Zinātnieka kabalista Mihaela Laitmana saruna ar Kabalas akadēmijas pasniedzējiem Mihailu Saņiļeviču un Jevgēniju Litvaru
Vai sievietēm ir jābūt pasaules noteicējām?
E.Litvars: Attiecībā uz šo tēmu mums ir jautājums no sievietes. Viņa stāsta, ka mūsdienu sabiedrībā daudzas sievietes ieņem dominējošu stāvokli – viņas ir uzņēmumu vadītājas, ieņem vadošo lomu ģimenē, uztur ģimeni. Turpretī mūsdienu vīrietis labprāt un ar prieku piekrīt sievietes dominējošai pozīcijai. Tas satrauc sievietes, un viņas jautā, kā pret to izturas kabala: a) Kāpēc sieviete sākusi ieņemt līdera pozīcijas? un b) Vai tas ir pareizi?
M.Laitmans: Paskaidrošu īsi. Līdz brīdim, kamēr mūsu pasaule nav izlabota, kamēr atrodamies stāvoklī, kas pretstatā garīgajam, situācija ir šāda – jo vairāk mūsu pasauli vada sievietes, jo labāk pasaulei un līdz ar to tā ir drošāka. Ja pasaule sāks laboties, virzīties uz tās patieso mērķi, kuru nosaka daba, tad tajā pašā brīdī nāksies mainīt situāciju un noteikt sievietes un vīrieša lomu. Vīrietim nāksies iet savas izaugsmes ceļu un būt vadonim: principā tas noskaidrosies momentāni.
Tieši tas fakts, ka šodien sieviete ir priekšgalā un spiesta izpausties kā vadošā, spēcīgākā, enerģiskākā sastāvdaļa, norāda tikai uz to, ka mūsu pasaule nav izlabota, tā ir izpostīta un atrodas krīzes stāvoklī.
Tikko mēs sāksim iziet no krīzes, šim nolūkam izmantojot kabalu, izveidosies normāli sakari un savstarpējas attiecības starp mūsu pasauli un Augstāko Pasauli. Mūsu pasaulē sāks veidoties optimāli savstarpējie sakari starp visām tās daļām, tajā pašā brīdī vīrietis izvirzīsies, kļūs vadošais šajā dzīvē un sieviete labprāt to pieņems. Vīrietis izturēsies daudz atbildīgāk, citādi nekā šodien.
E.Litvars: Vai varētu sacīt, ka šodien pieaugošā sieviešu aktivitāte – uz zināma vīriešu vājības fona – izraisīta ar to, ka vīrieši zemapziņā baidās spert soli virzienā uz garīgumu?
M.Laitmans: Daļēji tas tā ir. Turklāt tas izpaužas visur – gan audzināšanā, gan ģimenes pienākumu dalīšanā.
Palūkojieties uz zviedru ģimenēm – tur, ja vīrietis un sieviete pārtrauc laulību, bērni parasti paliek ar tēvu nevis ar māti. Vīrietis saņem alimentus. Daudzos gadījumos viņš uzturas mājās, gatavo ēst, bet sieviete dodas pelnīt naudu, tas ir, viss otrādi, ne tā, kā bija alu laikmetā… Nav bijis tā, ka sieviete medītu (varbūt tikai amazonietes, taču arī tas ir mītos), bet vīrietis sēdētu alā… Ar ko viņš baros bērnu? Ar krūti? Tas viss ir pretdabiski. Tas tikai liecina par īstas, nopietnas, milzīgas krīzes izpausmēm visos līmeņos.
Ko vēlas sieviete?
M.Saņiļevičs: Man ir tāds jautājums: kāpēc sieviete pastāvīgi nav apmierināta ar savu vīrieti, bet svešu, gluži pretēji, slavē?
M.Laitmans: Es domāju, ka viņas vienkārši fantazē, viņām šķiet, ka svešs vīrietis izskatās tā, kā jāizskatās ideālam vīrietim.
