā sfērā tas izpaudās centienos rast atbildi uz jautājumu: „Kāpēc es dzīvoju?”. Šim jautājumam nobriestot dvēselēs, tas mudina cilvēku nodarboties ar dzīvības avota meklējumiem un noved pie Augstākās pasaules izpētes.
ARI radīja jaunu, sistematizētu kabalas metodiku, paredzētu ne tikai īpašu dvēseļu garīgajam pacēlumam, bet arī masām. Savos tekstos viņš atklāti apliecina, ka sākot ar šo laiku, ikviens, kurš vēlas, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un izcelsmes, var nodarboties ar kabalu un ar šīs zinātnes palīdzību sasniegt radījuma mērķi17.
Taču, lai cik skaidra būtu šīs metodes forma, ir zināms, ko ARI sacīja saviem skolniekiem, proti, ja viņi būtu spējīgi uz ko lielāku, viņš nebūtu aizgājis no šīs pasaules, bet būtu turpinājis īstenības atklāšanu. Tomēr jāsaka: lai cik piemērots bija viņa laiks, kas bija nepieciešams kabalas atklāšanai, taču tā arī tas izbeidzās. ARI atstāja šo pasauli.
Viņa darbus sagaidīja tādas pašas likstas, kādas bija reiz nākušas pār „Zoar grāmatas” likteni. ARI darbi tāpat tika slēpti daudzu gadu garumā, līdzko palēnām tos sāka celt gaismā. Daļa bija izņemta no ARI kapa, daļa – no lādes, kura tika nodota no paaudzes uz paaudzi starp Haima Vitala radiniekiem. Atradumus vāca vienkopus un sāka izdot grāmatu veidā.
1.7. Apgaismības laikmeta kabala
Sākot no šī laika posma izveidojās izcilu kabalistu ķēde, kuri attīstīja kabalu, pamatojoties uz ARI mācību. To vidū ierindojami RAMHALs18, AGRA19, Bāls Šem-Tovs20 un visi viņa skolnieki, kuru darbi iezīmēja jaunu etapu šīs metodikas plašajā izplatīšanā (sākot ar XVIII gs. sākumu). Apgaismības laikmeta periodā parādās vairums kabalas grāmatu: daļa no tām tāpat kā iepriekš tika radītas slēptā manierē, alegoriju valodā, tai pat laikā cita daļa demonstrēja daudzkārt atklātāku izklāsta raksturu. Taču tās visas tika paredzētas cilvēku apmācībai, kuri jau atradās garīgajā izzināšanā.
XVIII gs. pirmajā pusē dižais kabalists Israēls Bāls Šem-Tovs (BEŠeT) dibina tautas kustību „hasīdismu”, kas turpina savu darbību arī mūsdienās. Taču patiesais hasīdisms, ko saprot kā juteklisku tieksmi, virzītu uz saplūsmi ar Radītāju, pastāvēja tikai līdz XIX gs. vidum.
Bāls Šem Tovs par savu galveno uzdevumu izvirzīja garīguma formēšanu tautu masās. Apgaismības laikmets veicināja intensīvu egoisma attīstību, līdz ar to sāka rasties arvien vairāk cilvēku, kuri uzdeva sev jautājumu par dzīves jēgu. Tā rezultātā bija nepieciešams nodot viņu rīcībā garīgās izzināšanas zinātnisko metodiku – kabalu, pie tam pasniedzot to tādā veidā, kas pieņemams plašiem sabiedrības slāņiem.
Bāls Šem-Tovs sapņoja „izsijāt tautu” un izvēlēties tās vidū cienīgus pārstāvjus, kas būtu spējīgi izprast kabalas zinības. Kabalas izplatīšanā viņš saskatīja cilvēces garīgās augšupejas iespēju uz jaunu, daudzkārt augstāku eksistences līmeni. Kabala viņam likās esam tas spēks, kas spējīgs ierobežot cilvēka egoismu.
