Kabalas zinātne Latvijā

Sākotnēji tika radīta viena Ādama dvēsele, kura sadalījās 600 000 dvēselēs, no kurām katra dalās lielā dzirksteļu daudzumā. Taču garīgais nedalās daļās. Tāpēc pastāv tikai viena Ādama dvēsele, un tā atrodas ikvienā. Un 600 000 daļās dvēsele dalās cilvēka egoisma ietekmē.

Egoisms dvēseles gaismu izstumj un attālina no tās. Taču, ja ar kabalas studēšanas palīdzību egoisms tiek izlabots, tad tajā staro kopīgā dvēsele.

Tādējādi attiecībā uz cilvēku pastāv stāvokļi:

1. jūt savu atsevišķo dvēseli un nesaprot, ka tā ir kopīgā dvēsele,
2. atbilstoši vienotības pakāpei ar dvēselēm cilvēkā staro kopīgās dvēseles gaisma,
3. pilnīgi izlabojot savu egoismu, viņš sajūt savu dvēseli it kā tā atrastos ikvienā cilvēkā un kopīgā dvēsele viņam mirdz ar visu savu spēku, kā Ādamā.

Tā rezultātā – cilvēka garīgās izaugsmes trīs periodi:

1. dvēseles dzirkstele;
2. atsevišķa dvēsele – jūtas kā kopīgas dvēseles daļa, tas izraisa dvēselē mīlestības ciešanas;
3. tuvojas pilnībai, Radītājam savā atdevē, iekļaujas kopīgajā dvēselē.

Tāpēc, ja paliek neizlabota pat viena dvēsele, pietrūkst gaismas visās dvēselēs. Un ikviena dvēsele, labojoties, pievelk kopīgās dvēseles gaismu, līdz ar to rosina visas paaudzes dvēseļu labošanos. Un tādējādi visas dvēseles ir atkarīgas viena no otras.

Jebkura izlabotā dvēsele pieliek pūles, lai paceltu augšup savu paaudzi līdz savam garīgajam līmenim.

Ikvienā atsevišķajā ir kopīgais, tāpēc viss, ko dvēseles ir izgājušas visās paaudzēs, ar tām savienojoties, iziet arī katra atsevišķa dvēsele – visu laikmetu visus trūkumus un visus to labojumus.

Tādēļ pat tas, kurš apveltīts ar ļoti mazu dvēseli, tiecoties uz atdevi un mīlestību, iegūst kopīgo dvēseli.

Pat viens atsevišķs cilvēks, sasniedzot kopīgo dvēseli, spēj novest pie šī stāvokļa visu savu paaudzi.

Avots krievu valodā