Principā sieviete tieši nezina, ko viņa vēlas no vīrieša. Tas nav viņas trūkums, es vienkārši stāstu par dabas izpausmēm. Viņu virza ļoti skarbs dabas spēks, kas ļoti cieši ar viņu saistīts un kurš viņā izpaužas.
Sieviete meklē pareizo pasaules iekārtu. Viņa tuvāka dabai un mūsdienu pasaules iekārtu iekšēji izjūt kā nepareizu. Tas skar jebkuras savstarpējās attiecības: ar bērniem, ģimenes vidū, starp ģimenēm un, protams, starp valstīm, un arī tās savstarpējās attiecības, kuras uz viņu neattiecas. Taču tas viss izraisa uz viņu spiedienu, satrauc, jo mūsdienu globālais starptautiskais un ekoloģiskais stāvoklis ietekmē arī ģimeni, bērnus un to nākotni – visu. Tādējādi viņa piepeši tiek sasaistīta ar milzīgu telpisko visumu, kurš iepriekš bija ierobežots četru telpu četrās sienās: virtuve, guļamistaba, viesistaba, bērnistaba – tā bija visa viņas pasaule.
Sieviete tikai vēl nesen sākusi saņemt atļauju iziet no mājam! Taču tagad, gluži otrādi, viņu it kā dzen no mājām: ej, strādā, atnes vēl pusi algas. Iepriekš tā nekad nav bijis!
Tādēļ neapmierinātība ar savu vīrieti, iespējams, pamatota uz to, ka masu informācijas līdzekļi pārstāv citus ideālus… Lai gan, pēc manām domām, mēs visos līmeņos vērojam vīrieša negatīvo tēlu, ne pozitīvo, nav saprotams, kāpēc visi to uztver ar prieku, visiem šis tēls šķiet tīkams. Mēs neaudzinām jauno paaudzi ar pozitīviem piemēriem. No tā izriet vispārēja neapmierinātība.
Īstenībā tā pat nav neapmierinātība. Es domāju, ka tas ir vīrieša iespaids, kas rada sievietēs tieksmi atvēlēt viņam mazāku rīcības brīvību, būt neatkarīgai no viņa, neko negaidīt, nemierināt sevi ar ilūzijām. Iepriekšējie laiki pagājuši. Tāpēc šodien sievietes kļūst patstāvīgākas, vadošākas.
M.Saņiļevičs: Saistībā ar to, ko sacījāt, rodas jautājums: vai feminismam kā tādam ir garīgā sakne?
M.Laitmans: Tieši no tā viss izriet. Šodien jau saprotams, kāpēc sievietes vēlas visas lietas pārņemt savā ziņā, kāpēc nevēlas būt atkarīgas no vīriešiem, kāpēc viņas savstarpēji organizējas. Pēc savas būtības viņas ir it kā vairāk atkarīgas, taču viņas nevēlas šo atkarību, tāpēc ka nevar, nespēj to izturēt. Nav iespējams būt atkarīgām no tādas dabas sastāvdaļas, kura pēkšņi pārstājusi normāli funkcionēt un nenodrošina sievietes ar to, ko viņas prasa, ar to, kas viņām pienākas. Tādējādi feminisma izpausmes ir pretdabiskas no vienas puses, bet no otras puses, tas ir mūsdienu krīzes dabisks rezultāts.
Un tas, protams, jāņem vērā. Kur tad mēs liksimies?! Sieviete ir liela cilvēces sastāvdaļa, tās „stiprā puse” un pašlaik viņa izvirzās priekšplānā. Patlaban vēl pastāv reliģiju un citu savu laiku pārdzīvojušu palieku ietekme, kuras izpaužas caur vīriešiem un bremzē šo procesu. Tomēr, ja atbrīvošanās no liekām tradīcijām notiks tādās sfērās kā reliģija un visās citās, kurās vīrietis tradicionāli ieņēma vienīgo vai vadošo lomu, tad mūsu pasaule iegūs absolūti citu raksturu – tieši to, kuru tai pienākas iegūt atbilstoši savai sabojātības pakāpei, pretmetā garīgajai pasaulei. Garīgajā, kā jau runājām, vīrietis prevalē pār sievieti – saknēs, taču mums būs citādi, tāpēc ka mūsu pasaule patiešām ir pretstatā garīgajai.
