Grāmata „Šamati”, 58. raksts
Dzirdēts Sukota pussvētku 4. dienā
Prieks ir labas rīcības rādītājs: ja rīcības ir labas, proti, svētas, ne savā labā, bet tikai Radītāja dēļ, tad tajās atklājas prieks un jautrība.
Taču ir arī nešķīsts spēks, klipa. Lai noteiktu, vai šī vēlme ir tīra vai nešķīsta (svēta, altruistiska vai pasaulīga, egoistiska), ir nepieciešama analīze prātā, „zināšanās”: tīrā vēlmē ir saprāts, turpretī nešķīstā vēlmē nav, jo par nešķīsto spēku ir teikts: „Cits dievs ir neauglīgs un nenes augļus”.Tādēļ, kad cilvēkam atnāk prieks, viņam jāiedziļinās Torā, lai viņam atklātos Toras gudrība, viedoklis un zināšanas.
Tāpat jāzina, ka prieks ir gaisma no augšas, kas atklājas cilvēka lūgumam (MAN) pēc labas rīcības iespējas. Radītājs vienmēr vērtē cilvēku pēc tā mērķa, kuru viņš tagad vēlas sasniegt. Tādēļ, ja cilvēks uz visiem laikiem pieņem Radītāja gribu, nekavējoties, atbildot uz šo lēmumu un vēlmi, viņam spīd Augstākā gaisma, jo Augstākās gaismas daba ir mūžīga un pastāvīga, un tā var spīdēt tikai tad, ja cilvēkam ir pastāvīga laba vēlme.
Lai gan Radītājs zina, ka šis cilvēks nākamajā mirklī nokritīs no sava garīgā līmeņa, Radītājs tomēr vērtē viņu saskaņā ar to lēmumu, kuru cilvēks šobrīd ir pieņēmis. Ja cilvēks nolemj pilnībā un uz visiem laikiem uzņemties Radītāja varu visās savās vēlmēs (tajā, ko viņš šobrīd sevī sajūt), tas tiek uzskatīts par pilnību.
Taču ja cilvēks, pieņemot Radītāja varu, nevēlas būt pakļauts tai mūžīgi, tāda rīcība un nodoms nav uzskatāmi par nevainojamu, un Augstākā gaisma tur nevar spīdēt. Tādēļ ka Augstākā gaisma ir absolūta, mūžīga, pastāvīga un nekad nemainīsies, turpretī cilvēks vēlas, lai pat pašreizējais stāvoklis, kurā viņš atrodas, neturpinās mūžīgi.
Jaunākie komentāri