Kabalas zinātne Latvijā

10.kurss-2>>

10. KURSS

Kabalistiskā antropoloģija

Šajā kursā tiek izskatīta viena no pasaulē strīdīgākajām tēmām – dvēseles un ķermeņa savstarpējā korelācija. Pirmajā nodarbībā tiek izskatītas dvēseles un ķermeņa izplatītākās teorijas, kuras pagājušā gadsimta izcilais kabalists Bāls Sulams apvienoja trīs grupās: ticības teorija, duālisma teorija, nolieguma teorija. Atbilstoši savam pasaules uzskatam, katrs cilvēks ir kādas vienas teorijas piekritējs.

Turpmākajās nodarbībās tiek definēti dvēseles un ķermeņa jēdzieni, kas tāpat ir kabalistiskie jēdzieni un tiek izskatīti dvēseles attīstības etapi. Atbilstoši tēmai tiek piedāvāti jautājumi un atbildes, kas palīdzēs pareizi orientēties turpmākajā materiālā. Jūs uzzināsiet, kas ir dvēsele, noskaidrosiet tās uzbūvi un uzdevumu.

Saturs

1. nodarbība. Ķermenis un dvēsele

1.1. Ticības teorija

1.2. Duālisma teorija

1.3. Nolieguma teorija

1.4. Ķermenis un dvēsele – zinātniskie jēdzieni kabalā

1.5. Atklātais un apslēptais

1.6. Aizliegums izmantot abstrakto filozofiju

1.7. Kritika attiecībā uz nolieguma teoriju

1.8. Secinājumi

1.9. Jautājumi un atbildes

1.10. Tests

2. nodarbība. Dvēseles uzbūve

2.1. Dvēseles attīstības nosacījumi

2.2. Ko nozīmē būt apveltītam ar dvēseli?

2.3. Dvēseles attīstības trīs etapi

2.4. Dvēseļu pārdzimšanu mērķis

2.5. Tests

2.6. Papildmateriāls

3. nodarbība. Ādama dvēseles garīgā konstrukcija

3.1. Ievads

3.2. Radījuma attīstības nosacījumi

3.3. Īpašību līdzība

3.4. Cilvēka attīstības virzošais spēks

3.5. Kopīgās dvēseles „Ādams” uzbūve

3.6. Šķelšanās process

3.7. Šķelšanās cēlonis

3.8. Formas mainīšanas pārdzimšana

3.9. Noslēgums

3.10. Tests

3.11. Papildmateriāls

Vārdnīca Lasīt tālāk »

<<10.kurss-1                 10.kurss-3>>

1.2. Duālisma teorija

Šī teorija ir dažu teoriju kombinācija. Saskaņā ar tās piekritēju viedokli, kuri tic cilvēka būtības divdabībai (duālismam), ķermenis ir pilnības veidojums, tas dzīvo, barojas un saglabā savu eksistenci, apmierinot visas savas vajadzības. Ķermenim nekādā ziņā nav nepieciešama jebkādas garīgās būtības palīdzība.

Vērojot dabiskos bioloģiskos procesus, šīs teorijas piekritēji redz, ka ķermenim nav nepieciešama dvēsele, tas dzīvo pats par sevi. Šūnas veido veselu organismu – lielu, sarežģītu, kas sastāv no daudziem komponentiem. Organismam nav nepieciešams kāds garīgais elements, kas varētu tajā iemiesoties. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-2                 10.kurss-4>>

1.4. Ķermenis un dvēsele – zinātniskie jēdzieni kabalā

Kabalas zinātnes uzdevums ir atklāt saviem sekotājiem Augstāko pasauli, pie tam tikpat skaidri un nešaubīgi, kā dabaszinātnes atklāj mūsu pasauli. Viss, kas mums zināms par Augstāko pasauli, kabalisti zinātnieki ir saņēmuši tiešu eksperimentu un pētījumu rezultātā, izmantojot šim nolūkam sevi kā materiālu. Tādējādi kabalas zinātnē nav neviena vārda, kuram būtu teorētisks pamats: viss tiek izklāstīts, vadoties tikai no praktiskas izzināšanas rezultātiem. Visiem ir acīmredzams tas fakts, ka pēc savas dabas cilvēks ir pakļauts šaubām un jebkurš slēdziens, kuru cilvēciskais saprāts definē kā acīmredzamu, laika gaitā tiek apšaubīts, tā rezultātā vairojas teoretizēšanas spēks, un attiecībā uz bijušajiem faktiem rodas cits skaidrojums, kas savukārt uz kādu laiku kļūst acīmredzams.

