Grāmata „Šamati”, 53. raksts
Dzirdēts 1.Sivana Sestdienas vakarā (1943. g. 4. jūnijā)
Ierobežojums nozīmē ierobežot sevi, savu stāvokli, lai nevēlētos lieku (lielus stāvokļus – gadlut), un tieši tādā stāvoklī, kādā atrodas cilvēks, viņš ir gatavs palikt mūžīgi. To dēvē par mūžīgo saplūsmi. Nav svarīgi, cik liels ir viņa sasniegtais stāvoklis. Viņš var atrasties pat zemākajā stāvoklī, bet ja tas spīd mūžīgi, tas nozīmē, ka viņš ir izpelnījies mūžīgu saplūsmi. Savukārt vēlme sasniegt lielāku stāvokli tiek dēvēta par tieksmi pēc pārmērības.
„Un visas bēdas būs liekas”. Skumjas atnāk pie cilvēka tikai viņa vēlmes pēc pārmērības dēļ. Tāpēc sacīts, ka tad, kad Izraēls atnāca, lai saņemtu Toru, Mozus tos sapulcināja kalna pakājē. (Kalns – „ar”, no vārda „irurim” – šaubas). Tas ir, Mozus viņus noveda pie visdziļākajām domām un sapratnes – līdz zemākajam līmenim.
Un tikai tad viņi bez vilcināšanās un šaubām piekrita palikt tādā stāvoklī un iet tajā, it kā būtu lielākajā un pilnīgākajā stāvoklī, un vienlaikus izrādīt patiesu prieku, kā sacīts: „Strādājiet ar prieku Radītājam”. Tāpēc ka lielā stāvoklī (gadlut) no cilvēka neprasa strādāt, lai būtu priekā, jo šajā laikā prieks pats izpaužas. Un tikai trūkuma stāvoklī (katnut) vajag strādāt, lai būtu priekā, neraugoties uz sava stāvokļa niecīguma sajūtu. Tas ir liels darbs.
Tik maza stāvokļa (katnut) radīšana ir galvenais pakāpes dzimšanā, un šim stāvoklim ir jābūt mūžīgam. Turpretim liels stāvoklis (gadlut) – nāk tikai kā papildinājums, un jātiecas uz galveno, nevis uz papildu.
Jaunākie komentāri