Kabalas zinātne Latvijā

3.kurss-2>>

3. KURSS

Realitātes uztvere

Šajā kursā sniegts detalizēts skaidrojums par realitāti, kas sastāv no trim elementiem: Radītāja Būtības, Bezgalības, Dvēseles un kā šos realitātes veidus uztver cilvēks. Tiek aprakstīta realitātes kabalistiskā uztveres metode un tās atšķirība no tradicionālās, dabiskās pasaules izpētes ar piecu maņu orgānu palīdzību. Tāpat tiek izklāstīts kabalistiskais pasaules redzējums, kas ļauj cilvēkam izvairīties no daudziem maldīgiem uzskatiem, tādā veidā virzot viņu uz citu, augstāku eksistences līmeni.

Gaismas vienmēr ir pietiekami tiem, kas vēlas redzēt
un pietiekami tumsas tiem, kas vēlas pretējo.

(Blēzs Paskāls)^{1 Lasīt tālāk »}

<<3.kurss-1                 3.kurss-3>>

1.2. Realitātes trīs sastāvdaļas

Profesora Mihaela Laitmana komentārs Baruha Ašlaga (RABAŠs⁵) rakstam „Priekšvārds grāmatai „Gudrības augļi. Vēstules” (treknrakstā – raksta teksts, parastajā – komentārs).

Pasaulēs⁶ mēs izšķiram vairums pakāpju un vairums nosacījumu. Tas ir, realitāte ir daudzšķautņaina.

Nepieciešams zināt: ja tiek runāts par pakāpēm un nosacījumiem, tad tas nozīmē izzināšanu ar dvēselēm, atbilstoši tam, ko tās šajās pasaulēs saņem, tas ir, par visu, kas atrodas mums apkārt, mēs spriežam, pamatojoties uz redzēto un izprasto. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-2                 3.kurss-4>>

1.3. Kā mēs mainām pasauli

Mūsu uztveres uzlabošanas³⁵ procesā mēs atklājam daudz dziļāku radījuma materiālu, papildus spēkus, kuri darbojas Dabā. Pateicoties uztveres instrumentu transformācijai, mainās laika, kustības, telpas izpratne. Mainās viss. Piepeši sākam sajust, kā mainījušās mūsu sajūtas, mūsu iekšējie parametri.

Tādējādi zinātne, kas atklāj mūsu kli³⁶ līdz tādai pakāpei, ka sākam sevi sajust it kā citā pasaulē, dēvēta par realitātes uztveres zinātni. Tad, kad cilvēks uztver realitāti jau augstākajās garīgajās pakāpēs, viņam kļūst saprotams, ka viņš spēj regulēt šo procesu. Tas ir, viņš spēj nošķirt sevi no uztveres tiktāl, ka būs spējīgs izjust: zīdaiņa, pieauguša cilvēka, nopietna kabalista, bezgalības uztveri – bez jebkāda sajūtu ierobežojuma. Viņš spēs atrasties tādā apslēptības pakāpē, ka būs spējīgs nolaisties līdz stāvoklim, kurā viņš it kā neeksistē. Tad, izjūtot to uz sevi, viņš sapratīs, ko nozīmē „neeksistēt”. „Neeksistēt” nozīmē – neko nejust. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-3                 3.kurss-5>>

1.4. Kabala – zinātne par realitātes uztveri

Kabala ir zinātne par uztveri („kabala” tulkojumā no ivrita nozīmē „saņemšana”, „uztvere”), par to, kā es uztveru realitāti. Kabala liek mums saprast, ka nepieciešams apstāties un padomāt, taču ne par apkārt esošo pasauli, bet par sevi pašiem. Ja mainīsim sevi, tad arī apkārtējā pasaule izskatīsies savādāk, mēs to redzēsim citādu.

Es redzēšu, ka pasaule ir caurspīdīga, ka izeju tai cauri, tajā nav sienu un starpsienu. Šo pasauli kā sadalītu es uztveru tāpēc, ka tādā veidā iekārtoti mani maņu orgāni. Ja tie būtu veidoti savādāk, es spētu iziet caur sienām līdzīgi rentgena stariem. Taču mani maņu orgāni iekārtoti tā, ka viens materiāls man šķiet ciets, otrs – šķidrs, trešais – gāzveida. Tāda veidā es to visu sajūtu. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-4                 3.kurss-6>>

1.5. Kas ir pasaule

Jēdzienā „pasaule” ietvertas divas nozīmes:

1. „Pasaule” (olam) nozīmē Bezgalības pasaules (alama) apslēptību. Es  uztveru ne pašu Bezgalību, bet nelielu tās fragmentu, dēvētu par  garīgo pasauli vai šo pasauli. Šāda ierobežota, nepilnīga uztvere tiek dēvēta par pasauli, – no ivrita vārda „apslēptība”.

