Kabalas zinātne Latvijā

Grāmata „Šamati”, 58. raksts

Dzirdēts Sukota pussvētku 4. dienā

Prieks ir labas rīcības rādītājs: ja rīcības ir labas, proti, svētas, ne savā labā, bet tikai Radītāja dēļ, tad tajās atklājas prieks un jautrība.

Taču ir arī nešķīsts spēks, klipa. Lai noteiktu, vai šī vēlme ir tīra vai nešķīsta (svēta, altruistiska vai pasaulīga, egoistiska), ir nepieciešama analīze prātā, „zināšanās”: tīrā vēlmē ir saprāts, turpretī nešķīstā vēlmē nav, jo par nešķīsto spēku ir teikts: „Cits dievs ir neauglīgs un nenes augļus”.Tādēļ, kad cilvēkam atnāk prieks, viņam jāiedziļinās Torā, lai viņam atklātos Toras gudrība, viedoklis un zināšanas. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 57. raksts

Dzirdēts Itro nedēļas pirmajā dienā (1944. g. 5. februārī)

Sacīts: „Pietuvini viņu (savu vēlmi) Radītāja vēlmei”. Taču kā? Viņu piespiež to darīt, līdz saka „Es vēlos!” Tāpat ir jāsaprot, kādēļ mēs lūdzam: „Lai piepildās vēlme no augšas…”? Sacīts: „Vairāk kā telēns vēlas zīst, govs vēlas barot”. Taču tad nav saprotams – kādēļ mums jālūdz, lai Radītājam būtu vēlme?

Zināms, ka, lai piesaistītu gaismu no augšas, vispirms jābūt tieksmei no apakšas (itaruta de – letata). Taču kādēļ ir vajadzīga iepriekšēja tiekšanās no apakšas? Tāpēc mēs lūdzam: „Lai piepildās vēlme no augšas…”, proti, mums pašiem jāpamodina vēlme no augšas dot mums. Tas nozīmē, nav pietiekami, ka mūsos ir vēlme saņemt, bet arī no augšas ir jābūt Devēja labsirdīgai vēlmei dot. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 56. raksts

Dzirdēts Bešalaha nedēļas pirmajā dienā (1941. g. 2. februārī)

Toru dēvē par „parādošo”, no vārdiem „nomest lejā” (Šemota 19:13), tādēļ ka laikā, kad cilvēks studē Toru atbilstoši viņa pūlēm, tikpat lielā mērā viņš sajūt attālināšanos.

Proti, viņam atklāj patiesību – parāda viņa ticības mēru, kas ir viss patiesības pamats. Atbilstoši viņa ticībai, un tieši uz tās tiek veidots viss viņa pastāvēšanas pamats Torā un baušļos. Tad viņa acu skatam atklājas, ka viss viņa pamats ir balstīts tikai uz audzināšanu, ko viņš saņēma, jo ar saņemto audzināšanu viņam pietiek, lai izpildītu Toru un baušļus visās to precizitātēs un prasībās. Turpretī viss, kas izriet no audzināšanas, tiek dēvēts par „ticību zināšanās”. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 55. raksts

Dzirdēts 16. Ševatā (1941. g. 13. februārī)

Lūk, kā Tora norāda uz Amanu: „Vai tu neesi ēdis no (aman) koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?” (Berešit 3:11)

Kāda ir saikne starp Amanu un Dzīvības koku?

Dzīvības koks ir Radītāja visa radītā vēlme baudīt savam labumam, kura ir jāizlabo uz saņemšanu atdeves dēļ Radītājam.

Tāpat arī Amans ir Radītāja visa radītā vēlme baudīt savam labumam, kā sacīts „Megilat Ester”: „Un Amans savā sirdī teica: kam, izņemot mani, vēlēsies izrādīt godu Ķēniņš, pasaules Valdnieks!” – jo Amanā slēpjas visa lielā vēlme baudīt, un par to ir teikts: „Un cilvēka sirds pacelsies Radītāja ceļos”.

Grāmata „Šamati”, 54. raksts

Dzirdēts 16. Ševatā (1941. g. 13. februārī)

Zināms, ka galvenais ir sagādāt prieku Radītājam. Taču, ko nozīmē atdeve? Tas ir visiem tik pazīstams vārds, bet ieradums nomāc garšu. Tādēļ jums ir labi jāsaprot, ko nozīmē vārds „atdeve”.