Ja kabalas zinību apgūšana prasīja no cilvēka lielus pūliņus (tāpēc arī šīs zināšanas netika paredzētas plašām masām), tad hasīdu darbi atšķīrās ar daudz pieejamāku saturu. Dzīva, laikmetīga valoda, tieksme uz sentencēm un aforismiem, atteikšanās no kabalas simbolikas, juteklisks, viegls, skaidrs izklāsta veids, kas pieņemts šīs plūsmas pazīstamo autoru darbos – tas viss veicināja hasīdu literatūras popularitāti vienkāršajā tautā.
Daudzi uzskata, ka hasīdisms pauda mēģinājumu pārveidot vai piešķirt citu jēgu kabalas pasaules uzskatam, lai darītu to pieejamu plašām masām, taču Bāls Šem-Tovs ļoti labi saprata, ka Augstākā pasaule atklājas tikai tiem, kuri šai atklāsmei ir nobrieduši.
Bāla Šem-Tova skolnieki kļuva par hasīdu dinastijas ciltstēviem. Pirmajās paaudzēs hasīdu grupu vadība tika nodota no skolotāja viņa sekmīgākajam skolniekam. Taču iekšējā garīgā liesma šajā kustībā pakāpeniski izdzisa, vadība tika nodota mantojumā, pārgāja no tēva pie dēla. Tādā veidā hasīdisms pilnībā nolaidās no garīgā līmeņa līdz tautas kustības līmenim.
Vārdnīca
13 ARI – pilns vārds – Īzaks Luria Aškenazi (1534. g. – 1572. g.), viens no cilvēces vēstures dižākajiem kabalistiem. Radījis kabalas studiju pamatsistēmu. Izmantojot viņa metodiku, katrs cilvēks, kurš apgūst šo zinātni, spēj sasniegt radījuma mērķi. Galvenais darbs – grāmata „Dzīvības Koks”.
14 RaMaKs – rabīna Moše ben Jakoba Kordovero (1522. g. – 1570. g.) vārda akronīms, kabalists no Cfatas (Izraēla).
15 Rabīns Haims Vitals (saīsinājumā Rahu, Marhu) (1542. g. – 1620. g.) – ARI skolnieks.
16 Atbilstoši viņa vārdam – Īzaks Luria Aškenazi.
17 Analoģiski izteicieni sastopami daudzos XVI gs. kabalistiskajos tekstos. Skat. tāpat: A.Azulai grāmatas Or Ha-Hama, Priekšvārds, 1. d., 72. lpp.: „Un atradu pierakstu, kurā sacīts, ka spriedums no augšienes par atklātu kabalas apgūšanu ir spēkā tikai noteiktā laika posmā – līdz 5250. g. beigām (norādītais jūdu gadu skaitīšanas datums atbilst m. ē. 1490. g. – Autora piezīme) un no šī laika šis lēmums tiek atcelts, un tiek atļauts atklāti nodarboties ar „Zoar Grāmatas” studēšanu. Turklāt no 5300. g. (m. ē. 1540. g. – Autora piezīme) nodarbības ar šo gudrību tiek uzskatītas par augstāko uzdevumu un ar to jānodarbojas gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā sacīts „Raaya Mehemna” („Uzticīgais gans” – raksts no „Zoar Grāmatas” – Autora piezīme).
18 RaMHALs – rabīna Moše Haima Lucatto (1707. g. – 1746. g.) vārda akronīms – dižais kabalists no Itālijas. Vēlāk pārcēlās uz Amsterdamu, bet pēc tam uz Akko (Izraēla), kur pavadīja savas dzīves pēdējos gadus.
19 AGRa – rabīna Elija vārda Ha-Gaon akronīms, pilns vārds – Elija Ben Šlomo-Zalmans, Viļņas gaons (1720.g. – 1797.g.) – izcilākais Austrumeiropas kabalists.
20 Bāls Šem-Tovs (saīsināti BEŠeT), pilns vārds – Israēls ben Eliezers (1700. g. – 1760. g.). Austrumeiropas izcilākais kabalists un Austrumeiropas hasīdisma pamatlicējs.
<<5.kurss-8 5.kurss-10>>
Attēls 1.4.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums). 
Jaunākie komentāri