Valodu sajaukums – kā palīgs

Jautājumi un atbildes, No M.Laitmana bloga Komentēt

Jautājums: Mēs klausāmies Zoar sinhronā tulkojumā. Kādu metodiku Jūs ieteiktu, lai efekts no Zoar lasīšanas būtu vislielākais?
Atbilde: Ja līdzās priekšā lasītājam, kurš lasa tekstu ivritā, sēdēs cilvēki, no kuriem katrs zina tikai savu dzimto valodu, bet viņi savstarpēji apvienosies, tad sajutīs, cik lielā mērā Zoar vārdi iedarbojas, labo un piepilda viņus.
Jo mēs atrodamies sistēmā dēvētā “Zoar”. Zoar – tā nav grāmata. Tu atrodies sistēmā, kurā ar katru vārdu “spied” uz kādu pogu, tā liekot darboties zināmam sistēmas elementam. Tādā veidā tu to iedarbini.
Tu nezini, kas tas ir. Un pat ja zināsi pareizu, skaidru, precīzu vārdu tulkojumu – tas tev neko neizsacīs. Jo tu “spied” uz kaut ko, bet ko ar to iedarbini iekšienē – tev nav zināms.
Tāpēc precīzs un skaists tulkojums jebkurā valodā īpaši nelīdzēs. Bet cilvēkam, kurš pārvalda ivritu, kuram tā ir dzimtā valoda, vēl grūtāk nekā tev. Jo viņš dzird sev pazīstamus vārdus, bet tu nezini, par ko iet runa.
Ja tu tagad nedzirdētu manu vārdu tulkojumu, tad saklausītu kaut kādas skaņas – bet aiz šīm skaņām tu vēlētos izprast garīgo!
Bet tam, kurš dzird šīs skaņas saprotot manus vārdus, – it kā ar kaut ko piepilda sevi un viņa vēlme baudīt jau piepildīta, it kā viņš būtu kaut ko saņēmis.
Un tāpēc viņam grūtāk iedziļināties iekšējā saturā, kurš atrodas aiz šiem vārdiem. Viņš domā par Zoarā rakstīto vārdu zemes nozīmi, – “parādības”, “cilvēki”, “dzīvnieki”, “krāsas”. Viņš klausās tekstu un iztēlojas sev kaut kādu ainu.
Bet tu – nē. Tu dzirdi svešu valodu, nesaprotot ne vārda. Tāpēc vari pievienot šiem vārdiem visu, ko tu vēlies.
Tu esi pārliecināts, ka runa iet par dvēseli, par garīgo stāvokli, kur tā piepildīta ar gaismu un atklāj garīgo pasauli. Iedomājies to! Tas ir labāk par visu! Pēc tam tu apgūsi ivritu – un tev kļūs grūtāk.
Valodas nezināšanai ir priekšrocība. Valodu sajaukums notika tieši tā apstākļa dēļ, lai palīdzētu mums sazināties vienam ar otru.
Šī “samaitātība” mūs novedīs pie savstarpējās saiknes. Un tā nav samaitātība, bet līdzekļa atklāšana, ar kura palīdzību mēs nodibinām sakarus starp mums.
Mums šķiet, ka valodu sajaukums noticis, lai mūs attālinātu vienu no otra. Bet tas ir nepareizi.
Tas darīts speciāli, lai mēs varētu sazināties viens ar otru ne sarunvalodas līmenī, bet garīgajā līmenī.
Tāpēc ir vērts sarežģīt attiecības, lai mēs nevarētu labi kontaktēties viens ar otru zemes līmenī, – un vēlētos iemantot sirsnīgus sakarus.

Avots: http://www.laitman.ru/ezhednevny-urok/10561.html
no krievu valodas tulkoja S. Grammatikopulo

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties