Kabalas zinātne Latvijā

11.kurss-2>>

11. KURSS

Kabalas socioloģija

Daba mums neatklāj, kādās darbībās mēs patiešām esam brīvi, bet kādās ir tikai brīvības ilūzija. Daba mums ļauj kļūdīties – gan katram cilvēkam atsevišķi, gan arī cilvēcei kopumā. Tās mērķis – likt mums vilties savā spējā ko mainīt šajā dzīvē un sevī pašos, novest līdz pilnīga apjukuma un dezorientācijas stāvoklim attiecībā uz to, kā dzīvot tālāk. Tas viss tiek darīts tādēļ, lai sevi apvaldot, mēs varētu konstatēt, ko esam spējīgi ietekmēt.

Mācību kursa pamatā ir Bāla Sulama raksts „Izvēles brīvība”. Tas palīdzēs katram, kurš vēlas apgūt jomu, kurā ir patstāvīgu lēmumu pieņemšanas iespēja. Šī iespēja pamatojas uz pilnīgi citu principu, citu formulu, citu algoritmu. Tā atrodas ārpus egoistiskās dabas ietvariem.

Piezīme: Šā kursa materiāla pamatā ir doktora Mihaela Laitmana komentāri Bāla Sulama rakstam „Izvēles brīvība”. Komentārus apstrādāja J. Ašlaga vārdā dēvētā Kabalas pētniecības institūta pasniedzēji. Bāla Sulama raksta „Izvēles brīvība” tulkojums ir maksimāli pietuvināts oriģinālam un iezīmēts treknā šriftā. Sadaļu nosaukumi ir saglabāti un atbilst Bāla Sulama raksta oriģinālajam tekstam. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-1                 11.kurss-3>>

1.2. Izvēles brīvība

Bāls Sulams rakstā „Izvēles brīvība” klāsta: „Vispārīgi izskatot jautājumu, brīvību var attiecināt uz dabas likumu, kas caurvij visas dzīves jomas. Mēs redzam, ka dzīvnieki, atrodoties nebrīvē, cieš un tas liecina par to, ka daba nepiekrīt jebkuras radības paverdzināšanai. Nav nejaušība, ka cilvēce gadu simteņus karoja, līdz sasniedza daļēju personības brīvības pakāpi.

Jebkurā gadījumā mūsu priekšstats par brīvību ir ļoti miglains un ja mēs iedziļināsimies tā saturā, tad sapratīsim, ka no brīvības gandrīz nekas nepaliek. Pirms prasīt personības brīvību, mums jāpieļauj, ka tieksme uz brīvību ir katrai personībai. Taču iepriekš ir jāpārliecinās, vai personība var rīkoties saskaņā ar savu brīvo izvēli”. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-2                 11.kurss-4>>

2. nodarbība

2.1. Četri faktori

2.2. Pirmais faktors: pamats – sākotnējais materiāls

2.3. Otrais faktors: pamata nemainīgās īpašības

2.4. Trešais faktors: īpašības, kas mainās ārējo spēku ietekmē

2.5. Ceturtais faktors: ārējo spēku izmaiņas

2.6. Iedzimtības faktori

2.7. Tests

2.1. Četri faktori

„Zini, ka jebkurš formējums, kas darbojas šīs pasaules būtnēs, nav radies „no nekā”. Gluži otrādi, viss radies kā „esošais no esošā”, tātad no reālas būtības, kas mainījusi savu iepriekšējo formu un ietērpusies jaunajā. Tāpēc mums jāsaprot, ka jebkura radīšanas akta laikā šajā pasaulē vienkopus ir četri faktori, kuri veido un definē radījumu, tie ir: Lasīt tālāk »

<<11.kurss-3                 11.kurss-5>>

2.6. Iedzimtības faktori

Pastāv faktori, kurus mēs mantojam no saviem vecākiem un iegūstam daudzveidīgu iedarbību rezultātā. Ja iepriekš mūsu pagājušajos stāvokļos mēs saņēmām noteiktas zināšanas, tad tagad tās kļūst par mūsu dabu, nosliecēm, īpašībām, vēlmēm, kas izpaužas. Citādi sakot, ja vienā no savām pārdzimšanām cilvēks strādāja noteiktā jomā, bija saistīts ar kādu konkrētu profesiju, tad tas kļūs par iemeslu viņa rakstura, attiecību, īpašību tapšanai nākamā iemiesojuma sagatavošanā – tas jau būs cits cilvēks. Tas nozīmē, ka mūsu iekšējās attīstības process no pārdzimšanas uz pārdzimšanu, kad mēs arvien no jauna atgriežamies šajā pasaulē, ietērpjoties bioloģiskajos ķermeņos, mainās atkarībā no tā, ar ko mēs nodarbojāmies iepriekšējā iemiesojumā, ar ko un ar kādiem cilvēkiem bija saistīta mūsu darbība. Tas viss ievērojami maina mūsu nākotni nākamajā pārdzimšanā. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-4                 11.kurss-6>>

3. nodarbība

3.1. Saskarsmes vides izvēle

3.2. Saskarsmes vides ietekme

3.3. Saskarsmes vide kā faktors

3.4. Nepieciešamība izvēlēties labvēlīgu saskarsmes vidi

3.5. Saprāta vara pār ķermeni

3.6. Sākotnējo datu kopējā forma neizzūd

3.7. Personiskās brīvības aizsardzības nepieciešamība

3.8. Tests

3.1. Saskarsmes vides izvēle

Mēs noskaidrojām, ka esam atkarīgi no četriem attīstības faktoriem. Mūsu būtība ir vēlme baudīt, kopīgās dvēseles daļa un mums pilnībā tā ir jāizlabo.

Katrs no mums ir Ādama Rišona kopīgās dvēseles daļiņa. Ādama Rišona dvēsele kādreiz sašķelās un nokrita mūsu pasaulē. Pakāpes, pa kurām notika tās nonākšana lejup, paliek dvēselē rešimot veidā, informācijas datu veidā. Sasniedzot zemāko punktu – mūsu pasauli, dvēsele saņem vismazāko vēlmi pēc daudzuma un kvalitātes. Tā atrodas tik zemu, ka ir nošķirta pat no sapratnes par to, ka pastāv augstākas pakāpes. Tāds stāvoklis tiek dēvēts par „cilvēku mūsu pasaulē”. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-5                 11.kurss-7>>

3.3. Saskarsmes vide kā faktors

No mūsu attieksmes pret gaidāmo ražu – nākamo stāvokli – ir atkarīgs, par ko mēs kļūsim. Mēs to varam noteikt iepriekš. Protams, kviesis paliks par kviesi, taču, kāda būs tā kvalitāte, ir atkarīgs no vides.

Līdz iesēšanas brīdim – tās vai citas saskarsmes vides izvēles  – mums precīzi jānosaka, kādas būs gaidāmās sekas no šīs vides iedarbības, ko tā izaudzinās no mums nākamajā etapā. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs nokļūsim savas attīstības nākamajā pakāpē, balstoties uz saviem patiesajiem datiem, tiem, kurus iegūsim šajā vidē. Tāpēc mums ir jāpadomā, kā mainīt sevi katrā no vidēm, kurā mēs pastāvīgi secīgā kārtībā nokļūsim. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-6                 11.kurss-8>>

3.6. Sākotnējo datu kopējā forma neizzūd

No augstāk sacītā ir saprotams, cik svarīga ir audzināšana, jo zināšanas, kuras tiek ieaudzinātas mūsdienu paaudzē, nākamajā paaudzē izpaudīsies iedzimtu īpašību veidā. Tie ir iekšējie impulsi, no kuriem cilvēki nespēs atbrīvoties, tie atradīsies viņos pat brīvā no ārējās formas veidā, reāli eksistējot un neļaujot sevi mainīt. Vadoties no tā, var secināt, ka pastāv iespēja apzinātā, mērķtiecīgā formā ietekmēt nākamās paaudzes sākotnējo dabu atkarībā no mūsdienu paaudzes audzināšanas metodes. Tas iedarbojas līdz tādai pakāpei, ka mūsdienu paaudzē var ieaudzināt vērtības un tieksmes, kuras tai vispār ir bezmaz pretdabiskas, kuras nākamajā pārdzimšanā izpaudīsies kā iedzimtas, reāli „strādājošas”. Cilvēks, nespējot rast citu izeju, būs spiests ar tām rēķināties, jo tās vienkārši sāks pieprasīt piepildījumu, uzmanību, realizāciju.

