Kabalas zinātne Latvijā

Tradicionāli par jēdzienu brīvā griba bija aizdomājušies mācīti vīri un cilvēki ar filozofisko domāšanu. Tā piemēram, Sokrāts brīvo gribu salīdzināja ar bultas lidojuma virzienu, ar to liekot saprast, ka bultai jebkurā gadījumā ir lemts norauties no stiegras un lidot, bet tieši mūsu griba tai ļauj to izdarīt tikai tad, kad ir izvēlēts tiešs mērķis.
Tas nozīmē, ka darbība pēc savas būtības ir fatāla, iepriekš nosacīta, bet mūsu varā ir šo fatalitāti vadīt. Kopumā gandrīz visa grieķu filozofija piedēvēja gribai un brīvībai savaldošo lomu, kura galvenokārt pildīja iekšējās cenzūras uzdevumu nekā kļūstot par cilvēka radošās realizācijas virzītājspēku.
Interesanta pozīcija bija Emanuelam Kantam. Viņš apgalvoja, ka nav nekādas brīvības, viss ir daba. Tādējādi cilvēks var būt radošs, cik vien tas ir iespējams savās fantāzijās un iztēlē, bet viņš nespēs uzspiest dabai citus likumus. Tātad cilvēks var būt brīvs tikai dabas noteiktajos ietvaros. Bet tieši brīvības jēdzienu Kants uztvēra kā nepakļaušanos nekādiem likumiem, kas praktiski ir neiespējams.
Principiāli svarīgu papildinājumu sapratnē par brīvību izteica Artūrs Šopengauers. Viņa hipotēzes pamatā bija jautājums par tā saukto, morālo brīvību jeb gribas brīvību. Viņš balstījās uz pilnīgi vienkāršu brīvības noteikšanu apzīmētu vienā frāzē: “Esmu brīvs, ja varu darīt to, ko gribu”.
Neatrastos daudz cilvēku, kuri varētu nopietni iebilst tieši šādai brīvās izvēles un gribas izpratnei. Tomēr Šopengauers akcentēja citu jautājumu: “Patiesību sakot, vai es varu gribēt to, ko es gribu?”. Vienkāršāk, vai es esmu savu iegribu un vēlmju autors? Satriecoši!!! Pilnīgi cita pieeja sapratnei par brīvību. Vai gribu kaut ko pats vai kāds man liek gribēt?
Visticamāk 99% cilvēku ir pilnīgi parliecināti, ka visas vēlmes, kas viņiem rodas, ir viņu apziņas auglis. Vai tā patiešām ir? Vienkāršs piemērs. Jūs braucat pa ceļu un jums iedod rokās 50% atlaižu karti, pieņemsim, uz picu tuvākajā, nesen atvērtajā restorānā. Jūs priecīgs ieejat šajā restorānā, gardi ēdat un esat laimīgs no tā, ka ietaupījāt naudu.
Kur tad slēpjas intriga? Vai tad jūs gribējāt picu līdz tam brīdim, kad jūsu rokās nonāca „burvju” karte ar atlaidi? Kā redzams, nē. Pēc būtības jums rokās iedeva vēlēšanos, kuru jūs uzskatījāt par savu. Rezultātā seko nenomierinošs slēdziens: ar savām vēlmēm dzīvo atsevišķi cilvēki. Visi parējie nezina ko grib un tāpēc ir spiesti dzīvot ar tām vēlmēm, ko viņiem „piedāvā” sistēma.
Jautājumā par brīvo izvēli un gribu Šopengaueru ir apsteigusi kabala. Tā nosaka, ka visas vēlmes nāk no Radītāja. Vai precīzāk sakot, visas vēlmes mums sūta tieši Radītājs, lai virzītu mūs uz tā ceļa, kuru Viņš ir ieplānojis sākotnēji. Bet kāda ir šī ceļa būtība un kāds mērķis?
Brīvība, par kuru ir izliets tik daudz asiņu cilvēces vēstures gaitā, īstenībā lielākai cilvēku daļai izrādījās tikai ilūzija, kura ļauj mierīgi eksistēt saskaņā ar sevi pašu. Mēs varam cik vien tīk pierādīt sev un citiem, ka esam sava likteņa un pasaules saimnieki, bet neatkarīgi no tā apstākļi mūs virzīs uz domu, ka jādzīvo pēc globālajiem dabas likumiem, bet ne pēc pašu izdomātiem noteikumiem un jēdzieniem.
Savā laikā šādai izpratnei pietuvojās Kants, kurš teica, ka cilvēks – dabas daļa un, ka jebkurai daļai ir jādzīvo pēc pilnības likumiem, t.i., pēc dabas likumiem. Šeit mēs varam noteikt mūsu dzīves galveno izvēli. Vai mēs pie tā nonāksim apzinot un mācoties visuma likumus vai jebkurā gadījumā mūs pie tā novedīs ar ciešanām un katastrofām. Tad kāda ir jūsu izvēle?