Kabalas zinātne Latvijā

12.kurss-2>>

12.KURSS

Cilvēces attīstības programma

Visas mūsu dzīves negatīvās parādības, individuālās, tāpat arī globālās, ir dabas likumu neievērošanas sekas. Pilnīgi saprotams, ka muļķīgi lēkt no jumta, cerībā uz vispasaules gravitācijas likuma labvēlību. Mēs nesaprotam vienkāršu faktu, ka cilvēku sabiedrības dzīvi, mūsu savstarpējo attiecību sistēmu vada absolūtie dabas likumi. Tāpēc šodien mums ir jāizanalizē sava attieksme pret dzīvi, jāizprot, kur mēs pretojamies šiem gudrajiem likumiem un jāatrod ceļš, kas virza uz harmonisku pastāvēšanu. Viss ir atkarīgs tikai no mūsu apziņas: jo labāk mēs sapratīsim dabiskās likumsakarības, jo mazāk triecienu mums nāksies izturēt un līdz ar to mūsu attīstība ātrāk virzīsies uz priekšu.

Šajā kursā, līdzās aktuālākajiem pēdējo pētījumu rezultātiem dažādās jomās, attēloti galvenie kabalas principi. Jūs iepazīsieties ar attīstības programmu, kuru mums sagatavojusi daba un sapratīsiet, kādā veidā to ir iespējams pareizi īstenot, lai sasniegtu laimīgu finālu. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-1                 12.kurss-3>>

1. nodarbība

Vēlme baudīt

1.1.  Ievads

1.2.  Vēlme – dabas pamats    

1.3.  Cilvēciskās vēlmes baudīt attīstība

1.1. Ievads

Sākumā izskatīsim dažus 21. gadsimta problēmu aspektus. Tas mums palīdzēs saprast, kas ir mūsdienu pasaules globālo un lokālo problēmu pamatā, un izvēlēties precīzu to risinājuma metodi. Kā jau tika sacīts, problēmas risinājuma atslēga ir mūsu iespējā paaugstināt apziņas pakāpi. Mēs redzēsim, tieši kādas pārmaiņas nepieciešams īstenot šajā virzienā un kāpēc.

Taču sākumā aplūkosim faktus, kas atspoguļo personības stāvokli mūsdienās. Šo reāliju zināšana nospēlēs svarīgu lomu, izvēloties risinājumu, kas tiks minēts zemāk. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-2                 12.kurss-4>>

2. nodarbība

Baudas robeža

„Mūsu dzīvē ir iespējamas tikai divas traģēdijas. Viena – ja nesaņem to, ko vēlies, otra – ja saņem. Otra ir sliktāka, tā patiešām ir traģēdija.”

Oskars Vailds⁵

2.1. Bauda anulē vēlmi

2.2. Divi principi, kā pievilt vēlmi

2.3. Egoisma attīstība

2.4. Laimes ilūzija

2.1. Bauda anulē vēlmi

Pētot dažādus baudas veidus – zināšanas, varu, goda apliecinājumu, bagātību, arī uzturu, seksu un pārējos, mēs redzēsim, ka visos gadījumos maksimāls apmierinājums tiek sajusts pirmajā vēlmes un tās piepildījuma savstarpējā īsajā kontaktā. Piepildījumam īstenojoties, bauda izzūd. Apmierinātajā vēlmē bauda var turpināties dažas minūtes, stundas vai dienas, taču rezultātā tā izzūd. Pat ja daudzus gadus cilvēks tiecas ko sasniegt, piemēram, cienījamu amatu vai prestižu zinātnisko grādu, taču tiklīdz mērķis ir sasniegts, svētlaime izslīd no rokām. Līdz ar to, bauda, apmierinot vēlmi, to anulē. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-3                 12.kurss-5>>