2. Vārda „pasaule” izcelsme tāpat nāk no vārda „izzūdošais” (neelam), jo pasaules aiziet, izbeidzas. Tad, kad sakām: „Es atrodos kādā pasaulē”, tas nozīmē, ka es vēl pašlaik atrodos – atbilstoši savu kelim uztverei – ne Bezgalībā, bet kādā atšķeltā uztveres stadijā. Visierobežotākā uztvere tiek dēvēta par „šo pasauli”. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-5                 3.kurss-7>>

1.6. Īpašību līdzības likums

Esmu es un ir tas, ko es izzinu. Lai būtu iespējams kaut ko uztvert, maniem maņu orgāniem jābūt analoģiskiem ar to, ko es uztveru. Attiecīgi mūsu spēja uztvert garīgo pasauli tiek nosacīta ar mūsu līdzības pakāpi gaismai.

Tieši tāpēc mums jāiegūst binas īpašība⁴⁵, gaismas īpašība. Mēs to iegūstam  vienotībā ar pārējām dvēselēm: ja es pievienoju sev visas pārējās dvēseles, tad iekšēji sāku izturēties pret tām tāpat kā izturas Radītājs. Tādā veidā es iegūstu binas īpašību un pielīdzinos gaismai. Tad, kad pret pārējām dvēselēm es sasniedzu attieksmi, kas līdzinās Radītāja attieksmei pret tām, tad iegūstu ar Viņu analoģiskas īpašības, sāku eksistēt neierobežotā realitātē un kļūstu ar Radītāju kā vienots veselums. Nekas nemainās, izņemot mani pašu, taču šīs pārmaiņas pilnībā maina manu uztveri. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-6                 3.kurss-8>>

1.7. Jautājumi un atbildes

Jautājums: Vai kabala pēta dažādus realitātes uztveres veidus?

Realitātes uztvere neattiecas tieši uz šo zinātni. Tas ir maznozīmīgs faktors. Labojot⁴⁶ sevi, pirmkārt, mēs atklājam jaunas sajūtas, jaunu ainu, jaunu uzskatu un tā rezultātā atjaunojam realitāti, kurā eksistējām iepriekš.

Cilvēks nav spējīgs apzināties savu esošo stāvokli. Jāpaceļas uz augstāku pakāpi, lai no tās līmeņa varētu pētīt pakāpi, kura atrodas lejā. Kāpēc mēs sekmīgi pētām nedzīvo, augu un dzīvnieku dabu, taču kļūdāmies lietās, kuras attiecas uz cilvēku? Lai atrisinātu cilvēka problēmas, nepieciešams pacelties augstāk par līmeni „cilvēks”⁴⁷. Lasīt tālāk »

<<3.kurss-7                 3.kurss-9>>

1.9. Papildmateriāls

Visums – gigantiska hologramma⁵⁶

Teorijas, kas izklājušas ceļu hologrāfiskā efekta atklāšanai, pirmoreiz izstrādāja Denis Gabors (Dennis Gabor) 1947. gadā. Par šo atklājumu viņš saņēma Nobela prēmiju. Hologramma ir parādība, kurā veselums ir ietverts katrā tā sastāvdaļā. Zinātnieki nonāk pie slēdziena, ka realitāte pēc savas būtības ir hologramma. Hologrāfiskā efekta pamatā ir arī galvas smadzeņu darbība. Mūsu domāšanas procesiem ir daudz kopīga ar Visuma zemākās attīstības līmeni un tie sastāv no tās pašas substances. Smadzenes ir hologramma, kas atspoguļo hologrāfisko Visumu.⁵⁷

Šīs neparastās idejas autori ir divi izcili domātāji – Londonas universitātes fiziķis un Einšteina skolnieks Deivids Boms (David Bohm) un Karls Pribrams (Karl Pribram), viens no pasaules kvantu mehānikas slavenībām, Stenfordas univeritātes neirofiziologs. Nejaušības rezultātā savus atklājumus viņi veica pilnīgi neatkarīgi viens no otra, strādājot dažādās zinātnes jomās.

Pie secinājuma par Visuma hologrāfisko dabu Boms nonāca pēc  neveiksmīgiem mēģinājumiem paskaidrot visus kvantu mehānikas procesus un parādības ar tradicionālo teoriju palīdzību.

Pribrams, nodarbojoties ar cilvēka smadzeņu izpēti, tāpat pārliecinājās par nespēju ar tradicionālo teoriju palīdzību atklāt smadzeņu uzbūves lielo mīklu daudzumu. Abiem zinātniekiem hologrāfiskais modelis piepeši piepildījās ar noteiktu jēgu un kļuva par atbildi uz daudziem jautājumiem, kuri iepriekš nebija atrisināmi.

Abi autori publicēja savus atklājumus pagājušā gadsimta 70. gados. Viņu darbi tika atzīti zinātniskajā vidē, taču, diemžēl, tā arī neieguva plašu popularitāti ārpus tās robežām. Daži pētnieki izturējās pret tiem skeptiski (taču kura no zinātniskajām teorijām ir spējusi izvairīties no līdzīga likteņa?), neskatoties uz to, daudzi pasaules vadošie zinātnieki papildināja viņu domubiedru rindas.