Lieta ir tajā apstāklī, ka cilvēka atdevē piedalās viņa vēlme saņemt baudu (proti, vēlmi saņemt baudu var izmantot, ja tā ir izlabota), bez tā nevar būt saikne starp Radītāju un radījumu, starp Dodošo un saņemošo. Nevar būt partnerības, ja viens dod, bet otrs neatdod neko pretī, jo tikai tad, kad abi izrāda mīlestību viens pret otru, tad starp viņiem rodas saikne un draudzība. Taču ja viens izrāda mīlestību, bet otrs neizrāda pretmīlestību, tad tāda mīlestība nevar pastāvēt.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 53. raksts

Dzirdēts 1.Sivana Sestdienas vakarā (1943. g. 4. jūnijā)

Ierobežojums nozīmē ierobežot sevi, savu stāvokli, lai nevēlētos lieku (lielus stāvokļus – gadlut), un tieši tādā stāvoklī, kādā atrodas cilvēks, viņš ir gatavs palikt mūžīgi. To dēvē par mūžīgo saplūsmi. Nav svarīgi, cik liels ir viņa sasniegtais stāvoklis. Viņš var atrasties pat zemākajā stāvoklī, bet ja tas spīd mūžīgi, tas nozīmē, ka viņš ir izpelnījies mūžīgu saplūsmi. Savukārt vēlme sasniegt lielāku stāvokli tiek dēvēta par tieksmi pēc pārmērības.

„Un visas bēdas būs liekas”. Skumjas atnāk pie cilvēka tikai viņa vēlmes pēc pārmērības dēļ. Tāpēc sacīts, ka tad, kad Izraēls atnāca, lai saņemtu Toru, Mozus tos sapulcināja kalna pakājē. (Kalns – „ar”, no vārda „irurim” – šaubas). Tas ir, Mozus viņus noveda pie visdziļākajām domām un sapratnes – līdz zemākajam līmenim.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 52. raksts

Dzirdēts 9. Ijāra sestdienas vakarā (1943. g. 14. maijā)

„Grēks neatceļ bausli, un bauslis neatceļ grēku”. Cilvēka garīgais darbs nozīmē iet labu ceļu, taču viņa ļaunā tieksme viņam to nedod. Tādēļ jāzina, ka cilvēks nav spiests izkaust ļaunumu sevī – tas ir pilnīgi neiespējami. Ļaunums vienkārši jāienīst, kā sacīts: „Mīlošie Radītāju, ienīstiet ļaunumu!” Nepieciešams tikai naids pret ļaunumu, jo naids šķeļ tos, kas iepriekš bija tuvi.

Pats ļaunums neeksistē, ļaunuma esamība ir atkarīga no mīlestības pret labo un naida pret ļauno. Ja cilvēkā ir mīlestība pret ļaunumu, tad viņš nonāk ļaunuma slazdā. Un, ja viņš ienīst ļaunumu, tad atbrīvojas no tā ietekmes un ļaunumam nav iespējas valdīt pār cilvēku. Izrādās, cilvēka galvenais darbs nav darbs ar ļaunumu, bet gan mīlēt vai ienīst to. Un tādēļ grēks noved pie nākamā grēka.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 51. raksts

Dzirdēts Pesaha svētku izskaņā (1943. g. 23. aprīlī)

Sacīts: „Ja tevi aizvainojis šis rupjais (egoisms, tavs ļaunums), aizved viņu uz Beit-midrašu”. (Beit-midraša – tā sauc vietu, kur studē Toru, kabalu. Beit – māja, telpa, kli, tilpne. Midraša – no darbības vārda “lidroš”, prasīt – pieprasīt Radītāja atklāsmi.)

Bet, ja ne, atgādini viņam par nāves dienu – atgādini, ka garīgajam darbam jābūt tur, kur viņš neatrodas, jo viss garīgais darbs notiek ārpus cilvēka ķermeņa, viņa ādas, ārpusē. To sauc par darbu ārpus ķermeņa, jo viņa domas nav par sevi.

Grāmata „Šamati”, 50. raksts

Dzirdēts 20. Sīvānā

Šai pasaulei ir tikai divi iespējamie stāvokļi:

1. stāvoklis, kad pasaule tiek dēvēta – „ciešanas”.
2. stāvoklis, kad pasaule tiek dēvēta – „Šekina”.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 49. raksts

Dzirdēts Vaera nedēļas piektajā dienā (1952. g. 6. novembrī)

Prāts ir tas, ar ko jāstrādā, gluži kā darbā ar ticību. Tas nozīmē, ja cilvēks slinko darbā ar ticību, viņš iekrīt stāvoklī, kad vēlas tikai zināšanas, taču tas ir nešķīstais spēks (klipa) pret svēto Šekinu. Tādēļ darbs nozīmē kļūt stiprākam prāta pastāvīgā atjaunošanā.

Tāpat darbā ar sirdi: ja cilvēks jūt, ka slinko, tad viņam jākļūst stiprākam darbā ar sirdi un jāveic inversas, pretējas darbības, tas ir, jāierobežo savs ķermenis, pretstatā viņa vēlmei baudīt. Lasīt tālāk »