3. nodarbība

Altruisms – dzīves princips

3.1. Divi termini – egoisms un altruisms

3.2. Dabas harmonija

3.3. Egoistiska uzvedība – ceļš uz bojāeju

3.4. Altruistiskās izpausmes

3.5. Pasaule – vienots organisms

3.1. Divi termini – egoisms un altruisms

Pētot dabu, mēs atklājam altruisma izpausmes. Šis termins radies no latīņu vārda „alter”, kas nozīmē „cits”, „svešs”, 19. gadsimtā to ieviesa franču filozofs Ogists Konts (Auguste Conte), kurš definēja altruismu kā pretstatu egoismam. Turklāt par altruismu bieži dēvē tieksmi darboties tuvākā labā, mīlestību pret tuvāko, uzticību un augstsirdību attieksmē pret citiem, nesavtīgas rūpes par cita labklājību. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-4                 12.kurss-6>>

4. nodarbība

Līdzsvara neievērošana

„Cilvēk! Nemeklē citu ļaunuma vainīgo; vaininieks esi tu pats”.

Žans Žaks Ruso¹⁹

„Cilvēks ir visnežēlīgākais no dzīvniekiem”.

Frīdrihs Nīče²⁰

„Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kas nosarkst. Vai arī – viņam vajadzētu nosarkt”.

Marks Tvens²¹

4.1. Egoisma postošais spēks

4.2. Kas sniedz mums baudu?

4.3. Egoisma pareiza izmantošana

4.4. Krīze – iespēja atjaunot līdzsvaru

4.1. Egoisma postošais spēks

Visi dabas komponenti, izņemot cilvēka egoismu, darbojas saskaņā ar altruisma likumu, atrodas līdzsvarā ar savu vidi un veido harmoniskas sistēmas. Ja tiek izjaukts līdzsvars, organisms sāk sabrukt, tāpēc līdzsvara atjaunošanās spēja ir organisma eksistences nosacījums. Faktiski visas organisma aizsargspējas  vērstas uz līdzsvara uzturēšanu. Runājot par organisma spēku vai vājumu, tiek domāta tā spēja saglabāt līdzsvaru. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-5                 12.kurss-7>>

5. nodarbība

Pakļaušanās dabas likumiem

„Nav iespējams tiekties uz mērķi, ja tas nav pareizs”.

Frānsiss Bēkons²²

5.1. Dzīves mērķis

5.2. Domas spēks

5.3. Ko mums darīt?

5.4. Tas ir vieglāk nekā šķiet

5.5. Ilgais ceļš un īsais ceļš

5.6. Attieksmes mainīšana pret tuvāko

5.7. Dabas likumi

5.1. Dzīves mērķis

Vispārējais spēks, kas darbojas dabā un uztur tās eksistenci, ir altruistisks. Tas liek visām dabas daļām funkcionēt kā viena ķermeņa orgāniem, līdzsvarā un harmonijā. Šī nosacījuma īstenošana ļauj nonākt pie tādas apvienošanās, ko dēvē par „dzīvi”. Visos līmeņos, izņemot cilvēcisko, pastāv šāda alianse, tāpēc cilvēka mērķis ir radīt to pašam. Tieši uz to mūs virza daba. Pareiza apvienošanās tiek panākta ar altruistisku attieksmi pret tuvāko, kas izpaužas kā rūpes par citu cilvēku labklājību un sniedz cilvēkam pilnīgu baudu. Tas ir rezultāts, ka, apvienojoties ar citiem, cilvēks nonāk līdzsvarā ar dabas vispārējo likumu un iekļaujas dabas pilnībā. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-6                 12.kurss-8>>

6. nodarbība

Ceļš uz brīvību

6.1. Vai mums ir izvēle?

6.2. Bauda un ciešanas

6.3. Iekšējā būtība un to vadošie likumi

6.4. Vides iedarbības likums

6.5. Vides izmaiņas

6.6. Brīvās izvēles realizācija

6.7. Atdarināt dabu

6.8. Jaunā tendence

6.1. Vai mums ir izvēle?

Katrs no mums sevi uztver kā indivīdu, kā īpašu personību, neatkarīgu visās savās darbībās. Nav nejaušība, ka cilvēce gadu simteņus karoja, tā vai citādi pūloties sasniegt personības brīvību. Turklāt jēdziens „brīvība” ietekmē arī citas radības: mēs redzam dzīvnieku ciešanas nebrīvē. Tas viss liecina par to, ka daba nepiekrīt jebkuras dzīvas būtnes paverdzināšanai.