E.Litvars: Šī parādība ir pozitīva vai negatīva?
M.Laitmans: Nē, tas ir dabiski, tas ir līdzsvarā ar dabu. Tādā veidā daba sevi līdzsvaro starp pasaulēm. Tādējādi pretējām daļām arī jāatrodas vienai pret otru.
E.Litvars: Daudzi uzskata, ka sievietes it kā neapzināti tiešāk un jūtīgāk, salīdzinot ar vīriešiem, sajūt garīgo pasauli, garīgumu. Varbūt sievietēm ir kāds iekšējs īsta vīrieša ideāls? Un vai tieši tāpēc sieviete pastāvīgi ir neapmierināta ar savu vīru – tas ir, viņas vīrs neatbilst šim ideālam?
M.Laitmans: Problēma ir prasībās.
Tādēļ, ka sieviete ir zemāka par vīrieti pēc garīgās saknes, mūsu pasaulē vīrieša prasības attiecībā pret sievieti ir zemākas par līmeni „cilvēks” cilvēkā. Vīrietis prasa no sievietes apkalpošanu, uzticību, piederību un to ārējo izskatu, kurš viņu apmierinātu.
Tajā pašā laikā sieviete, ņemot vērā, ka pēc savas garīgās saknes viņa raugās uz vīrieti it kā no lejas uz augšu, prasa no viņa augstāku līmeni – ne dzīvniecisko, kā viņš no viņas – bet garīgo, sirsnīgo, cilvēcisko, kultūras un citus. No tā izriet mūsu pasaulē visiem zināmās atšķirības vīriešu prasībās pret sievietēm un sieviešu – pret vīriešiem. Tas izriet no garīgās saknes un tāpēc izpaužas absolūti visos veidos, un visos mūsu attiecību līmeņos: ģimenes, sabiedriskajos, ar bērniem – dēliem un meitām, un tā joprojām – visur.
Risinājums atkal ir tikai viens: būt atbilstošiem garīgajai saknei, citādi mēs nespēsim rast izeju. Puslēmumi ne pie kā nenovedīs. Tie tikai kropļos pasauli un palēninās labošanās procesu, kuru jebkurā gadījumā tai nāksies sasniegt. Daba necieš tukšumu, tā necieš arī pretstatus, ja vien šie pretstati nav savstarpēji harmoniski līdzsvaroti. Tāpēc mēs būsim spiesti visu negatīvo spēku iedarbībā, kurus paši arī izraisam ar savu neatbilstību garīgajām saknēm, nonākt pie līdzsvara – homeostāzes.
Tieši šis līdzsvars – dabas galvenais likums – mums ir jāsasniedz. Patiesībā tā ir mana profesija. Tieši kabala ar to nodarbojas – māca, kā kļūt atbilstošam garīgajām saknēm. Citādi, ko lai darām – mums nav nekādu iespēju iebilst dabai vai kaut kur aizmukt no tās. Tāpēc būt īstam vīrietim un īstai sievietei nozīmē būt pilnīgi atbilstošiem mūsu garīgajām saknēm. Un tad mēs dzīvosim milzīgas, mūžīgas, ideālas dabas ietvaros, harmonijā visos līmeņos.
Taču pagaidām mēs turpināsim vērot, cik arvien neatkarīgākas kļūst sievietes. Kad viņas sasniedz neatkarības un savas izaugsmes līmeni, tad vīriešiem sāk rasties arvien lielākas problēmas. Tāpēc, ka pasaules labošanās, tas ir, sevis un visas cilvēces labošanās – gulstas uz vīrieša pleciem, jo viņš ir tas, kurš ietver sevī Radītāja sakni. Sieviete ir tikai viņa palīgs, kas līdzdarbojas, kā teikts Bībelē: „Esmu radījis palīdzību pret tevi”, – pretēji tev.
Tādējādi vīrietis kļūs arvien nelaimīgāks, bet sieviete arvien neatkarīgāka, stiprāka un ideālāka.
Jaunākie komentāri