Ja cilvēkam patiešām piemīt abstrakta domāšana, viņš staigā pa šo apli visu savu dzīvi: vakardienas acīmredzamība pārvēršas par šodienas šaubām, bet šodienas acīmredzamība pārvērtīsies par šaubām rīt, tādējādi absolūtas acīmredzamības ietvaros nav iespējams nonākt pie pārliecinoša secinājuma kā „tikai uz esošo momentu”. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-3                 10.kurss-5>>

1.6. Aizliegums izmantot abstrakto filozofiju

Saskaņā ar to kabalā tiek uzskatīts par nepieļaujamu izmantot abstrakto filozofiju. Pamatoties var tikai uz tām zināšanām, kuras tika pierādītas praktiski, tas ir, par to realitāti un patiesumu mums nevar rasties šaubas.

Kabala ir metodika, ar kuras palīdzību kabalists pēta realitāti. Par realitāti dēvē vēlmi saņemt.

Pastāv vēlme saņemt, tā ir matērija. Pastāv tās forma, kas ietērpta matērijā. Tāpat pastāv abstraktā forma un būtība, taču, ņemot vērā, ka tās nekad nav ietērpušās matērijā, tas ir, netika sajustas mūsu vēlmēs, mums ir aizliegts nodarboties ar to pētniecību, jo mēs nespējam izzināt skaidri un neapšaubāmi. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-4                 10.kurss-6>>

1.8. Secinājumi

1. Viss, ko cilvēks sajūt, viņš sajūt savos piecos maņu orgānos. Ar maņu orgānu palīdzību uztveramā summārā aina veidojas smadzenēs, tiek analizēta, salīdzināta ar zināmajiem datiem un tēlojas mūsu apziņā kā sevis paša un apkārtējās pasaules aina.

Tādējādi, tāpat kā savu ķermeni, arī visu tam apkārt esošo cilvēks uztver kā esošo sajūtu rezultātu piecos maņu orgānos. Ne ķermenis, ne apkārtējā pasaule kā tādi nepastāv, tās ir mūsu sajūtu sekas. Bāls Sulams raksta: „Es sevi tā sajūtu – kā cietu, kuram ir izmēri, jo manas sajūtas mani tādā veidā attēlo…”.

2. Ja mums vispār nebūtu sajūtu orgānu, mēs sevi nesajustu. Ja mums pēc skaita un kvalitātes būtu citi maņu orgāni, mēs sevi sajustu savādāk, savu ķermeni un tam apkārt esošo pasauli uztvertu citādāk. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-5                 10.kurss-7>>

2. nodarbība

Dvēseles jēdziens kabalā

2.1. Dvēseles attīstības nosacījumi

2.2. Ko nozīmē būt apveltītam ar dvēseli?

2.3. Dvēseles attīstības trīs etapi

2.4. Dvēseļu pārdzimšanu mērķis

2.5. Tests

2.6. Papildmateriāls

2.1. Dvēseles attīstības nosacījumi

Cilvēks mūsu pasaulē nevar eksitēt bez elementārām zināšanām par to, kā šī pasaule iekārtota, kā iedarbojas uz cilvēku un saskaņā ar kādiem likumiem pastāv nedzīvā, augu, dzīvnieku daba un cilvēku sabiedrība. Ja cilvēks arvien labāk izzina apkārtējo pasauli, tad mierīgāk un drošāk viņš tajā jūtas. Ja liktenis mūsdienu pilsētas iedzīvotāju iemetīs tuksnesī, viņš, nebūdams apveltīts ar zināšanām par dzīves apstākļiem tuksnesī, vienkārši aizies bojā. Lai varētu eksistēt noteiktā vidē, nepieciešams zināt, kā šī vide funkcionē, kādi ir tās likumi un īpašības, kas tajā noderīgs, bet kas ir kaitīgs un dzīvībai bīstams. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-6                 10.kurss-8>>

2.4. Dvēseļu pārdzimšanu mērķis

Radītājs radīja dvēseli – Ādama Rišona sistēmu, kas sastāv no 613 vēlmēm. Mēs tāpat arī tās dēvējam par “desmit sefirot”. Radītāja mērķis – lai radījums (vēlme saņemt) sasniegtu mūžību un pilnību, un pielīdzinātos pašam Radītājam.