Tomēr tajā pašā laikā mēs ļoti neskaidri iedomājamies, ko ietver pats jēdziens – brīvība. Vērīgāk ielūkojoties šajā stāvoklī, arvien mazāk kas paliek no tā. Pieprasot brīvību katrai personai, mums ir jāparedz, ka katram cilvēkam ir nepieciešamās zināšanas par to, kas ir brīvība un ko nozīmē uz to tiekties. Pirmkārt, ir jāpārbauda: vai indivīds principā ir spējīgs rīkoties saskaņā ar brīvo izvēli? Lasīt tālāk »

<<12.kurss-7                 12.kurss-9>>

7. nodarbība

Gatavība realizēt dzīves mērķi

7.1. Paaudžu attīstība

7.2. Sabiedrības attieksme pret altruismu

7.3. Pareiza audzināšana

7.4. Egoisti un altruisti

7.5. Altruistisko darbību definējums

7.1. Paaudžu attīstība

Šajā laika posmā cilvēku sabiedrība ir egoistiska, taču tajā ir daudz priekšnoteikumu, kas ļauj pāriet uz altruistiskām attiecībām. Patiesībā viss iepriekšējais attīstības ceļš, kuru cilvēce izgājusi līdz mūsdienām, bija paredzēts, lai mūs sagatavotu dzīves mērķa realizācijai un šis mērķis mums jāīsteno šajā paaudzē.

Visa cilvēce no tās sākuma un līdz beigām ir kā viena paaudze, kuras dzīve turpināsies tik ilgi, līdz tā pilnībā attīstīsies un pāries uz garīgās eksistences līmeni. No paaudzes uz paaudzi gadu tūkstošiem uzkrājās mūsu iekšējās spējas, attīstības katalizatori. Šī procesa rezultātā cilvēciskajam līmenim, tas ir, cilvēkiem jāsasniedz jauna pakāpe, kuru vienkāršības labad dēvēsim par „izlaboto”. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-8                 12.kurss-10>>

8. nodarbība

Pilnības un mūžības realitāte

„Tur, kur atrodas cilvēka domas, ir viņš pats”.

Bāls Šem Tovs

8.1. Realitātes uztvere

8.2. Pasaules aina

8.3. Divas pakāpes kopējā sistēmā

8.4. Izlabotā uztveres sistēma

8.5. Dabas programma

8.6. Apgaismība

8.1. Realitātes uztvere

Ja cilvēks sāk īstenot visu iepriekš minēto, ja viņš redz sevi kā daļu no vienotas sistēmas, kas aptver visus cilvēkus, ja viņš nodod šīs zināšanas citiem un veido saskarsmes vidi kā atbalstu ceļā, tad viņš pamazām sāk attīstīt sevī spēcīgu  un patiesu vēlmi – iegūt dabisko altruisma īpašību. Ceļš uz šādu vēlmi pats par sevi ir izaicinājums, tas piepilda mūsu dzīvi ar daudzveidīgu saturu, piešķirot tai dziļāku jēgu. Savas veidošanās noslēguma posmā altruistiskā vēlme atklāj cilvēkam jaunu realitāti. Lasīt tālāk »

<<12.kurss-9                 12.kurss-11>>

9. nodarbība

Līdzsvars ar dabu

9.1. „Atgriešanās pie dabas”

9.2. Līdzsvars cilvēciskajā līmenī

9.3. Radīšanas nodoma izzināšana

9.1. „Atgriešanās pie dabas”

Šī nodaļa veltīta vienai no mūsu tematikas sadaļām, kas palīdzēs precizēt un noskaidrot iepriekš izvirzītos jautājumus.

Mūsdienās, kad personība un sabiedrība saskaras ar daudzām grūtībām, pasaulē  pieaug jauna tendence: „atgriešanās pie dabas”, kas iegūst arvien vairāk sekotāju. Daži redz to kā risinājumu un cer, ka šajā ceļā viss mainīsies uz labo pusi.

Rodas jautājums: vai pastāv saikne starp „atgriešanos pie dabas” un līdzsvaru ar to? Vai mēs, „atgiežoties” dabas klēpī, sasniegsim līdzsvaru ar to? Lasīt tālāk »