Kabalas zinātne Latvijā

14.kurss-2>>

14.KURSS

Desmit Sefirot Mācība

Šis kurss ietver fundamentāla darba materiālus, kuru pamatā divu izcilu kabalistu ARI (XVI gs.) un Bāla Sulama (Baal Ha Sulam, XX gs.) dziļākās zināšanas.

Šajā darbā ir „Desmit sefirot mācības” pirmās nodaļas pilns tulkojums ar Bāla Sulama precīziem kabalas terminu definējumiem, tāpat arī profesora Mihaela Laitmana komentārs, kas saprotams mūsu laikabiedram.

Kursa „Desmit sefirot mācība” teksts ir izstrādāts sekojošā veidā: treknajā slīprakstā – ARI vārdi, bet virsraksti un Bāla Sulama komentārs „Or pnimi” – taisnajā treknrakstā. Šajā kursā katra paragrāfa beigās Jūs atradīsiet norādi uz Mihaela Laitmana komentāru, kas atklāj pirmavota teksta iekšējo jēgu. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-1                 14.kurss-3>>

1.daļa

Tēma: Bezgalības gaismas ierobežošanās

Šeit tiek noskaidrots jēdziens „pirmais ierobežojums”, kad Bezgalības gaisma sevi ierobežoja, lai radītu radību un izveidotu radījumus.

TEKSTA KOMENTĀRS

Tēma: Bezgalības gaismas ierobežošanās

Tiek noskaidrots jēdziens „pirmais ierobežojums”, kad Bezgalības gaisma sevi ierobežoja, lai radītu radību un izveidotu radījumus.

Garīgajā dimensijā nav ne formu, ne burtu, ne ciparu, ne punktu, ne līniju, ne apļu. Un vispār nav vietas, kur varētu to attēlot vai iztēloties. Ko nozīmē „ierobežojums un līnija”, ja es nedomāju par attālumiem, vietu? Lasīt tālāk »

<<14.kurss-2                 14.kurss-4>>

1.2. Jēdzieni: „brīva vieta”, „tukšs gaiss”, „telpa”

 (4) Skaidrojums: tāpēc ka iepriekš, pirms radās pasaules, kas bija tikai Bezgalība, nebija tur „brīvas neaizpildītas vietas”, tas ir, trūkuma vietas, lai būtu iespējams saņemt tajā labošanos, jo augstākā gaisma aizpildīja šo vietu tā, ka neatstāja zemākajiem vietu, lai norobežotos tajā un pievienotu kaut ko vairāk par tās pilnību.

Un tikai notikušās ierobežošanās rezultātā izveidojās trūkuma stāvoklis un radās labošanai brīva vieta. Taču nekļūdies, jo grāmatā teiktais nenozīmē materiālo vietu.  Lasīt tālāk »

<<14.kurss-3                 14.kurss-5>>

1.3.Jēdzieni: „aizpildījums”, „sākums”, „beigas”, „tikai vienkārša gaisma”, „pilnīgi viendabīga”, „Bezgalības gaisma”

(7) Tas ir, tai nav iespējams kaut ko pievienot ar zemāko darbībām.

(8) Jēdzienu „sākums” (roš) un „beigas” (sof) nozīme tiks izskaidrota zemāk.

(9) Nozīmē, ka tajā nav lielā un mazā stāvokļa gradāciju, bet viss ir līdzvērtīgs.

(10) Tas ir, tur nav ne šķīstuma (zakùt), ne raupjuma (avijùt), pēc kuriem tiek vērtētas un atšķiras pakāpes, jo šīs kategorijas pasaulēs radās tikai tāpēc, ka izveidojās ierobežojumi (cimcum), kas tiks izskatīts turpmāk.

(20) Taču var iebilst: „Ja mēs nespējam izzināt Bezgalību, tad tādā gadījumā, kā mēs varam tai piešķirt nosaukumu?” Lasīt tālāk »

<<14.kurss-4                 14.kurss-6>>

2.nodarbība

Radīšanas cēlonis

2.1. Vēlmes rašanās

Radīšanas cēlonis – atklāt vārdus un nosaukumus

2) Un kad (30) tai radās vienkārša vēlme izveidot pasaules un radīt radījumus, lai atklātu Viņa darbību, vārdu un nosaukumu pilnību, tas tad arī bija pasauļu radīšanas cēlonis.