To ir iespējams sasniegt tikai tādā gadījumā, ja radījums pielīdzināsies Radītājam absolūti visā, jo tikai Radītāja līmenis ir pati pilnība un mūžība. Lai radījums sasniegtu šo līmeni, viņam nepieciešams apzināties visu sava esošā stāvokļa maziskumu un vēlēties pielīdzināties Radītājam.

Apzināties savu pretstatu Radītājam, izciest šī pretstata sajūtu un vēlēties to izlabot, ir iespējams, tikai apgūstot kabalas zinātni – ilgstoši, pakāpeniski un sakārtoti. Lasīt tālāk »

<<10.kurss-7                 10.kurss-9>>

2.6. Papildmateriāls

Ķermenis un dvēsele

Doktora Mihaela Laitmana saruna ar žurnālistu Šaronu Atija,

2003. gada 11. augustā

Korespondents: Šodien mēs runāsim par dvēseli un ķermeni. Kādā veidā fiziskais ķermenis, kuram kabalā netiek piešķirta nozīme, veicina garīgā mērķa sasniegšanu? Kāpēc bez ķermeņa nav iespējams sasniegt pilnīgu labošanos? Sacīts, ka cilvēks, kurš nomiris un nav realizējis savas eksistences mērķi, nespēs to veikt citā pasaulē. Viņam nāksies atgriezties šajā pasaulē, lai realizētu savu mērķi, atrodoties fiziskajā ķermenī. Otrais jautājums attiecas uz dvēseles ienākšanu ķermenī un iziešanu no ķermeņa. Vai šie procesi ir iepriekš noteikti, vai arī tie ir mūsu brīvās izvēles rezultāts?

Nobeigumā: vai mūsu garīgo attīstību nasaka tas brīdis, kad mēs atnākam šajā pasaulē un brīdis, kurā mēs to atstājam? Pieņemsim, ja 14 gadu vecumā esmu sasniedzis pilnīgu labošanos, vai tādā gadījumā es nomiršu 14 gados? Vai es dzīvošu 120 gadus, ja vēl neesmu sasniedzis beigu labošanos? Lasīt tālāk »

<<10.kurss-8                 10.kurss-10>>

3. nodarbība

Garīgā konstrukcija „Ādams Rišons”

3.1. Ievads

3.2. Radījuma attīstības nosacījumi

3.3. Īpašību līdzība

3.4. Cilvēka attīstības virzošais spēks

3.5. Kopīgās dvēseles „Ādams” uzbūve

3.6. Šķelšanās process

3.7. Šķelšanās cēlonis

3.8. Formas mainīšanas pārdzimšana

3.9. Noslēgums

3.10. Tests

3.11. Papildmateriāls Lasīt tālāk »

<<10.kurss-9                 10.kurss-11>>

3.3. Īpašību līdzība

Cilvēkam sevī ir jāattīsta īpašības, kuras viņam ļautu pārvarēt pasauļu apslēptību. Iztēlojieties, ka jūs no manis slēpjaties. Kas tādā gadījumā notiek? Es jūs redzu, taču iekšēji jūs nejūtu. Reizēm cilvēki saka viens otram: “Tu mani nesaproti”. Tad, lūk, Radītājs vēlas, lai mēs iemācītos Viņu saprast. Viņu saprast ir iespējams tikai atbilstoši tam, cik lielā mērā mēs paši Viņam pielīdzināmies. Lai rastos sapratne, man jāiegūst īpašības, kas ir identiskas Viņa īpašībām. Radītājs vēlas, lai mēs sevi identificētu ar Viņu, lai sevi izlabotu un kļūtu tādi paši kā Viņš. Tikai paceļoties augšup un sasniedzot Viņa līmeni, pilnībā var izprast Radītāju. Tādējādi augšupeja, mērojot pasaules, prasa pakāpenisku pielīdzināšanos Radītājam.

Cilvēkam šī augšupeja ir jāīsteno, atrodoties mūsu pasaulē bioloģiskajā ķermenī, kurš kabalistam ir tāds pats kā jebkuram citam cilvēkam. Lai kādos garīgajos līmeņos cilvēks savā dvēselē atrastos, viņa ķermenis turpina eksistēt šajā pasaulē. Garīgā izaugsme spēj realizēties tikai no stāvokļa „mūsu pasaule”. Lasīt tālāk »