ZOAR grāmata ar komentāru „Sulam”. Saīsināts izdevums M.Laitmana redakcijā.
Nodaļa „Noass” (Noach), 11. – 15.p.
Noass un šķirsts (turpinājums)
11) Noass kopš pasaules radīšanas dienas izpelnījās būt kā viens veselums savienojumā ar šķirstu un tajā ienākt. Un iekams viņi savienojās vienā veselumā, pasaule vēl nebija tam pienācīgi gatava. Tad tika sacīts: „Un no viņiem izklīda visi zemes iedzīvotāji” [13]. „Izklīda” – kā sacīts: „Un no turienes dalās” [4], līdzīgi augstākajam šķirstam, kas nozīmē „Ēdenes dārzu”, par cik no šejienes un tālāk pastāv dalījums, un paaudzes izklīst uz visām pusēm. Tas ir, pēc tam, kad izlabojušās šķirstā, tās nāk ārā, tās var atrasties dalītā pasaulē un netiks noslaucītas (no zemes virsas) kā plūdu paaudze.
12) Zari apakšā līdzinās savām saknēm augšā. Un tāpēc Rakstos ir teikts: „Lūk, Noasa radu raksti” – tas ir, lūk, tie ir radu raksti, kas atceļ iepriekšējo, jo tieši Noass, būdams pasaules pamats, Noass, rada augļus, lai dzīvotu pasaulē.
Viss sacītais par Noasu un šķirstu apakšā norāda uz to saknēm augšienē, Acilutā. Šķirsta izmēri norāda uz augstākā šķirsta mohin izveides pakāpēm, tas ir, Malhut, kuru veido Zeir Anpina Jesods. Malhutā norādīti trīs parametri: garums, platums, augstums un tas ir HABAD (Hohma – Bina – Daat).
Garums ir hohma. Taču tā rodas no Binas, kas kļūst par Hohma, un tās sefirot tiek skaitītas simtos. Un tāpēc GAR (trīs pirmās sefiras), ko saņem šķirsts, tie ir „trīs simti ama (olekšu) – šķirsta garums” [14], tas ir, KAHAB (Keter – Hohma – Bina), no kurām katra ir „simts”.
Platums ir Bina no hasadim puses tajā, un tie staro visās piecās Binas sefirot KAHAB (Keter – Hohma – Bina) TUM (Tiferet un Malhut). Un par cik tie ir hasadim, katra tās sefira tiek skaitīta tikai desmitos. Un tāpēc sacīts: „Piecdesmit olekšu – tā platums” [14].
Augstums ir Daat, tas ir, Hohma un Hasadim savienojums kopā. Un to var iztēloties kā augstumu, uz kuru paceļas Hohma un Hasadim savienojums kopā. Un šķirsta augstums nāk no Zeir Anpina, kura sefirot tiek skaitītas desmitos. Un augstums staro tā trijās pirmajās sefirot KAHAB, tāpat kā arī garums, un tāpēc sacīts: „Trīsdesmit olekšu – tā augstums” [14].
Un mēs redzam, ka šī šķirsta parametri, kuru būvē Noass, ir tādi paši kā Malhut, kuru veido Zeir Anpina Jesod.
13) Kāpēc „Noass” ir teikts divas reizes pēc kārtas? [3]. Lieta ir tajā apstāklī, ka katram taisnajam pasaulē ir divi gari (ruah): viens – šajā pasaulē un viens – nākamajā pasaulē. Un to pašu tu atklāsi attiecībā uz visiem taisnajiem, kurus piesauca Radītājs: „Mozus, Mozus” [15], „Jēkab, Jēkab” [16], „Ābram, Ābram” [17], „Samuēl, Samuēl” [18] – tas ir, viņu vārdi tiek minēti divreiz pēc kārtas. Izņemot Īzaku, kura vārds netiek minēts divas reizes pēc kārtas, jo, kad Īzaks tika upurēts uz upuraltāra, iznāca ārā viņa dvēsele, kura bija viņā šajā pasaulē. Un par cik Ābramam bija sacīts: „Lai top svētīts mirušo atdzīvinātājs” [19], tas ir, viņam bija teikts: „Neizstiep savu roku pret savu dēlu” [20], pēc tam, kad viņš jau bija izstiepis savu roku, lai viņu nonāvētu, – pie viņa (Īzaka) atgriezās tikai dvēsele, kas ir nākamajā pasaulē.
