Kabalas zinātne Latvijā

1984. gads, Nr. 3

Torā (Bereišit, 37) sacīts: „Un viņu (Josifu) atrada cilvēks, kad viņš klaiņoja pa tīrumu, un tas cilvēks viņam jautāja, sakot: „Ko tu meklē?” Viņš atbildēja: „Meklēju savus brāļus, saki man, kur viņi gana?” Ko nozīmē: „cilvēks klaiņo pa tīrumu”? Ar tīrumu tiek domāta vieta, uz kuras jāizaug zemes veltēm, kuras baro visu pasauli. Kā zināms, lauku darbi ir: „aršana”, „sēšana” un „pļauja”. Mūsu viedie ir sacījuši: „Tas, kas sēts ar asarām, ar prieku tiks nopļauts”. Un to dēvē par tīrumu, kuru svētījis Radītājs. Lasīt tālāk »

 1984. gads, Nr. 6

 „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Rabijs Akiva sacīja, ka tas ir ļoti svarīgs likums Torā (Kidušin 9). Tas nozīmē, ka, ievērojot šo likumu, mēs ievērojam visas Toras nianses, kuras iekļautas šajā likumā. Tad sanāk, ka mums it kā vairs nav ko darīt.

Taču mēs redzam, ka Tora mums saka: „Ko Radītājs no tevis prasa? Tikai to, lai tu no Viņa bītos”. Sanāk, ka galvenā prasība cilvēkam ir bailes Radītāja vaiga priekšā, tas ir, ja cilvēks izpilda šo Bausli, tad līdz ar to viņš ievēro visu Toru un visus Baušļus, un pat Bausli „mīli savu tuvāko”. Lasīt tālāk »

Zināms, ka, ja cilvēks, kuram ir kāda vēlme iet Patiesības ceļu, pastāvīgi atrodas starp cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar šo ceļu un kuri aktīvi cīnās pret cilvēkiem, kuri iet šo ceļu, tad viņš pakāpeniski piekrīt viņu viedoklim, jo cilvēku domas, kuri cieši sazinās viens ar otru, it kā „sajaucas kopā”.

Tādēļ nav cita ceļa, kā tikai radīt savu grupu ar noteiktiem ierobežojumiem, tas ir, atsevišķu kolektīvu, kurā nebūtu cilvēku ar idejām, kas atšķiras no šīs grupas idejām. Turklāt šī kolektīva locekļiem ikreiz sev ir jāatgādina par šīs grupas mērķi, lai nevilktos aiz citiem cilvēkiem, jo cilvēka būtība ir tāda, ka viņš dod priekšroku sekot vairākumam. Lasīt tālāk »

8.raksts, 2. daļa, 1985.g.

Nepieciešams sadalīt saiknes:

1) starp cilvēku un Radītāju;

2) starp cilvēku un viņa tuvāko grupā;

3) starp cilvēku un citiem cilvēkiem, kuri nav viņa grupas biedri.

Sacīts: „Radi sev ravu un nopērc biedru” – tas ir labošanās ceļš. Tāpat ir sacīts: „Attaisno ikvienu cilvēku” („Avot”, 1.d.). Lasīt tālāk »

Mišnā „Avot” Ješua ben Parahija saka: „Radi sev ravu un iegūsti sev draugu, un vērtē katru cilvēku uz labāko pusi (tas ir, vienmēr atrodi viņam attaisnojumu)”. Tātad mēs redzam, ka šeit ir runa par trim lietām:

1) radi sev ravu;

2) iegūsti draugu;

3) katru cilvēku vērtē uz labāko pusi. Tas nozīmē, ka „radīt” sev ravu un iegūt biedrus – nav pietiekami. Nepieciešams vēl labi izturēties un meklēt attaisnojumu visiem cilvēkiem. Lasīt tālāk »

Masahet „Brahot” sacīts: „Tā būs pastāvīgi: vispirms cilvēks atzīs Radītāja varenumu, bet pēc tam raidīs Viņam lūgšanu”. Bāls Sulams to izskaidroja: „Tam, kurš vēlas kaut ko lūgt kādam citam, lūgt par kādu pakalpojumu, katrā ziņā ir jāzina:

1. a) ka viņam ir tas, ko lūdz – un ja nav, kāda jēga lūgt;
2. b) ka devējs ir labs. Var gadīties arī tā, ka viņam ir tev nepieciešamais, taču viņš nevēlas dot.

Lasīt tālāk »

17. raksts, 2. daļa, 1984.g.

Pirmām kārtām, kad pulcējas (biedri), nepieciešama dienas kārtība. Tas nozīmē, ka katrs savu iespēju robežās runās par sabiedrības svarīgumu – citiem vārdiem, kādu labumu viņam sniedz sabiedrība. Atbilstoši viņa cerībām uz to, ka sabiedrība viņam dos svarīgas lietas, kuras viņš pats nespēj iegūt, – atbilstoši tam viņš labi vērtē sabiedrību.

Viedie par to teikuši („Brahot”, 32): „Skaidroja rabīns Simlajs: cilvēks pastāvīgi cels godā Radītāju un pēc tam lūgsies. No kurienes mums tas ir zināms? No Mozus, kā sacīts: „Tajā laikā es ļoti lūdzu Radītāju”¹. Un sacīts: „Visžēlīgais Dievs, Tu sāki (rādīt)”². Tāpat sacīts: „Ļauj es pāriešu un palūkošos uz šo labo zemi”³”. Lasīt tālāk »

17. raksts, 1. daļa, 1984.g.

Par biedru svarīgumu, kuri atrodas grupā, – kā viņus vērtēt? Proti, kāda svarīguma sajūta katram ir jāpiešķir savam biedram? Loģika prasa, ka, ja cilvēks redz, ka biedrs atrodas uz zemākas pakāpes nekā viņš, tad viņš vēlas viņu mācīt, kā uzvesties, izpaužot labākās īpašības salīdzinājumā ar viņu. Tadā gadījumā cilvēks nevar būt viņam biedrs, bet var uzskatīt viņu kā mācekli, nevis biedru.

Turpretī, ja cilvēks redz biedru atrodamies uz augstākas pakāpes kā viņš un redz, ka var iemācīties no viņa labām īpašībām, tādā gadījumā biedrs var būt viņa skolotājs (ravs), nevis biedrs. Lasīt tālāk »

Noteikti ir jāsaprot, ar ko cilvēks var palīdzēt biedram. Vai šis jautājums tiek lemts tieši tur, kur ir nabagie un bagātie, gudrie un muļķi, stiprie un vājie u.tml.? Taču, ja visi ir bagāti, vai visi ir gudri, vai visi ir stipri u.tml. – ar ko cilvēks var palīdzēt citam?

Tomēr mēs redzam, ka pastāv viena lieta, kas piemīt visiem, – gara pacēlums. Sacīts: „Nemiers cilvēka sirdī – lai pastāsta par to citiem”¹. Tāpēc, ka atrasties gara pacēlumā nelīdzēs cilvēkam ne bagātība, ne gudrība, ne tml. Lasīt tālāk »

1. Biedru mīlestības nepieciešamība.

2. Kādēļ es izvēlējos tieši šos biedrus un kādēļ biedri izvēlējās mani?

3. Vai katram biedram ir jāizrāda mīlestība pret sabiedrību? Vai arī ir pietiekami ar to, ka viņa sirdī ir mīlestība un viņš pieticīgi strādā biedru mīlestības labā? Un tādēļ viņam nav jāatklāj tas, kas ir viņa sirdī?

Lasīt tālāk »