Kabalas zinātne Latvijā

Grāmata „Šamati”, 41. raksts

Dzirdēts Pesaha svētku pirmās dienas vakarā (1945. g. 29. martā)

Sacīts: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum”. Pesaha gaisma spēj dot cilvēkam ticības gaismu. Taču nepareizi domāt, ka ticības gaisma ir maza gaisma. Maza gaisma vai liela – atkarīgs tikai no saņēmējiem. Ja cilvēks nestrādā pareizajā virzienā, viņš domā, ka viņam ir tik liela ticība, ka var dalīties ar to ar daudziem cilvēkiem. Tad arī viņi būs tādā pilnības stāvoklī kā viņš. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 40. raksts

Dzirdēts 1943. g.

Ir divi ceļi: kreisais un labais. Labais – no vārda „pagriezt pa labi” (eimin – sakrīt ar vārdu emuna – ticība) nozīmē ticību Radītājam. Un kad Skolotājs saka māceklim iet labo ceļu, kur „labais” nozīmē pilnību, bet kreisais – absolūti nepilnīgs, tas ir, tāds, kurā nav labošanās, tad māceklim ir jātic savam Skolotājam, kurš saka iet labo ceļu, pilnības ceļu.

Pilnība, kura jāsasniedz māceklim, ir tāds stāvoklis, kad cilvēks iztēlojas savās domās ainu, it kā viņš jau ir izpelnījies absolūtu ticību Radītājam, un viņa sajūta ir tāda, ka Radītājs valda pār pasauli ar labestību un dara labu, ko saņem radījumi. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 39. raksts

Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī)

Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi:

1. Ēna, svētuma rezultātā,
2. Ēna, grēka rezultātā.

Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru dēvē par „sauli” un kura nāk no svētuma cilvēka izvēles rezultātā. Kā sacīts par Mozu: „Noslēpa Mozus savu seju, jo baidījās skatīties”, tas ir, ēna bija baiļu rezultāts, bailes saņemt gaismas pārpilnību, jo baidījās, ka nespēs to saņemt ar nolūku ne sevis labad, bet Radītāja labad. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 38. raksts

Dzirdēts Nīsāna 10. dienā (1947. g. 31. martā)

Bagātība ir tilpne, kurā glabājas cilvēka īpašums. Piemēram, graudus glabā klētī, bet dārgas lietas glabā aizsargātākā vietā. Tas ir, katra iegūstamā lieta tiek noteikta ar tās attieksmi pret gaismu, bet kli, tilpnei jāspēj ietilpināt šo lietu, jo, kā zināms, nav gaismas bez kli, un šis likums darbojas arī materiālajā pasaulē.

Taču, kas ir garīgā tilpne, kura spēj ietilpināt sevī gaismu un garīgo pilnību, ko mums vēlas dot Radītājs? Kādai ir jābūt tilpnei, lai tā būtu piemērota gaismai? Gluži tāpat kā šajā materiālajā pasaulē, tilpnei jābūt piemērotai tam, kas tajā glabājas, un tiem ir jāatbilst viens otram. Piemēram, mēs nevaram teikt, ka glabājam vīna krājumu, kurš nesabojāsies, ja tas ieliets jaunos maisos, vai esam sagatavojuši lielu miltu krājumu, ieberot to mucās. Taču kā tam ir jābūt, vīnam vajadzīgas mucas un krūzes, bet miltiem – maisi, ne mucas. Lasīt tālāk »

„Ierakstīts bauslības galdiņos.”
Lasi nevis „ierakstīts” („harut”), bet „brīvība” („herut”),
tas nozīmē – „viņi atbrīvojās no nāves eņģeļa”.

Sacītajam nepieciešams skaidrojums, jo nav saprotams, kādā veidā Kabalas metodikas saņemšana atbrīvo cilvēku no nāves? Un turklāt, kā varēja notikt, ka pēc tam, kad mēs, saņēmuši šo metodiku, izpelnījāmies mūžīgo ķermeni, pār kuru nāvei nav varas, atgriezāmies atpakaļ un to zaudējām? Vai mūžīgais var izzust?

GRIBAS BRĪVĪBA

Taču, lai izprastu izteiciena „brīvība no nāves eņģeļa” dziļumu, nepieciešams sākumā saprast, ko nozīmē termins „brīvība” tā parastajā, cilvēciskajā izpratnē. Vispārīgi izskatot vārdu „brīvība”, to var attiecināt uz dabas likumu, kas caurvij visas dzīves sfēras. Mēs taču redzam, ka dzīvnieki, kurus esam sagūstījuši, mirst, kad tiem atņemam brīvību.

Un tas ir patiess apliecinājums tam, ka Augstākā vadība nepiekrīt jebkuras radības pakļaušanai verdzībā. Ne velti pēdējās simtgades cilvēce karoja, līdz sasniedza zināmu personas brīvības līmeni.

Taču jebkurā gadījumā mūsu priekšstats par jēdzienu, kuru izpaužam vardā „brīvība”, ir ļoti miglains un ja mēs iedziļināsimies šī vārda iekšējā saturā, no tā gandrīz nekas nepaliks. Tāpēc, ka, pirms pieprasīt personas brīvību, tev ir jāpieļauj, ka šī īpašība, kas dēvēta par „brīvību”, ir katrā personā, tas ir, ka tā var rīkoties pēc savas izvēles, brīvas vēlmes. Lasīt tālāk »

Sākotnēji tika radīta viena Ādama dvēsele, kura sadalījās 600 000 dvēselēs, no kurām katra dalās lielā dzirksteļu daudzumā. Taču garīgais nedalās daļās. Tāpēc pastāv tikai viena Ādama dvēsele, un tā atrodas ikvienā. Un 600 000 daļās dvēsele dalās cilvēka egoisma ietekmē.

Egoisms dvēseles gaismu izstumj un attālina no tās. Taču, ja ar kabalas studēšanas palīdzību egoisms tiek izlabots, tad tajā staro kopīgā dvēsele. Lasīt tālāk »

Sagatavošanās dvēseles attīstībai. Tāpat kā ķermenis nevar eksistēt bez materiālās dabas (nedzīvā, augu, dzīvnieciskā, cilvēciskā) likumu zinībām, arī dvēsele nespēj eksistēt nākamajā pasaulē, ja neiegūs zināšanas par to.

Ķermeņa eksistences 3 periodi:

pirmais mazais stāvoklis – kopš dzimšanas visas zināšanas par eksistenci saņem no vecākiem,

otrais mazais stāvoklis – aug lielāks un rūpējas par sevi kopā ar vecākiem,

pieaugušā stāvoklis – dzīvo patstāvīgi. Lasīt tālāk »