TEKSTA KOMENTĀRS

Radīšanas cēlonis – atklāt vārdus un nosaukumus

2) Un kad (30) tai ^[1] radās vienkārša vēlme izveidot pasaules un radīt radījumus, lai atklātu Viņa darbību, vārdu un nosaukumu pilnību, tas tad arī bija pasauļu radīšanas cēlonis. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-5                 14.kurss-7>>

3.nodarbība

Gaismas ierobežošanās

3.1.Jēdziens „Bezgalības ierobežošnās”

3.2.Jēdzieni: „centrālais punkts”, „pašā vidū”

3.3.Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”

Gaismas ierobežošanās apkārt centrālam punktam

3) Lūk, tad (40) Bezgalība sevi ierobežoja (50) savā centrālā punktā, pašā vidū, un ierobežoja šo gaismu, un (60) tā attālinājās (70) uz visām pusēm apkārt šim centrālam punktam. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-6                 14.kurss-8>>

3.2.Jēdzieni: „centrālais punkts”, „pašā vidū”

Or pnimi

(50) No pirmā acu uzmetiena šķiet dīvaini: ja tur nav sākuma un beigu, kā tur var būt viduspunkts? Un vēl: vai tad mēs pētām kaut ko materiālu, kas aizņem vietu?

Taču, lieta ir tajā, ka, kā jau noskaidrojām, Bezgalībā, protams, arī ir vēlme saņemt, taču kā „vienkārša vēlme”, tas nozīmē, ka tajā nav pakāpju atšķirības – maza vai liela, jo vēlme saņemt, kura tur atrodas, netiek uzskatīta par formas atšķirību, kas noved pie jebkādas atdalīšanās. Tādēļ šai vēlmei nav trūkuma salīdzinājumā ar augstāko gaismu. Un ir jāzina, ka augstākai gaismai ir jāizplatās, mērojot četras pakāpes, līdz radījumā atklās šo vēlmi saņemt visā sava pilnībā, pastāvīgā un noturīgā. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-7                 14.kurss-9>>

3.3.Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”

Or pnimi

(60) Jēdzienu „garīgais attālums” mēs noskaidrojām 30. punktā. Tāpat arī noskaidrojām, ka Bezgalībā nebija attālinājuma starp centrālo punktu, tas ir, kli un gaismu.

Taču tā rezultātā, ka Bezgalība ierobežoja gaismu centrālā punktā, atklājās šī punkta formas atšķirība no gaismas: augstākajā gaismā taču neeksistē vēlme saņemt, turpretī punkts atrodas stāvoklī „vēlme saņemt”, kas atšķiras no gaismas. Un tādēļ, ka mainījās to forma viena attiecībā pret otru, tad tās ir attālinātas viena no otras proporcionāli šīs atšķirības lielumam. Un tieši to liek noprast ARI ar vārdu „attālinājās”. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-8                 14.kurss-10>>

3.3.Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”

Or pnimi

(60) Jēdzienu „garīgais attālums” mēs noskaidrojām 30. punktā. Tāpat arī noskaidrojām, ka Bezgalībā nebija attālinājuma starp centrālo punktu, tas ir, kli un gaismu.

Taču tā rezultātā, ka Bezgalība ierobežoja gaismu centrālā punktā, atklājās šī punkta formas atšķirība no gaismas: augstākajā gaismā taču neeksistē vēlme saņemt, turpretī punkts atrodas stāvoklī „vēlme saņemt”, kas atšķiras no gaismas. Un tādēļ, ka mainījās to forma viena attiecībā pret otru, tad tās ir attālinātas viena no otras proporcionāli šīs atšķirības lielumam. Un tieši to liek noprast ARI ar vārdu „attālinājās”. Lasīt tālāk »

<<14.kurss-9                 14.kurss-11>>

4.2.Jēdziens „vienmērīgi apaļa vieta”

Or pnimi

(100) Skaidrojums. Šeit neizbēgami izveidojusies kāda aina, kas radusies ierobežojuma rezultātā. Lai gan ierobežojums bija vienmērīgs (tas tika detalizēti apgaismots iepriekšējā punktā) un tajā nebija formas atšķirības, tomēr pēc cimcum un gaismas izzušanas no šī centrālā punkta, atklājās, ka augstākai gaismai nav jāsaplūst ar centrālo punktu, tāpēc ka tajā pastāv liela saņemšanas formas klātbūtne.

Un ņemot verā, ka tas atklājās, centrālais punkts nokrita no pakāpes, kura tam bija Ein sof(ā). Un ja tā – tagad tas tiek uzskatīts par „sof” īpašību, tas nozīmē tādu avijut, par kuru zemāka nav, jo tikai tādēļ centrālais punkts palika par tukšu telpu, un tas vairs nebija derīgs, lai tajā varētu ietērpties gaisma (skat. 6.p.). Taču trīs iepriekšējās stadijas savā augstumā un šķīstumā joprojām ir derīgas, lai tajās varētu ietērpties gaisma arī pēc cimcum. Lasīt tālāk »