Braians Džozefsons (Brian Josephson), Kembridžas zinātnieks, 1973. gada Nobela prēmijas laureāts fizikā, nosauca Boma un Pribrama teoriju par „lielu pavērsienu realitātes būtības izpratnē”. Šo viedokli vienprātīgi arī atzīst doktors Deivids Pits (David Peat), Kanādas Karaliskās universitātes zinātnieks, fiziķis un grāmatas „Tilts starp matēriju un smadzenēm” autors. Pits apgalvo, ka „mūsu domāšanas procesi ievērojami ciešāk saistīti ar fizisko pasauli nekā daudzi spēj iedomāties”.

Roberts Dž. Jangs (Robert G. Jahn), Prinstonas universitātes tehnisko un aroda zinību skolas dekāns, 1979. gadā izstrādāja mācību programmu „Apziņas loma materiālās realitātes atklāšanā”. Veicot tūkstošiem eksperimentu, Jangs un viņa palīgi publicēja savus atklājumus, konstatējot, ka ir pārliecinošs iemesls apgalvot: smadzenes spēj tieši ietekmēt un ietekmē materiālo realitāti. Pasaules vadošie zinātnieki un pedagogi 1994. gadā sanāca kopā Prinstonas universitātē, lai apspriestu, kā attīstīt šo pārsteidzošo teoriju un izmantot to praktiski konkrētās zinātņu jomās. Šis atklājums ir tik neparasts, ka mēģinājumi pielietot tā rezultātus praksē neizbēgami saistīti ar daudzām šaubām un svārstībām.

Apziņas un materiālās pasaules savstarpējā mijiedarbība šodien vairs nešķiet kas fantastisks: apziņa ir enerģija tās smalkākajā un dinamiskākajā izpausmē. Tas palīdz izprast, kāpēc mūsu fantāzijas, domu tēli, vēlmes un bailes izraisa ietekmi uz reāliem notikumiem un skaidro, kā materializējas smadzeņu radītais tēls.

Līdzīgi atklājumi, kas skar realitātes būtību, var kļūt par virzošo spēku mūsu turpmākai pilnveidošanai un izaugsmei. Apzinoties sevi kā daļu, kas ietverta plašajā un dinamiskajā Visumā un saprotot, ka cilvēka smadzenes ieņem noteicošo lomu realitātes veidošanā, cilvēks spēs attīstīt daudz aktīvāku un radošāku pieeju dzīvei. Tagad viņam nav jāstāv uz apmales, vērojot notiekošo no malas – jaunie atklājumi ļauj saprast, ka apmales nav un nekad nav bijis. Viss balstīts uz savstarpējo ietekmi. Lai kurp mēs dotos, lai ko darītu, mūsu domas veido apkārtējo realitāti.

Einšteins reiz sacīja: „Jaunas teorijas atklāšana līdzinās kalnā kāpšanai, kad skatienam paveras jauna un daudz plašāka panorāma”.

Vārdnīca

⁵⁶ Pēc Džona Keho grāmatas „Zemapziņa spēj visu” fragmenta, 1.nod., izd. „Popūrijs”, Minska, 2005.g.

⁵⁷ Priekšstats par smadzenēm kā hologrammu, kas pietuvināta asociatīvās domāšanas teorijai, vienai no fundamentālajām, zinātnē sen eksistējošām, teorijām.

<<3.kurss-7                 3.kurss-9>>

<<3.kurss-8                 3.kurss-10>>

2. nodarbība

Realitātes uztveres veidi

2.1. Realitātes uztveres daudzveidība

2.2. Kabalistiskā realitātes uztveres metode

2.3. Cilvēks nosaka savu pasauli

2.4. Visas pasaules atrodas cilvēkā

2.5. Šķietamā pasaule

2.6. Jautājumi un atbildes

2.7. Tests

2.8. Papildmateriāls

Pasaulei nav savas personīgās realitātes, –
cilvēka neizlabotā uztvere attēlo viņam pasauli.

M.Laitmans Lasīt tālāk »

<<3.kurss-9                 3.kurss-11>>

2.2. Kabalistiskā realitātes uztveres metode

Kabala ļauj apgūt metodiku, kas skaidro, kā sasniegt pareizo realitātes uztveri. Iztēlojoties realitātes ainu, cilvēks to atdzīvina. Tēli un situācijas, kurus viņš veido savā iztēlē, būtībā arī ir pasaule, kurā viņš dzīvo (tāpēc šāda pasaule tiek dēvēta par „iluzoro”). Ja cilvēks izveidos pareizos modeļus, lai sajustu augstāko, bezgalīgo realitāti, tas liecinās par to, ka viņš ir sasniedzis mūžīgo un absolūto dzīvi.

Pie šī secinājuma noved kabala, apgalvojot, ka radījumā nav nekā cita, izņemot mūs un Bezgalības gaismu, kurai ir tikai viens mērķis – pielīdzināt sev radījumu un padarīt to par vienlīdz mūžīgu un absolūtu.

Mēs apgūstām zinātni, kura izstrādājusi šādu eksistences formas iegūšanas metodi un ar tās palīdzību veidojam pareizus tēlus, lai uztvertu mūsu pasauli, izprastu augstākās eksistences formas. Mums sev jāataino pareizie Bezgalības gaismas tēli, kas atrodas ārpus mums. Lasīt tālāk »