Audzināšanas metode, kas ir cilvēka rīcībā, pēc būtības ir visiedarbīgākais līdzeklis pasaules attīstības procesā. Nepieciešams tikai zināt, ko tieši mēs vēlētos pievienot nākamās paaudzes pamatam un kādā ārējā formā tas cilvēkā izpaudīsies viņa instinktu, vienkāršu iedzimto noslieksmju veidā. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-7                 11.kurss-9>>

4. nodarbība

4.1. Vēlme saņemt radīta no nekā

4.2. Divi spēki vēlmē saņemt

4.3. Sekojot vairākumam

4.4. Kabalas ceļš un ciešanu ceļš

4.5. Vairākuma tiesības apspiest indivīda brīvību

4.6. Sabiedrības dzīvē darbojas „mazākuma pakļautības vairākumam” likums

4.7. Garīgajā dzīvē darbojas likums, kas vairākumam uzliek par pienākumu sekot personībai

4.8. Tēvu mantojums

4.9. Tests

4.1. Vēlme saņemt radīta no nekā

„Esošais no nekā” ir pats radījums, tas, kas neattiecas uz Radītāju, neatrodas Viņā, Augstākajā saknē. Ko Viņš radīja? Kas Viņam ir nepieciešams? Tikai radījums, kurš baudītu Viņa labestību. Kas var baudīt Viņa labestību? – Vēlme baudīt. Tāpēc Radītājs šo vēlmi arī izveido. Vēlme neatrodas pašā Radītājā, tā nāk no Viņa vēlmes sniegt baudu saviem radījumiem.Tāpēc vēlme baudīt, viss radījuma materiāls visos līmeņos, tiek dēvēts par „esošo no nekā” (radīts no nekā). Tas neatradās Radītājā pirms Viņš nolēma izveidot radījumu. Tajā mirklī, kad Viņš pieņēma lēmumu īstenot Savu nodomu, Viņa doma radīja vēlmi baudīt. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-8                 11.kurss-10>>

4.3. Sekojot vairākumam

„Sekot vairākumam” ir Augstākās vadības un dabas likums.

Bāls Sulams

Ir pilnīgi saprotams, ka dzīvot sabiedrībā var tikai atbilstoši likumam, kas definē, ka jāseko vairākumam. Šis likums reglamentē jebkuru mūsu strīdu un jebkuru netikumu starp sev līdzīgiem, un tas darbojas tādā veidā, ka galu galā ir vienīgais instruments, kas sabiedrībai dod tiesības pastāvēt. Tāpēc tas tiek uzskatīts par vienu no Augstākās vadības dabiskajiem likumiem, un mums tas ir jāpilda un ar visu uzmanību jāsargā, nepaļaujoties uz mūsu sapratni.

Visur, kur rodas domstarpības starp indivīdu un vairākumu, mums jāpieņem lēmums vairākuma labā. Tā mums norāda kabalisti. Šķiet, it kā šis likums atgrieztu cilvēci atpakaļ: jo vairākums vienmēr ir neattīstīts, bet attīstītie ir nelielā mazākumā. Lasīt tālāk »

<<11.kurss-9                 11.kurss-11>>

4.5. Vairākuma tiesības apspiest indivīda brīvību

Cilvēka uzvedība attiecībā pret sabiedrību un attiecībā pret Radītāju pakļaujas tikai vienam likumam. Tas mums jau ir zināms, jo mēs saprotam, ka Radītājs atklājas caur sabiedrību, vienotajā „Ādama Rišona” sistēmā. Ārpus šīs sistēmas jēdziens „Radītājs” nepastāv. Tas spēks, tas likums, kas sevi atklāj saiknē starp dvēselēm, tiek dēvēts par „Radītāju”. Tāda ir Viņa vienīgā izpausme, kas pieejama mūsu sajūtām. Iepriekš tika izskaidrots, ka mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret tuvāko ir jūtas, kas pauž mūsu attieksmi pret atdeves īpašību, kas atklājas cilvēkos, kuri apgūst zināšanas saskaņā ar kabalas metodiku. Ņemot vērā, ka Radītājs ir absolūta atdeves īpašība un tikai tādā veidā attiecas pret saviem radījumiem, atklājot sevī līdzīgu attieksmi pret apkārtējiem, cilvēks iegūst Radītāja domas, Viņa līmeni. Taču cilvēki šo patiesību vēl neuztver, tā šķiet viņiem dīvaina: „Vai tad mana saikne ar sabiedrību attiecas uz manu saikni ar Radītāju?” Lasīt tālāk »