Un tāpēc netika piesaukts: „Īzak, Īzak”. Šī iemesla dēļ Radītājs neatklāja Sava vārda vienotību nevienam no taisnajiem viņa dzīves laikā, bet tikai Īzakam, jo tika uzskatīts it kā viņš ir jau miris. Jo viņam nebija dvēseles no šīs pasaules, bet bija tikai no nākamās pasaules, kā tiem, kas atstāj šo pasauli. Un tāpēc sacīts: „Un Viņš neuzticas Saviem svētajiem” [21], – jo Viņš neizpauž Sava vārda vienotību attiecībā pret taisno viņa dzīves laikā.
14) Cits skaidrojums. Par cik Noass bija taisnais, slavināja viņu divreiz.
„Viņš bija taisnprātīgs savās paaudzēs” [3]. Taču, ja dzīvotu citās paaudzēs, tādās kā Ābrama paaudze un Mozus paaudze, un Dāvida paaudze, – nerēķinātos ne ar ko.
Vēl viens skaidrojums. Paraugies, ko viņš izdarīja paaudzē, kur visi ir grēcinieki! Un ja dzīvotu paaudzē, kur visi ir taisnie, ko darītu!
15) Var saprast teikto: „Lūk, Noasa radu raksti”, saprotot izteicienu: „Nāciet un skatietiesijiet, palūkojiet Radītāja darbus, Viņš iztrūcina zemi” [22]. Ar darbībām, kuras veic Radītājs, cilvēkiem atklājas pravietojums. Un kad pravietojums atklājas, kam iepriekš bija grūts darbs, to dēvē par „bargu parādību” [23] vai paredzējumu. Sacīts: „… Tas, kurš radīja tukšumu uz zemes ([שַׁמּוֹת)” [24), tāpēc ka vārds (השם) – visa cēlonis. Un tādēļ ir jāpārbauda ikvienas parādības nosaukums, jo Radītājs cilvēku mutē liek vārdus, kas uz šīs zemes. Un šis izteiciens nozīmē: „Nāciet un skatieties Radītāja darbus” [22] ar vārdu palīdzību, kas doti, lai cilvēki uz zemes pildītu darbus”, jo Radītājs lika šos vārdus viņu mutē pravietojumā, aizsteidzoties priekšā ar darbiem.
[3] Tora, Berešit, 6:9. „Šis ir stāsts par Noasu: Noass bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noass vadīja savas gaitas ar Dievu.”
[4] Tora, Berešit, 2:10. „Un upe iztecēja no Ēdenes apūdeņot dārzu; un no turienes tā dalījās četrās galvenās straumēs.”
[13] Tora, Berešit, 9:19. „Šie trīs ir Noasa dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.”
[14] Tora, Berešit, 6:15. „Lūk, kādu tev to būs taisīt: garumā trīs simti olektis un platumā piecdesmit, un augstumā trīsdesmit olektis.”
[15] Tora, Šemot, 3:4.
[16] Tora, Berešit, 46:2.
[17] Tora, Berešit, 22:11.
[18] Pravieši, Samuēls, 1, 3:10.
[19] Babilonijas Talmūds, traktāts Brahot, 58:2.
[20] Tora, Berešit, 22:12. „Bet tas sacīja: „Te es esmu.” Un viņš sacīja: „Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.”
[21] Raksti, Jofa, 15:15. „Un Viņš neuzticas Saviem svētajiem, un Viņa acīs debesis ir nešķīstas.”
[22] Raksti, Psalmi, 46:9.
[23] Pravieši, Jesaja, 21:2. „Man bija darīta zināma barga parādība…”
[24] Tukšums – ebreju v. – שַׁמָּה.
Jaunākie komentāri